“Ceru, ka šis reģions, īpaši Baltija un ziemeļvalstis, būs draudzīgs manai kandidatūrai. Esmu bijis cieši saistīts ar Baltijas valstīm, atrodoties ārlietu ministra amatā un strādājot parlamentā. Ja es saņemtu atbalstu no Baltijas, tas būtu svarīgi, jo nepieciešams parādīt, ka arī mazas valstis var iegūt šo posteni,” sarunā ar LV.LV pauda Norvēģijas prezidents.
Pēc viņa vārdiem, ir svarīgi parādīt, ka Eiropas Padomi var vadīt politiķis ne vien no mazas valsts, bet arī no tādas valsts, kas neatrodas Eiropas Savienības (ES) sastāvā. Jāteic, ka T. Jaglanns gan aktīvi atbalsta ideju par Norvēģijas pievienošanos ES. Politiķis atgādina, ka EP ir vienīgā paneiropas organizācija – tajā ietilpst valstis, kas ir ES un NATO, kā arī tās, kuras nav šo organizāciju sastāvā. Norvēģija 1949. gadā bija viena no Eiropas Padomes dibinātājvalstīm. Patlaban organizācijā ietilpst 46 valstis, Latvija tai pievienojās 1995. gadā.
EP ir starpvaldību organizācija, kuras mērķi ir aizstāvēt cilvēktiesības un palīdzēt stiprināt demokrātisko stabilitāti Eiropā. Tā aktīvi iesaistās tādu jautājumu risināšanā kā minoritāšu tiesības, vides aizsardzība, kultūras daudzveidība, AIDS, narkomānijas un organizētās noziedzības apkarošana.
T. Jaglanns uzskata, ka EP ir bijusi izšķirīga loma svarīgos vēstures brīžos, piemēram, pēc Berlīnes mūra krišanas šī bija vienīgā organizācija, kas varēja uzņemt visas jaunās nācijas, kuras dzima pēc šī lielā notikuma. “Eiropas Padome ir galvenais avots tam, kas tiek definēts kā demokrātija un cilvēktiesības, šo standartu atzīst visā kontinentā,” norāda politiķis.
Var līdzsvarot attiecības ar Krieviju
EP patlaban nepieciešamas iekšējas reformas. Efektīvāka jāpadara Eiropas Cilvēktiesību tiesa, jo tajā sakrājies pārāk liels neizskatīto lietu skaits (ap 90 tūkstošiem).
"Eiropas Padome ir starpvaldību organizācija, kuras mērķi ir aizstāvēt cilvēktiesības un palīdzēt stiprināt demokrātisko stabilitāti Eiropā."
Tāpat nepieciešama kvalitatīvāka koordinācija starp visām Eiropas lielajām organizācijām, lai nepārklātos to funkcijas. “Piemēram, Eiropas Savienība veido savus mehānismus cilvēktiesību aizsardzībai. Varbūt šo darbu var veikt EP? Kāpēc viens un tas pats jādara divām organizācijām? Vajag lielāku skaidrību, ko kurš dara Eiropas līmenī,” norāda T. Jaglanns. “Dalībvalstu finansiālie resursi ir ierobežoti, tāpēc mums organizācijas jāveido efektīvākas un pienākumu sadalei jābūt skaidrākai.”
Politiķis atzīst, ka viens no izaicinājumiem patlaban ir domstarpības starp Krieviju un pārējo Eiropu. Krievija savu spēcīgo lobiju EP nereti izmantojusi, lai izdarītu politisku spiedienu uz Latviju, tradicionāli pārmetot cilvēktiesību neievērošanu. Vai norvēģa atrašanās EP ģenerālsekretāra amatā palīdzēs attiecības līdzsvarot? “Norvēģijai ir labas pozīcijas to panākt, jo mēs esam Krievijas kaimiņi, esam dzīvojuši ar viņiem ilgi un mums ir stabilas attiecības. Bet esam pieredzējuši arī to, ka ar Krieviju attiecības jāveido multilaterāli, starptautisku organizāciju ietvaros. Jābūt stingriem savos principos un vērtībās, un, balstoties uz to, krievi mūs ir respektējuši. Mēs esam labā pozīcijā censties līdzsvarot Krievijas ietekmi EP un izveidot konstruktīvākas attiecības starp Krieviju un pārējo Eiropu,” skaidro T. Jaglanns. “Krievija nekur nepazudīs, tā vienmēr atradīsies līdzās, nav veida kā viņus izolēt, bet gan jāintegrē, neraugoties uz to, ka vienmēr būs sarežģījumi,” viņš piebilst.
