Kad deputāts no mandāta var atteikties, bet kad – to zaudē

Kā jau ziņots, Saeimas vairākums ceturtdien, 31. janvārī, atbalstīja Ģenerālprokuratūras aicinājumu izdot kriminālvajāšanai deputātu Juri Jurašu saistībā ar kriminālprocesu par valsts noslēpuma izpaušanu. Uz šādu soli kolēģus parlamentāriešus aicināja arī pats J. Jurašs, paužot vēlmi pierādīt savu nevainīgumu viņam inkriminētajā noziegumā tiesā.

Deputātu izdod kriminālvajāšanai, ja tam piekrīt parlamentāriešu vairākums. Deputāts, pret kuru sākta kriminālvajāšana, saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 17. panta 2. daļu zaudē tiesības piedalīties parlamenta, tā komisiju, kā arī citu institūciju sēdēs, kurās viņu ir ievēlējusi vai apstiprinājusi Saeima. Šie ierobežojumi ir spēkā līdz kriminālvajāšanas izbeigšanai vai līdz brīdim, kad stājas spēkā notiesājošs tiesas spriedums. Saeimas kārtības ruļļa 18. panta 1. daļa nosaka: “Deputāts, kas notiesāts par noziedzīgu nodarījumu, uzskatāms par izslēgtu no Saeimas sastāva ar dienu, kad stājas spēkā notiesājošs spriedums.” Viņa vietā stāties Saeimas sastāvā Saeimas Prezidijs aicina nākamo kandidātu, kurš vēlēšanu apgabalā, no kura ievēlēts mandātu zaudējušais deputāts, ieguvis visvairāk punktu.

Deputātu var izslēgt no Saeimas

Paredzēti arī citi gadījumi, kad Saeimas deputāts uzskatāms par izslēgtu no Saeimas sastāva. Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 18. panta 2. daļu tas notiek, ja pēc deputāta pilnvaru apstiprināšanas tiek konstatēts, ka viņš:

• ievēlēts, pārkāpjot Saeimas vēlēšanu likuma noteikumus;
• neprot valsts valodu tādā apjomā, kāds nepieciešams profesionālo pienākumu veikšanai;
• ieņem ar deputāta mandātu nesavienojamu amatu (Saeimas deputātu uzņēmējdarbības, ienākumu gūšanas, amatu savienošanas, darbu pildīšanas ierobežojumus, kā arī ar tiem saistītos citus ierobežojumus un pienākumus nosaka likums “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”). Ja par deputātu ievēlēta persona, kura ieņem ar deputāta mandātu nesavienojamu amatu, tai mēneša laikā, skaitot no pilnvaru apstiprināšanas dienas, jāatstāj šis amats vai jānoliek deputāta mandāts;
• vienas kārtējās sesijas laikā neattaisnotu iemeslu dēļ nav apmeklējis vairāk nekā pusi no Saeimas sēdēm;
• izdarījis nodarījumu nepieskaitāmības stāvoklī vai arī pēc nozieguma izdarīšanas saslimis ar gara slimību, kas atņēmusi viņam iespēju apzināties savu darbību vai to vadīt.

Deputāts mandātu var nolikt arī pats, iesniedzot Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijai iesniegumu par izstāšanos no Saeimas sastāva. Šādā gadījumā Saeimas Prezidijs uzaicina viņa vietā stāties Saeimas sastāvā nākamo kandidātu, kurš vēlēšanu apgabalā, no kura ievēlēts mandātu zaudējušais deputāts, ieguvis visvairāk punktu.

Saeimas deputātam ir tiesības nolikt mandātu uz laiku

Saeimas deputāti, kā to paredz Saeimas kārtības ruļļa 5. panta 1. daļa, savu mandātu var arī nolikt uz laiku šādos gadījumos:

• uz Ministru prezidenta, Ministru prezidenta biedra, ministra un valsts ministra amata pildīšanas laiku;
• uz grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma laiku;
• uz atvaļinājuma laiku adoptētājam vai uz bērna kopšanas atvaļinājuma laiku.

Minētajos gadījumos, saņēmis iesniegumu par mandāta nolikšanu, Saeimas Prezidijs uzaicina uz laiku pilnvaras nolikušā deputāta vietā Saeimas sastāvā iestāties nākamo kandidātu, kurš vēlēšanu apgabalā, no kura ievēlēts mandātu uz laiku nolikušais deputāts, ieguvis visvairāk punktu. Šāds deputāts iegūst tā dēvēto mīksto mandātu – viņš kļūst par pilntiesīgu Saeimas locekli līdz brīdim, kad tiek atjaunots deputāta mandāts deputātam, kurš savas pilnvaras uz laiku bija nolicis.

Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 4. panta 2. daļu deputāta pilnvaras izbeidzas ar brīdi, kad:

• sanākusi jaunievēlētā Saeima;
• deputāts paziņojis par mandāta nolikšanu un viņa vietā pilnvaras apstiprinātas citam deputātam;
• viņš izslēgts no Saeimas sastāva;
• viņš miris.