SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
Inese Helmane
LV portāls
27. maijā, 2019
Lasīšanai: 11 minūtes
RUBRIKA: Likumprojekts
TĒMA: Būvniecība
2
2

Sodīs par pārkāpumiem elektroniskās darba laika uzskaites sistēmā

Publicēts pirms 4 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>

FOTO: Freepik

Ēnu ekonomikas mazināšanai būvniecībā plānots ieviest soda sistēmu par pārkāpumiem saistībā ar elektroniskās darba laika uzskaites sistēmu.

īsumā
  • Likumprojekts nepieciešams, lai motivētu būvdarbu veicējus veikt būvlaukumā objektīvu un precīzu katra nodarbinātā nostrādātā laika uzskaiti un datu glabāšanu un nodošanu kontrolējošām institūcijām.
  • Aicina nesodīt būvniekus par to, ja būvlaukumā nav reģistrējušies darbinieki, par kuriem pēdējo trīs vai sešu mēnešu laikā ir nomaksāti visi nodokļi.
  • Maksimālais sods, ko varēs piemērot fiziskām personām, ir 700 eiro, bet juridiskām personām soda apmērs var būt pat 100 000 eiro.

Likumprojekts “Grozījumi Administratīvo pārkāpumu kodeksā” ir nepieciešams, lai motivētu būvdarbu veicējus (galveno būvdarbu veicēju un apakšuzņēmēju) ieviest būvlaukumos normatīvo aktu prasībām atbilstošu elektroniskās darba laika uzskaites sistēmu (EDLUS), veikt tajā objektīvu un precīzu katra nodarbinātā faktiski nostrādātā laika uzskaiti un datu glabāšanu un nodošanu kontrolējošām institūcijām, norādīts likumprojekta anotācijā.

Maija vidū Saeimas Juridiskās komisijas deputāti vienbalsīgi atbalstīja likumprojekta izskatīšanu pirmajam lasījumam, par priekšlikumu iesniegšanas termiņu nosakot 4. jūniju. Likumprojektu šā gada 7. maija sēdē atbalstīja arī Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija. Savukārt 23. maijā likumprojektu Saeima atbalstīja pirmajā lasījumā.

Efektīvs instruments

Ekonomikas ministrijas Būvniecības politikas departamenta direktores vietniece Ilze Beināre deputātiem skaidroja, ka likumprojekts ir cieši saistīts ar pirms diviem gadiem pieņemtiem grozījumiem likumā “Par nodokļiem un nodevām”, kas paredz galvenajam būvdarbu veicējam pienākumu ar 2017. gada 1. oktobri nodrošināt EDLUS būvlaukumos, kuros tiek veikta jaunas trešās grupas būves būvniecība vai būvdarbi, kuru izmaksas ir viens miljons eiro vai vairāk.

Finanšu ministrijas pārstāve Marika Valdmane informēja, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā uz trešo lasījumu tiek izskatīts likumprojekts ”Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”, kurā iesniegts priekšlikums, kas paredz mazināt būvdarbu izmaksu slieksni no viena miljona eiro uz 350 000 eiro attiecībā uz būvlaukumiem, kuros ieviešama EDLUS.

“Ņemot vērā ēnu ekonomikas īpatsvaru būvniecībā, tas ir viens no pasākumiem, lai cīnītos pret nelegālo nodarbinātību, aplokšņu algām un darba laika neuzrādīšanu,” skaidroja I. Beināre. “Kopā ar nozares ģenerālvienošanos un ņemot vērā pasaules pieredzi, EDLUS ieviešana būvlaukumos tiek uzskatīta kā efektīvs instruments, lai nodarbinātība tiktu atspoguļota reāli un par strādājošajiem tiktu samaksāti nodokļi.”

Arī būvfirmas “Arčers” valdes priekšsēdētājs Jānis Markulis, kura vadītais uzņēmums darba apjoma dēļ izmanto EDLUS, sliekšņa samazināšanu uzskata par svarīgu sistēmas attīstības soli: “Esošais – viens miljons eiro – ir gana augsts, un zem tā atrodas vairums būvobjektu Latvijā. Kompleksi un visas valsts ietvaros ēnu ekonomiku varēsim mazināt tad, kad to gribēs vai būs spiesta darīt lielākā daļa nozares.”

Ēnu ekonomikas apjoms Latvijas būvniecības nozarē kopš 2015. gada samazinājies par 5,9 procentpunktiem, sarūkot līdz 34,1 procentpunktam no iekšzemes kopprodukta (IKP), liecina pētījuma “Ēnu ekonomika Latvijas būvniecībā 2015–2018” rezultāti.

