Publicēts pirms 5 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
FOTO: Freepik
Izglītības iestādes vadītājam būs jāpārliecinās, vai uz personu, kas vēlas strādāt par pedagogu, nav attiecināmi likumā noteiktie ierobežojumi. Savukārt Izglītības kvalitātes valsts dienestam dota pieeja personas datu apstrādei, lai pārbaudītu šādas personas. To paredz izmaiņas Izglītības likumā, kas stājas spēkā 26. jūnijā.
Saskaņā ar grozījumiem Izglītības likumā izglītības iestādes vadītājam noteikts pienākums Ministru kabineta noteiktajā kārtībā pārliecināties, vai uz personu, kas vēlas strādāt par pedagogu, nav attiecināmi minētā likuma 50. pantā noteiktie ierobežojumi, proti, vai persona nav sodīta par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu (neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas). Izņēmums ir gadījumi, kad pēc sodāmības dzēšanas vai noņemšanas Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) izvērtējis, vai tas nekaitē izglītojamo interesēm, un devis personai atļauju strādāt par pedagogu.
Ar to likumdevējs faktiski nostiprina jau pastāvošo praksi – līdz šim minētā izvērtējuma veikšana likumā bija deleģēta “Ministru kabineta noteiktai institūcijai”, kas faktiski bija IKVD, skaidro dienesta pārstāve Jana Veinberga. Dienestam grozījumi paredz tiesības saistībā ar iepriekš sodīto personu izvērtēšanu apstrādāt personas datus, kas attiecas uz personas izdarītajiem noziedzīgajiem nodarījumiem, kā arī kriminālo un administratīvo sodāmību.
Šobrīd sagatavošanā ir jauni Ministru kabineta noteikumi, kas noteiks kārtību, kādā Izglītības kvalitātes valsts dienests izvērtē iepriekš sodītas personas un izsniedz atļauju strādāt par pedagogu, kā arī kārtību, kādā izglītības iestādes vadītājs pārliecinās, vai uz personu nav attiecināmi ierobežojumi strādāt par pedagogu, informē J. Veinberga.
Ikvienam ir tiesības brīvi izvēlēties nodarbošanos un darbavietu atbilstoši savām spējām un kvalifikācijai.
Jāatgādina, ka Satversmes tiesa 2017. gadā nosprieda – Izglītības likuma norma, kas paredz absolūtu aizliegumu strādāt par pedagogu personai, kura tikusi sodīta par tīšu smagu vai sevišķi smagu noziegumu, neatbilst Satversmes 106. pantā noteiktajam: “Ikvienam ir tiesības brīvi izvēlēties nodarbošanos un darbavietu atbilstoši savām spējām un kvalifikācijai.”
Saistībā ar Administratīvās atbildības likumu, kurš stāsies spēkā 2020. gada 1. janvārī, Izglītības likums tiek papildināts ar VIII daļu “Administratīvie pārkāpumi izglītības jomā un kompetence administratīvo pārkāpumu procesā”. Jaunās likuma normas nosaka soda apmēru par reģistrācijas un licencēšanas noteikumu pārkāpšanu, valsts atzītu izglītības dokumentu izsniegšanas noteikumu pārkāpšanu, pedagoga privātpraksi bez sertifikāta, izglītības iestādes vai citas minētajā likumā noteiktas institūcijas vadītāja pienākumu nepildīšanu, kā arī par bērnu nometņu organizēšanas un darbības noteikumu pārkāpšanu. Noteikts, ka par pirmajiem četriem pārkāpumiem Administratīvā pārkāpuma procesu veic IKVD, bet pēdējo – bērnu nometņu organizēšanas un darbības noteikumu pārkāpšanu –Valsts policija vai pašvaldības policija. Administratīvā pārkāpuma lietu izskata pašvaldības administratīvā komisija vai apakškomisija.
