ES Tiesa, kura dibināta 1952. gadā un atrodas Luksemburgā, nodrošina, lai ES tiesības visās dalībvalstīs tiktu piemērotas un interpretētas vienādi, kā arī gādā, lai valstis un ES iestādes ievērotu ES tiesību aktus. ES Tiesa izskata juridiskus strīdus starp valstu valdībām un ES iestādēm. Noteiktos apstākļos šajā tiesā var vērsties arī privātpersonas, uzņēmumi un organizācijas, iesniedzot prasību pret ES iestādi, kas, viņuprāt, pārkāpusi viņu tiesības.
ES Tiesa pieņem nolēmumus lietās, ko tā izskata. Biežāk sastopamie lietu veidi ir:
- tiesību aktu interpretēšana (prejudiciāli nolēmumi) – ES valstu tiesām jānodrošina, lai ES tiesību akti tiktu pienācīgi piemēroti, taču dažādu valstu tiesas tos var interpretēt atšķirīgi. Ja valsts tiesa šaubās par interpretāciju vai kāda ES tiesību akta spēkā esamību, tā var lūgt izskaidrojumu ES Tiesai. To pašu mehānismu var izmantot, lai noteiktu, vai valsts tiesību akts vai ierastā prakse atbilst ES tiesībām;
- tiesību aktu piemērošana (pārkāpuma procedūra) – šādas lietas sāk pret valstu valdībām, kas nav izpildījušas ES tiesību aktus. Tās var sākt Eiropas Komisija vai cita ES valsts. Ja valsti atzīst par vainīgu, tai tūdaļ jānovērš neatbilstība, citādi var sākt nākamo lietu, pēc kuras neveiksmīga iznākuma jāmaksā sods;
- ES tiesību aktu atcelšana (atcelšanas prasības) – ja kāds ES tiesību akts pārkāpj ES līgumu vai pamattiesību normas, ES Tiesa pēc ES dalībvalsts valdības, ES Padomes, Eiropas Komisijas vai (atsevišķos gadījumos) Eiropas Parlamenta prasības var to atcelt.
Arī privātpersonas var lūgt ES Tiesu atcelt ES tiesību aktu, ja šis akts tās skar tiešā veidā; - ES rīcības nodrošināšana (prasības sakarā ar bezdarbību) – Parlamentam, Padomei un Komisijai noteiktos apstākļos ir jāpieņem lēmumi. Ja tas netiek darīts, ES valstu valdības, citas ES iestādes vai (zināmos apstākļos) privātpersonas un uzņēmumi drīkst vērsties Tiesā;
- sankciju piemērošana ES iestādēm (zaudējumu atlīdzināšanas prasības) – ikviena fiziska vai juridiska persona, kuras interesēm nodarīts kaitējums ES vai tās darbinieku darbības vai bezdarbības dēļ, var vērsties par to ES Tiesā.
ES Tiesa ir sadalīta divās struktūrās:
Tiesa – izskata valstu tiesu lūgumus pieņemt prejudiciālus nolēmumus, dažos gadījumos prasības atcelt tiesību aktus un apelācijas sūdzības;
Vispārējā tiesa – izskata privātpersonu, uzņēmumu un dažos gadījumos ES valstu valdību iesniegtas prasības atcelt ES tiesību aktus. Praksē tas nozīmē to, ka šī tiesa galvenokārt darbojas konkurences tiesību, valsts atbalsta, tirdzniecības, lauksaimniecības un preču zīmju jomā.
Katrā no šīm struktūrām tiesneši izvēlas priekšsēdētāju uz trim gadiem (ar iespēju pagarināt šo termiņu uz tikpat ilgu laiku).
ES Tiesas (Tiesas un Vispārējās tiesas) tiesneša amata kandidātu izvēlas atklātā konkursā, kurā kandidātu atbilstību tālākai virzībai pārrunās ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 255. panta komiteju vērtē ar Ministru kabineta rīkojumu izveidota atlases komisija. Tās sastāvā ir iekļauti pārstāvji no Saeimas, Augstākās tiesas, Satversmes tiesas, Tieslietu ministrijas, Ārlietu ministrijas un Ģenerālprokuratūras. Minētā komisija, kuras locekļus patlaban sākts noskaidrot, arī izveido un apstiprina konkursa nolikumu, kurā noteikti kritēriji, pēc kādiem tiks vērtēti pretendenti, informē Tieslietu ministrijas Latvijas Republikas pārstāvja Eiropas Savienības tiesā speciāliste Viktorija Soņeca. Kandidātu pieteikšanās varēs sākties pēc komisijas apstiprināšanas jūlija pirmajā pusē. Kritēriji ES Tiesas tiesneša amata kandidātiem, ko paredz LESD 253. pants un Līguma par Eiropas Savienību 19. pants, ir atbilstība prasībām attiecībā uz augstāko tiesnešu amatu kvalifikāciju savā valstī vai kandidātam jābūt juristam “ar atzītu kompetenci”. Kandidātu neatkarība nedrīkst būt apšaubāma.
Konkurss norisināsies divās kārtās. Pirmajā kārtā kandidāti iesūta konkursa nolikumā norādītos dokumentus izvērtēšanai, bet otrajā notiek pārrunas ar pirmajā kārtā atlasītajiem kandidātiem. Pēc atlases konkursa komisija izvirza divus kandidātus, kuri ieguvuši pašus augstākos rezultātus. Šos kandidātus apstiprina Ministru kabinets, un par kandidātu, kas izvirzīts kā pirmais kandidāts no diviem, tiek paziņots Eiropas Savienības Padomes Ģenerālsekretariātam ar Latvijas pārstāvniecības Eiropas Savienībā starpniecību, kurš savukārt par šo kandidātu paziņo minētajai LESD komitejai.
Nākamais posms kandidātam, kurš ir izvirzīts kā pirmais kandidāts uz šo amatu, ir pārrunas ar LESD komiteju, kuras sastāvā ir septiņas personas, kas izraudzītas no bijušo Tiesas un Vispārējās tiesas locekļu, valstu augstāko tiesu tiesnešu un vispāratzītu kompetentu juristu vidus. Vienu komitejas locekli izvirza Eiropas Parlaments. Šī komiteja sniedz atzinumu par izraudzītā kandidāta piemērotību amata pienākumu pildīšanai. Kopš LESD stāšanās spēkā pastāv prakse, ka 255. panta komitejas negatīva viedokļa gadījumā attiecīgā Eiropas Savienības dalībvalsts parasti atsauc šo kandidatūru un piedāvā citu, t. i., otro kandidātu.
Pēc tam, kad Līguma par Eiropas Savienības darbību 255. panta komiteja ir sniegusi pozitīvu atzinumu par kandidātu, šī kandidāta CV tiek nosūtīts visām dalībvalstīm viedokļa izteikšanai, t. i., vai dalībvalstis piekrīt vai nepiekrīt konkrētā kandidāta iecelšanai par ES Tiesas vai Vispārējās tiesas tiesnesi. Parasti šo jautājumu skata Pastāvīgo pārstāvju komiteja jeb COREPER.
Aprakstītā iecelšanas kārtība attiecas gan uz ES Tiesas tiesnesi, gan uz Vispārējās tiesas tiesnesi. Jāatzīmē, ka līdztekus ES tiesas tiesneša amata konkursam notiks arī konkurss uz vienu no divām Latvijai paredzētajām vietām Vispārējā tiesā, kur patlaban strādā Inga Reine un Ingrīda Labucka. Pēdējā drīzumā atstās šo amatu, informē V. Soņeca.
ES Tiesas tiesnesim atalgojums – ap 200 000 eiro gadā – tiek maksāts no ES budžeta. Interesanti, ka Eiropas Parlamenta deputāta pamatalga, kas patlaban ir 8611,31 eiro mēnesī, tiek noteikta 38,5 % apmērā no ES Tiesas tiesneša pamatalgas.