Pati Krievija nereti tiek kritizēta par cilvēktiesību neievērošanu. “Eiropas Padome savas prasības izvirza visām dalībvalstīm. Nesen cilvēktiesību komisārs apmeklēja cietumus Beļģijā. Svarīgi parādīt, ka visām dalībvalstīm jāseko noteikumiem, tās visas tiek uzraudzītas. Ja mēs to darām visās valstīs, tad arī Krievijai tas jārespektē, jārēķinās, ka mēs varam pieklauvēt arī pie viņu durvīm.”
Pēc politiķa domām, lielākā problēma Eiropā patlaban ir cilvēktirdzniecība. Tā vairāk vai mazāk skar praktiski visas Eiropas valstis, un ir cieši saistīta ar noziedzību un narkotikām. “Situāciju varētu uzlabot ciešāka sadarbība policijas līmenī, vairāk monitoringa, informācijas apmaiņas. Cilvēktirdzniecības avots ir nabadzība un traģiskā situācija daudzās dalībvalstīs. Ja to varētu novērst, tad varētu risināt šo problēmu, bet, tā kā nav mūsu spēkos izlīdzināt dzīves līmeni visās Eiropas valstīs, tad jādara, kas cits, piemēram, jāizmanto policijas rīki,” atzīst Norvēģijas prezidents.
Domājuši par pārliekajiem kredītiem
EP 2007. gadā vērsa uzmanību uz pieaugošo parādsaistību problēmu Eiropas patērētāju sabiedrībā, norādot, ka plaši pieejamie kredīti un no tiem izrietošās pieaugošās parādsaistības var novest cilvēkus pie sociālas atstumtības. Vai šo problēmu tiešām iespējams risināt pārnacionālā līmenī?
“To panākt būtu ļoti grūti, EP varētu piedāvāt risinājumu, taču cita lieta, ko pašas valstis var un vēlas darīt. Pat ES nespēj atrisināt pašreizējās finanšu krīzes radītās grūtības. EP problēma ir tā, ka tai ir tik daudz labu ideju, bet nav iespēju tā reāli īstenot dzīvē. Tas ir ļoti ideālistiski,” atzīst EP ģenerālsekretāra amata kandidāts. “Mums jāsaprot, ka mums nav mehānismu, līdzekļu ieviest visu, ko mēs nolemjam. Šis ir viens no tādiem piemēriem. Labs nolūks – bet kā to īstenot. Pat ES nav bijusi koordinēta rīcība, lai risinātu finansiālo krīzi pārnacionālā līmenī.” Politiķis gan atzīst, ka valdību iejaukšanās ekonomisko procesu regulēšanā ir pareizs solis.
Ko Latvija kā neliela valsts var darīt, lai piepildītu savas intereses EP? “Latvija jau šobrīd ir viena no aktīvākajām nācijām EP. Labs veids ir sadarboties ar Norvēģiju un citām valstīm, kam ir līdzīgas intereses un vērtības.”
"EP problēma ir tā, ka tai ir tik daudz labu ideju, bet nav iespēju tās reāli īstenot dzīvē. Tas ir ļoti ideālistiski."
“Būtu labi, ja Latvija turpinātu cieši iekļauties Ziemeļu-Baltijas politiskajā kopienā, mums ir svarīgi, lai trīs Baltijas valstis turpinātu cieši sadarboties ar ziemeļvalstīm, jo mēs visas esam mazas valstis un daudzās jomās mums ir tās pašas intereses. Ziemeļvalstis plus trīs Baltijas valstis ir jau astoņas valstis un Eiropas līmenī tā ir liela grupa, kas var daudz sasniegt, ja apvieno savus centienus. Daudzi Eiropā tagad raugās uz ziemeļiem, cenšoties tikt galā ar globālo krīzi, mūsu sabiedrības organizācijas un saimniekošanas modelis kļūst arvien populārāks.”
