Publicēts pirms 5 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Deputātu skaits EP Latvijai ir tik neliels, ka faktiskais slieksnis, lai iegūtu mandātus, ir augstāks nekā likumā noteiktie 5%. Proti, politiskais spēks var iegūt vairāk nekā 5% vēlētāju balsu, bet pie mandātiem netikt, ja par konkurējošiem sarakstiem nobalsojis lielāks vēlētāju skaits.
FOTO: Freepik
No divarpus simtiem kandidātu, kas šogad startē Eiropas Parlamenta vēlēšanās no Latvijas, pie krēsla Briselē tiks tikai astoņi. LV portāls skaidro, kāda ir mandātu sadales sistēma Eiroparlamenta vēlēšanās Latvijā.
Pasaulē, arī Eiropas Savienības valstīs, lieto atšķirīgas vēlēšanu rezultātu aprēķināšanas metodes. Latvijā izvēlēta tā dēvētā Senlāga metode, pēc kuras mandātu sadalījums precīzāk atbilst iegūto balsu skaitam. Atšķirībā no Saeimas un pašvaldību vēlēšanām Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās valsts netiek dalīta vēlēšanu apgabalos – visa Latvija ir viens vēlēšanu apgabals, kurā šogad par astoņiem mandātiem cīnīsies 16 partijas un 246 deputāta kandidāti jeb vairāk nekā 30 kandidātu par vienu mandātu.
Mandātu sadales mehānisms, ko aprēķina saskaņā ar Senlāga metodi, kuras piemērs sniegts Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) mājaslapā, ir visai sarežģīts, atzīst CVK sekretārs Ritvars Eglājs. Zinot vēlēšanu rezultātus, katram politiskajam spēkam pienākošos mandātu skaitu visvienkāršāk aprēķināt, mehāniski pielietojot EP vēlēšanu likuma 44. pantā noteikto formulu.
Aprēķinot mandātu sadali, vispirms nosaka, kuras partijas pārvarējušas 5% barjeru. Tālāk vietu dalīšana notiek pēc matemātiskas formulas. Lai sadalītu mandātus, katras partijas iegūtais balsu skaits tiek dalīts ar nepāra skaitļiem – ar 1, tad ar 3, 5, 7 utt. To pašu dara arī ar pārējo partiju iegūto balsu skaitu. Astoņus Latvijai pienākošos mandātus EP iegūst partijas, kas ieguvušas astoņus lielākos rezultātus. Deputātu skaits EP Latvijai ir tik neliels, ka faktiskais slieksnis, lai iegūtu mandātus, ir augstāks nekā likumā noteiktie 5%. Proti, politiskais spēks var iegūt vairāk nekā 5% vēlētāju balsu, bet pie mandātiem netikt, ja par konkurējošiem sarakstiem nobalsojis lielāks vēlētāju skaits. “5% barjera garantē piedalīšanos deputātu vietu sadalē, bet ne pašas deputātu vietas,” skaidro R. Eglājs. Ievēlētos deputātus nosaka CVK.
Senlāga vēlēšanu rezultātu aprēķināšanas metode nodrošina salīdzinoši proporcionālu iznākumu, skaidro CVK pārstāvis. Tiesa, otrā mandāta iegūšanai politiskajam spēkam nepieciešams trīs reizes vairāk balsu nekā pirmā mandāta dabūšanai, ko nosaka nepāra skaitļi, ar ko dala partiju iegūto balsu skaitu, jo pēc 1 nākamais dalījums ir 3.
Vēlēšanu sistēmas, kādas ES valstīs lieto EP vēlēšanās, var atšķirties, tomēr ir noteikts, ka tām jābūt proporcionālām, bez vienmandāta apgabaliem, norāda R. Eglājs. Piemēram, Īrijā EP vēlēšanās nebalso par kandidātu sarakstiem, kā tas ir Latvijā, bet par atsevišķiem kandidātiem, kurus vēlētājs var saranžēt, ievēlot tos dilstošā secībā.
Atsevišķās valstīs EP vēlēšanu rezultātu aprēķināšanas modelī pielieto dalījumu saskaņā ar tā dēvēto D'Onta sistēmu, kurā dalījumus veic ar skaitļiem 1, 2, 3, 4, 5 utt. Tā nosaka balsu skaitu, ar ko pietiek viena mandāta iegūšanai. Cik reižu partijas iegūto balsu skaitā ietilpst šis skaits, tik mandātu partija iegūst. Ja viena mandāta iegūšanai nepieciešams, piemēram, 20 000 vēlētāju balsu, tad partijas iegūto balsu skaitu sadala ar 20 000, atlikumu neņemot vērā. “Līdzīgi kā iepērkoties veikalā – ja cilvēkam naudas pietiek trim maizes kukuļiem un vēl mazliet, viņš vienalga var nopirkt tikai trīs klaipus,” salīdzina CVK pārstāvis.
Nākamās Eiropas Parlamenta jeb Eiropas vēlēšanas Latvijā notiks sestdien, 2019. gada 25. maijā. Citās Eiropas Savienības dalībvalstīs Eiropas vēlēšanas norisināsies no 23. līdz 26. maijam. EP vēlēšanās vēlētāju līdzdalības minimālais slieksnis nav noteikts. Tas nozīmē, ka vēlēšanas tiek uzskatītas par notikušām neatkarīgi no vēlētāju aktivitātes. Provizoriskie vēlēšanu rezultāti būs zināmi pusnaktī uz 27. maiju, kad noslēgsies vēlēšanas tajās dalībvalstīs, kurās tradicionāli vēlēšanu diena ir svētdiena. Oficiālie EP vēlēšanu rezultāti tiks paziņoti apmēram divu nedēļu laikā, kad tie būs apstiprināti CVK, skaidro komisijas pārstāve Līva Laizāne. Galīgie vēlēšanu rezultāti, arī rezultāti par katra kandidātu saraksta katra kandidāta saņemto balsu skaitu katrā vēlēšanu iecirknī, triju mēnešu laikā ir apkopojami atsevišķā izdevumā un publicējami CVK mājaslapā.