Joprojām izvairās no nodokļu nomaksas

Kā liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) dati, kopš EDLUS ieviešanas ir veiktas pārbaudes kopumā 142 būvlaukumos. Biežākie pārkāpumi: EDLUS nav reģistrēti vai reģistrēti nepilnīgi dati par līgumu ar būvniecības ierosinātāju; nav reģistrēts laiks, kad būvlaukumā nodarbinātā persona (darba ņēmējs) ieradusies būvlaukumā; netiek reģistrēti un uzkrāti dati par personām, kas uzturējušās būvlaukumā un nav nodarbinātas būvdarbu veikšanā būvlaukumā (apmeklētāji).

VID konstatējis, ka pērn 39 (199 darba ņēmēji) ierobežotajos būvlaukumos blakus caurlaides punktiem, kur uzstādīti EDLUS kontrolieri, ir ierīkoti ieejas un iebraukšanas vārti, kurus var izmantot iekļūšanai/izkļūšanai no būvlaukuma, nereģistrējoties sistēmā. Praksē konstatēts, ka tieši šādā veidā nodarbinātās personas iekļūst būvlaukumā vai to atstāj pēc normālā darba laika beigām, izvairoties no faktiski būvlaukumā nostrādātā laika (virsstundu) reģistrēšanas EDLUS. Turklāt ir konstatēti gadījumi, ka būvlaukumā nodarbinātie apakšuzņēmumu darba ņēmēji EDLUS tiek reģistrēti kā apmeklētāji, un tādējādi EDLUS nav korektu datu par būvlaukumā nodarbinātajiem.

Joprojām arī tiek konstatēti izvairīšanās no nodokļu nomaksas gadījumi. Pērn, salīdzinot iegūtos EDLUS datus par 380 apakšuzņēmumiem un VID iesniegto informāciju par aprēķināto atalgojumu nodarbinātajām personām, 51 apakšuzņēmējam konstatētas būtiskas neatbilstības – darba laiks EDLUS ir uzskaitīts, savukārt darba devēju pārskati VID nav iesniegti vai tajos netiek deklarēta pilnīga informācija par nodarbināto nostrādātajām stundām.

Ja nav reģistrējies, bet nodokļi samaksāti

Latvijas Būvuzņēmēju partnerības vadītāja Baiba Bļodniece, kura konceptuāli neiebilda pret likumprojektu, aicināja deputātus padomāt par iepriekš Ministru kabinetā apspriesto, bet neakceptēto priekšlikumu nesodīt būvniekus par to, ja būvlaukumā nav reģistrējušies darbinieki, par kuriem pēdējo trīs vai sešu mēnešu laikā ir nomaksāti visi nodokļi no valstī noteiktās minimālās algas vai no tās minimālās algas, kas noteikta ar ģenerālvienošanos.

Ņemot vērā ēnu ekonomikas īpatsvaru būvniecībā, elektroniskās darba laika uzskaites sistēmas ieviešana ir viens no pasākumiem, lai cīnītos pret nelegālo nodarbinātību, aplokšņu algām un darba laika neuzrādīšanu.

“Vai ir adekvāti šādos gadījumos par katru strādājošo rēķināt 1000 eiro sodu?” deputātiem jautāja B. Bļodniece, argumentējot, ka līdz ar to tiktu izslēgti nejaušie pārkāpēji.

Arī “Arčers” valdes priekšsēdētājs, izsakoties par sodu samērību, vērtē, ka tie nedrīkst būt pārāk drastiski, bet vienlaikus tiem jāmotivē darbinieki un uzņēmumi reģistrēties sistēmā. “Samērība jāatrod arī starp fiziskām personām, darbuzņēmējiem un ģenerāluzņēmēju. Šobrīd vēl ir vērts diskutēt par sodu apmēriem, jo līdzsvars vēl nav atrasts. Īpaši būtiski ir tas, ka likuma projektā nav noteiktas situācijas, kas var rasties tehnisku problēmu dēļ.”

Maksimālie sodi no 700 līdz 100 000 eiro

Kā LV portāls jau rakstīja, elektroniskā darba laika uzskaite tika ieviesta no 2017. gada 1. oktobra. Nozares pārstāvji ar Valsts ieņēmumu dienestu panāca vienošanos, ka sākotnēji netiks piemēroti sodi par nepilnībām elektroniskās darba laika uzskaites sistēmās būvlaukumos.

