Par ko lemj starptautiskās un pārnacionālās tiesas

Eiropas Cilvēktiesību tiesa ir Eiropas Padomes iestāde – starptautiska tiesa, kas izskata sūdzības par Eiropas Cilvēktiesību konvencijas un tās protokolu pārkāpumiem. Tiesa sastāv no 47 tiesnešiem, pa vienam no katras EP dalībvalsts. Tā atrodas Strasbūrā. ECT tika izveidota 1959. gadā, bet par patstāvīgu tiesu tā kļuva 1998. gadā.

Latvija Eiropas Padomē tika uzņemta 1995. gada februārī. Tad arī mūsu valsts ieguva tiesības nominēt savu tiesnesi ECT. Tas ir Ministru kabineta pienākums. Par pirmo mūsu valsts pārstāvošo tiesnesi ECT kļuva Egils Levits, kurš tur nostrādāja līdz 2004. gadam.

"ES Tiesa interpretē ES tiesības, lai panāktu, ka visās ES valstīs tās tiek piemērotas vienādi."

Kopš 2005. gada ECT tiesnese no Latvijas ir Ineta Ziemele.

ECT sūdzību var iesniegt privātpersonas, kuras cietušas no pārkāpumiem, bet izgājušas visas valstī pieejamās procedūras (sešu mēnešu termiņā pēc lietas izskatīšanas valstī), gan citas Eiropas Cilvēktiesību konvencijas dalībvalstis. Visvairāk sabiedrībā izskanējušas lietas "Kononovs pret Latvijas valsti", "Ždanoka pret Latvijas valsti", "Podskolzina pret Latvijas valsti" un arī citas.

Eiropas Savienības Tiesa

Latvija, iestājoties Eiropas Savienībā, ieguva tiesības un arī pienākumu deleģēt savu pārstāvi ES Tiesā (EST), kur ir pa vienam tiesnesim no katras ES dalībvalsts. Katru tiesnesi un ģenerāladvokātu ieceļ uz sešu gadu termiņu, kuru var atjaunot. ES valstu valdības izvirza savus kandidātus.

2004. gada maijā par Latvijas nominēto tiesnesi EST kļuva Egils Levits, kurš bija beidzis savus darba pienākumus ECT. 2006. gadā viņa pilnvaru termiņš tika pagarināts līdz 2012. gadam, bet šā gada septembrī Ministru kabinets pieņēma lēmumu, ka arī 2012. gadā E. Levits tiek virzīts ES Tiesas tiesneša amatam jau uz nākamo termiņu.

"Visvairāk sabiedrībā izskanējušas ECT lietas „Kononovs pret Latvijas valsti”, „Ždanoka pret Latvijas valsti”, „Podskolzina pret Latvijas valsti”."

ES Tiesa interpretē ES tiesības, lai panāktu, ka visās ES valstīs tās tiek piemērotas vienādi. Tiesa pieņem nolēmumus vai spriedumus lietās, kas tai iesniegtas izskatīšanai. Pieci galvenie lietu veidi ir šādi:

• prejudiciāla nolēmuma pieprasījumi – valstu tiesas aicina Tiesu interpretēt kādu ES tiesību aspektu,
• prasības par valsts pienākumu neizpildi – tās tiek iesniegtas pret ES dalībvalstīm, kuras nav pareizi piemērojušas ES tiesības,
• prasības atcelt tiesību aktu – pret ES tiesību aktiem, kuros pārkāpti ES līgumu noteikumi vai pamattiesības,
• prasības sakarā ar bezdarbību – pret ES iestādēm, kas pretēji savam pienākumam nav pieņēmušas vajadzīgos lēmumus,
• tiešās prasības – tās pret ES lēmumiem vai rīcību ceļ privātpersonas, uzņēmumi vai organizācijas.

Slavenākā un ES mērogā nozīmīgākā Latvijas lieta EST bija prejudiciālā lieta ""Laval un Partneri" pret Svensa Byggnadsarbetareförbundet". Tās gaitā tika atklātas vairākas neskaidrības attiecībā uz ES brīvo pakalpojumu tirgu.

"Eiropas Revīzijas palāta pārbauda, vai finanšu darījumi ir pareizi reģistrēti un atspoguļoti, likumīgi un pareizi veikti un pārvaldīti."

Lai izlīdzinātu arvien pieaugošo darba slodzi EST un nodrošinātu kvalitatīvu pušu tiesisko aizsardzību, tika izveidota Pirmās instances tiesa. Līdz ar Lisabonas līguma spēkā stāšanos tā tika pārdēvēta par Vispārējo tiesu. Šīs tiesas ziņā ir nodotas privātpersonu, uzņēmumu un organizāciju iesniegtās prasības, kā arī ar konkurences tiesībām saistītās lietas. Tā savu darbu sāka 1989. gadā. No Latvijas Vispārējā tiesā kopš 2004. gada strādā Ingrīda Labucka, kuras esošo pilnvaru termiņš beidzas 2013. gadā.

EST ir arī ES Civildienesta tiesa, kas tika izveidota 2005. gadā un izskata strīdus starp Eiropas Savienību un tās darbiniekiem. Tajā ir septiņi tiesneši, kuri darbu ieguva konkursa kārtībā. Latvijas pārstāvja viņu vidū nav.

Eiropas Revīzijas palāta

Eiropas Revīzijas palāta (ERP) izveidota, lai notiktu regulāra ES finanšu revīzija. Tā ir ES ārējās revīzijas iestāde, kura veicina ES finanšu labāku pārvaldību un darbojas kā neatkarīga Eiropas Savienības pilsoņu finansiālo interešu aizstāve. Latvijā līdzvērtīgu uzdevumu attiecībā uz budžeta tēriņiem veic Valsts kontrole.

Eiropas Revīzijas palāta veic revīzijas, kurās vērtē ES finanšu līdzekļu iekasēšanu un izdevumus. Tā pārbauda, vai finanšu darījumi ir pareizi reģistrēti un atspoguļoti, likumīgi un pareizi veikti un pārvaldīti tā, lai nodrošinātu efektivitāti un produktivitāti. Par veikto revīziju rezultātiem Palāta paziņo objektīvos ziņojumos un pārskatos.

Palāta palīdz Eiropas Parlamentam un Padomei pārraudzīt ES budžeta izpildi. Tā darbojas kā kolēģija, kurā ir 27 locekļi (tiesneši) – pa vienam no katras dalībvalsts. Palātas locekļus pēc apspriešanās ar Eiropas Parlamentu uz sešu gadu termiņu (to iespējams atjaunot) ieceļ ES Padome. Palātā ir piecas apakšpalātas.

Latviju kopš 2004. gada Revīzijas palātā pārstāv Igors Ludboržs. Kopš 2006. gada viņš ir arī Palātas Administratīvās komitejas loceklis un 2008. gadā kļuva par šīs komitejas priekšsēdētāju, bet kopš 2010. gada ir vecākais loceklis apakšpalātā "Ieņēmumi, pētniecība un iekšējā nozaru politika un Eiropas Savienības iestādes un struktūras", kā arī Administratīvās komitejas loceklis.

Starptautiskā krimināltiesa

Starptautiskā krimināltiesa (SKT) ir starptautisko krimināltiesību, kā arī mūsdienu starptautisko tiesību institūts.

1998. gada 17. jūnijā Romā notika ANO pilnvaroto pārstāvju diplomātiskā konference, kas pieņēma "Starptautiskās krimināltiesas Romas statūtus". Konferences darbā piedalījās 160 valstu delegācijas. Par statūtu pieņemšanu nobalsoja 120 valstis, 21 valsts atturējās, bet septiņas nobalsoja pret. Visaktīvāk par SKT pilnvaru ierobežošanu uzstājās Amerikas Savienotās Valstis. Romas statūti stājās spēkā 2002. gada 1. jūlijā, kad tos bija ratificējusi 60. līguma parakstītāja valsts. Latvijas Republikas Saeima lēmumu par pievienošanos līgumam par Starptautiskās krimināltiesas izveidošanu pieņēma 2002. gada 20. jūnijā.

"Starptautiskajai krimināltiesai ir jānodrošina pasaules tiesību pamatsistēmu pārstāvība."

SKT īsteno savu jurisdikciju šādos gadījumos:

• situāciju, kurā tika izdarīts viens vai vairāki noziegumi, Prokuroram nodod dalībvalsts;
• Prokurors ir uzsācis izmeklēšanu pēc savas iniciatīvas. Jurisdikcijas īstenošana šādos gadījumos ir iespējama tikai tad, ja tiek runāts par valstīm, kuras ir statūtu dalībnieces vai ir atzinušas to jurisdikciju.

SKT neatzīst savu jurisdikciju šādos gadījumos:

• lieta ir izmeklēta vai valsts jau ierosinājusi kriminālvajāšanu. Izņēmums ir gadījumi, kad valsts nevēlas vai nav spējīga veikt pilnvērtīgu izmeklēšanu vai kriminālvajāšanu;
• valsts veikusi izmeklēšanu un lēmusi nevajāt attiecīgo personu. Izņēmums ir gadījums, kad šāds lēmums ir pieņemts, valstij nevēloties vai nespējot uzsākt pilnvērtīgu kriminālvajāšanu;
• persona jau ir bijusi tiesāta, un atkārtota lietas izskatīšana nav pieļaujama, vadoties pēc principa "par vienu noziegumu nevar tiesāt divreiz";
• noziegums nav pietiekami smags, lai tiktu izskatīts SKT.

SKT sastāvam ir jānodrošina pasaules tiesību pamatsistēmu pārstāvība, taisnīga ģeogrāfiskā pārstāvība un taisnīga sieviešu un vīriešu pārstāvība. Par SKT tiesnesi 2003. gadā ir ievēlēta Latvijas pārstāve Anita Ušacka. Pašlaik tiesnese ir SKT Apelācijas nodaļas priekšsēdētāja.