Ekonomikas ministrija skaidro, ka soda apmēri ir noteikti, ņemot vērā iespējamo nenomaksāto nodokļu apmēru. Katrā konkrētajā gadījumā ir vērtējami apstākļi, kas mazina vai pastiprina atbildību par attiecīgajiem administratīvajiem pārkāpumiem. Līdz ar to maksimālais sods, ko varēs piemērot fiziskām personām, ir 700 eiro, bet juridiskām personām soda apmērs var būt pat 100 000 eiro.

Paredzētie sodi:

  • būvlaukumā nodarbinātai personai par nereģistrēšanos izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu no 2 līdz 20 eiro;
  • darba devējam par reģistrācijas nenodrošināšanu piemēro naudas sodu no 20 līdz 400 eiro par katru nereģistrēto personu, kura veic būvdarbus būvlaukumā vai sniedz citu pakalpojumu. Ja nav izpildījuši vairāk nekā 30% personu, tad 1000 eiro par katru personu;
  • galvenajam būvdarbu veicējam par norobežota būvlaukuma apmeklētāju reģistrācijas nenodrošināšanu piemēro naudas sodu no 20 līdz 400 eiro par katru nereģistrētu apmeklētāju. Ja nav izpildījuši vairāk nekā 30% personu, tad 1000 eiro par katru personu;
  • galvenajam būvdarbu veicējam un apakšuzņēmējam par noteiktas informācijas neiekļaušanu vai nenodošanu vienotajai elektroniskajai darba laika uzskaites datubāzei uzliek naudas sodu no 100 līdz 5000 eiro;
  • galvenajam būvdarbu veicējam par elektroniskās darba laika uzskaites sistēmas datu neglabāšanu, neuzrādīšanu vai neizsniegšanu valsts institūcijām uzliek naudas sodu no 100 līdz 5000 eiro;
  • galvenajam būvdarbu veicējam par elektroniskās darba laika uzskaites sistēmas neieviešanu uzliek naudas sodu no 500 līdz 5000 eiro par katru būvdarbu veikšanas dienu (nepārsniedzot 100 000 eiro apmēru).

Nākotnē sods par elektroniskās darba laika uzskaites kārtības neievērošanu var negatīvi ietekmēt kvalifikācijas klases piekrišanu būvkomersantam, norāda Ekonomikas ministrija.

Paredzēts, ka likumprojekts stāsies spēkā 2019. gada 1. septembrī.

Sistēmai ir arī trūkumi

Kopumā vērtējot EDLUS, J. Markulis atgādina, ka “šīs sistēmas ieviešana bija viena no būvniecības nozares uzņēmumu iniciatīvām, lai mazinātu ēnu ekonomiku un veicinātu godīgu konkurenci. EDLUS ieguvums ir ģenerāluzņēmēju un darbuzņēmēju iespēja sekmīgāk plānot darba organizāciju, darbaspēka plūsmu un noslodzi, arī darbalaika ievērošanu”.

“Lielākie EDLUS trūkumi saistāmi ar tās ieviešanas procesu,” uzskata “Arčera” vadītājs. “Normatīvais regulējums noteica vien atsevišķas prasības, kas visiem ģenerāluzņēmējiem jāievēro, un ļāva to darīt katram individuāli, neradot vienu kopīgu sistēmu. “Arčers” ir Latvijas Būvuzņēmēju partnerības biedrs, tāpēc kopīgi ar citiem biedrības uzņēmumiem izveidojām atbilstošu IT rīku, taču tādu šobrīd varētu būt vairāki desmiti.”

“Kopīgas sistēmas trūkums rada vismaz divas nopietnas problēmas,” vērtē J. Markulis. “Pirmkārt, darbuzņēmējiem un viņu darbiniekiem ir vairākas elektroniskas kartes vai mobilās aplikācijas, kas jāizmanto dažādos objektos. Otrs būtiskais trūkums ir saistāms ar rudenī plānoto datu nodošanu Valsts ieņēmumu dienestam. Vēl šobrīd nav tehniskās specifikācijas tam, kā to plānots darīt, kādos failu formātos un kādi dati būs nepieciešami. Tas nozīmē, ka daļa no izveidotajām sistēmām varētu būt jāmaina vai būtiski jāpapildina, kas atkal nozīmē liekas izmaksas. To varēja novērst, ja valsts pārvaldes puse būtu savlaicīgi definējusi sistēmas prasības. Uzskatu, ka nākotnē atkārtoti jāatgriežas pie diskusijas par vienu, valsts noteiktu, sistēmas izstrādātāju, vienotiem standartiem, tehnoloģijām un ID kartēm.”

Labs saturs
2
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI