Medicīniskā palīdzība brīvdienās. Ko darīt, ja tā nepieciešama zīdainim?

Ja ir šaubas – zvani mediķiem!

“Saasinoties veselības stāvoklim, arī jebkuru neskaidrību un šaubu gadījumā noteikti jāsazinās ar mediķiem. Ja veselības problēmu sāk risināt laikus, ir lielāka iespēja novērst veselības stāvokļa strauju pasliktināšanos un kādas nopietnākas sekas,” uzsver NMPD. 

• Darba laikā iedzīvotāji tiek aicināti konsultēties ar savu ģimenes ārstu.
• Vakaros (no plkst. 17.00 līdz 8.00) un brīvdienās (visu diennakti) mediķa padomu var saņemt, zvanot uz ģimenes ārstu konsultatīvo tālruni 66016001. Ja ģimenes ārstu konsultatīvā tālruņa mediķis sarunas laikā sapratīs, ka stāvoklis ir veselībai un dzīvībai kritisks, pacientam tiks nodrošināts savienojums vai ieteikts sazināties ar NMP dienestu.

Biežākās saslimšanas, kad ieteicams padomu vaicāt nevis NMP dienestam, bet zvanīt ģimenes ārstam vai uz konsultatīvo tālruni, ir:

• saaukstēšanās, drudzis, paaugstināta temperatūra;
• vemšana, caureja;
• muguras sāpes, sāpes vēderā, ausīs, kaklā u. c.;
• brūces, nobrāzumi, ķermeņa sasitumi;
• nelielas traumas;
• hroniskas slimības saasinājums (paaugstināts asinsspiediens u. tml.).

Ja nepieciešama steidzama palīdzība klātienē

• Ja veselības stāvoklis neļauj gaidīt, Rīgā un citās lielākajās Latvijas pilsētās valsts apmaksātu medicīnisko palīdzību ārpus ģimenes ārstu darba laika un brīvdienās iespējams saņemt pie dežūrārstiem, kuri sniedz medicīniskas konsultācijas ģimenes ārsta kompetences ietvaros. Par vizīti pie dežūrārsta jāveic pacienta līdzmaksājums 1,42 eiro apmērā.

Ārstniecības iestāžu, kurās pieejami dežūrārsti, saraksts atrodams Nacionālā veselības dienesta tīmekļvietnes sadaļā Kur saņemt medicīnisko palīdzību > Dežūrārsti.

• Pacientiem, kuriem ir trauma (piemēram, apdegums, lūzums, mežģījums), pēkšņa saslimšana vai hroniskas slimības saasināšanās, kas prasa steidzamu ārstniecības personu iejaukšanos, ja nepieciešamā palīdzība pārsniedz primārās veselības aprūpes ārsta kompetenci, palīdzību sniedz steidzamās medicīniskās palīdzības punktos un Bērnu slimnīcas traumpunktā. 

Steidzamās medicīniskās palīdzības punktu saraksts ir pieejams Nacionālā veselības dienesta tīmekļvietnes sadaļā Kur saņemt medicīnisko palīdzību > Steidzamās palīdzības punkti.

• Ja pacienta atrašanās vietas tuvumā nav steidzamās medicīniskās palīdzības punkta, iespējams vērsties slimnīcas uzņemšanas nodaļā, kurā sniedz atbilstošos pakalpojumus.

Ja tiek plānots patstāvīgi doties uz slimnīcas uzņemšanas nodaļu, pirms došanās (ja tas ir iespējams) ieteicams ar slimnīcu sazināties par palīdzības saņemšanas iespējām atbilstoši pacienta veselības stāvoklim. Piemēram, ir slimnīcu uzņemšanas nodaļas, kurās var vērsties, ja ir aizdomas par kaula lūzumu, savukārt citās var vērsties, ja gūti ķermeņa apdegumi. Jāņem vērā, ka slimnīcu uzņemšanas nodaļās netiek sniegta valsts apmaksāta medicīniskā palīdzība gadījumos, kas nav neatliekami un kuros bijusi nepieciešama plānveida pakalpojuma saņemšana.

Slimnīcu uzņemšanas nodaļu saraksts ir pieejams Nacionālā veselības dienesta tīmekļvietnes sadaļā Kur saņemt medicīnisko palīdzību > Slimnīcu uzņemšanas nodaļas.

Kādos gadījumos noteikti jāzvana 113

Neatliekamās palīdzības dienests atgādina, ka uz ārkārtas tālruni 113 jāzvana situācijās, kad cilvēka dzīvība ir apdraudēta un neatliekamās medicīniskās palīdzības saņemšanā izšķirošas ir minūtes, – ir gūta ļoti smaga trauma vai ir pēkšņa saslimšana un neatliekamā medicīniskā palīdzība nepieciešama nekavējoties.

NMP dienesta palīdzību izsauc, ja:

• ir bezsamaņa,
• apstājas elpošana vai rodas pēkšņi elpošanas traucējumi,
• ir smagas traumas vai spēcīga asiņošana, kas apdraud dzīvību,
• rodas pēkšņas sāpes aiz krūšu kaula, kas var liecināt par sirds infarktu,
• ir vienas puses pēkšņs vājums, kas var liecināt par insultu,
• citas dzīvību apdraudošas situācijas.

Arī šaubu gadījumā nav jābaidās zvanīt 113

“Ja ir šaubas, bet tomēr šķiet, ka situācija ir neatliekama un nepieciešama mediķu brigādes ierašanās, nevajag baidīties, uz ārkārtas tālruni 113 noteikti ir jāzvana,” uzsver NMPD pārstāve.

“Dispečeri, kas pieņem zvanus, ir kvalificēti mediķi un zina, kādi jautājumi katrā gadījumā jāuzdod. Viņi katru zvanu izvērtē, lai saprastu, vai mediķiem jādodas palīgā nekavējoties, vai tomēr pacienta veselības problēmas var atrisināt ģimenes ārsts vai speciālists poliklīnikā. Ja pēc telefoniski sniegtās informācijas ir skaidrs, ka cilvēka veselība vai dzīvība nav apdraudēta, tad dispečers nevis nosūta brigādi, bet savieno ar NMP dienesta ārstu konsultantu vai ģimenes ārstu konsultatīvā tālruņa darbinieku,” skaidro A. Rudzīte.

Gan NMP dienesta ārsts konsultants, gan ģimenes ārstu konsultatīvā tālruņa mediķis dod norādes, kā rīkoties, vai iesaka, kur vērsties pēc palīdzības.  Taču, ja dispečers no zvanītāja stāstītā nevarēs skaidri saprast, vai pastāv briesmas veselībai vai dzīvībai, šaubu gadījumā brigāde tiks nosūtīta.

Neatliekamās palīdzības dienests nav aptieka uz riteņiem

Ziemas periodā, kad palielinās saslimstība ar akūtām respiratorām infekcijas slimībām un gripu, par trešdaļu pieaug arī neatliekamās palīdzības izsaukumu skaits, kam tā nebūtu jābūt, jo tās ir primārās veselības aprūpes līmenī risināmas problēmas. “Pagājušajā ziemā izsaukumu skaits sasniedza pat 1400 izsaukumus dienā, kas ir milzīgs slogs mediķu brigādēm un ir nopietns risks, ka tiem cilvēkiem, kuru dzīvības glābšanai svarīga katra minūte, palīdzība nebūs pieejama pietiekami ātri,” Slimību profilakses kontroles centra rīkotajā ekspertu diskusijā norādīja NMPD direktore Liene Cipule.

Pat ja cilvēku, kuru nomoka iesnas un temperatūra, neuztrauc, ka par nepamatotu neatliekamās palīdzības dienesta izsaukumu būs jāmaksā ievērojama naudas summa – 56,56 eiro, jāsaprot, ka šādos gadījumos neatliekamās palīdzības mediķi nevar palīdzēt un, visticamāk, tik un tā aicinās cilvēku pašu sazināties ar savu ģimenes ārstu vai zvanīt uz ģimenes ārstu konsultatīvo tālruni. “Neatliekamās palīdzības dienesta mediķa somā ir medikamenti, kas paredzēti, lai glābtu dzīvību, piemēram, sirds ritma traucējumu vai hipertoniskās krīzes novēršanai. Taču šajā somā neatradīsiet pretdrudža līdzekli vai termometru – tie būs jāiegādājas aptiekā pašam,” uzsver L. Cipule. NMPD transportlīdzeklis arī nebūtu izmantojams kā taksis uz slimnīcu. “Neatliekamā palīdzība, iespējams, tūlīt pēc tam tiks sniegta smagā stāvoklī esošiem pacientiem, grūtniecēm. Ne vienmēr ir iespējams novērst vīrusu klātbūtni, kas šādiem pacientiem ir ārkārtīgi bīstama,” aizdomāties aicina NMPD vadītāja.

Vienlaikus L. Cipule uzsver, ka atsevišķos gadījumos saaukstēšanās un gripas simptomi tomēr ir iemesls, lai meklētu neatliekamo palīdzību: “Tās ir situācijas, kad saslimšana ieilgst līdz piecām, sešām dienām un, neskatoties uz medikamentu lietošanu, simptomi nepāriet, gluži otrādi, parādās jauni. Tas liecina, ka ārstēšana nav efektīva, ir iestājušās komplikācijas.”

Ja paaugstināta temperatūra ir zīdainim

Lai gan paaugstināta temperatūra nav pietiekams iemesls, lai sauktu neatliekamo palīdzību, īpaši piesardzīgiem jābūt mazu bērnu vecākiem un vecāka gadagājuma cilvēkiem.

“Kad zīdainim (bērnam līdz gada vecumam) ir paaugstināta temperatūra, viņš ir rūpīgi jāvēro – ja mazulis ir aktīvs, smaidīgs, labprāt rotaļājas, satraukumam nav pamata, taču jābūt piesardzīgiem. Bet, ja bērns kļūst gurdens, apātisks, vēlas tikai gulēt, vai arī parādās vēl kādi citi nopietni simptomi, tad ir jārīkojas,” skaidro Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta pārstāve.

Lielākoties vecāki, sazinoties ar ģimenes ārstu vai zvanot uz ģimenes ārstu konsultatīvo tālruni, pateicoties šo speciālistu ieteikumiem, ar bērna drudzi var tikt galā paši. Svarīgi saprast, ka paaugstināta temperatūra – 38 vai 39 grādi – ir normāla organisma aizsargreakcija. Tā parāda, ka organisms sācis cīņu ar nevēlamajiem vīrusiem un baktērijām.

Neatliekamās palīdzības dienesta mediķa somā ir medikamenti, kas paredzēti, lai glābtu dzīvību. Tajā neatradīsiet pretdrudža līdzekli vai termometru – tie būs jāiegādājas aptiekā pašam.

“Katram vecākam būtu jāzina, kā palīdzēt savam bērnam paaugstinātas temperatūras gadījumā. Mājās būtu jābūt medikamentiem, kas paredzēti temperatūras pazemināšanai. Medikamenti jādot bērna vecumam un svaram atbilstošā devā. Temperatūra kritīsies, un bērns jutīsies labāk, kad atvēsināsiet viņu! Nevīstiet bērnu segā, uzvelciet vieglas, gaisu caurlaidīgas drēbes, novelciet autiņbiksītes. Efektīva metode, ko izmanto arī mediķi, ir bērna atvēsināšana ar ūdeni – apslaukiet kailu bērna ķermeni ar remdenu ūdeni un ļaujiet tam nožūt. Lai bērna veselības stāvoklis nepasliktinātos, svarīgi ir uzņemt šķidrumu. Zīdaiņus var likt pie krūts vai dot padzerties ūdeni, bet lielākiem bērniem var dot visu, kas organismam palīdz uzņemt šķidrumu, – tēju, ūdeni, sulu un pat limonādi, ko ikdienā ne tik bieži dodam, pats galvenais, lai bērns daudz dzertu,” stāsta NMPD pārstāve. 

Kad paaugstināta temperatūra bērnam ir iemesls zvanīt 113

Vienlaikus Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests uzsver: “Bērni līdz pusgada vecumam ar paaugstinātu temperatūru virs 38 grādiem nekavējoties ir jāatrāda mediķiem.”

Tāpat neatliekamas situācijas ir:

• ja augsta temperatūra bērnam parādās pēkšņi;
• ja bērns ir miegains (guļ daudz vairāk nekā parasti un nav pamodināms);
• ja bērnam ir sausas lūpas, biezi aplikta mēle, iekritušas acis;
• samazināta vai vispār iztrūkst urinācija (tas var liecināt par atūdeņošanos);
• ir krampji, rodas samaņas traucējumi, ir vemšana;
• bērnam ir spēcīgas galvassāpes, izmaiņas uzvedībā un paaugstināts nemiers;
• pavisam mazi bērni var ilgstoši raudāt, viņiem var būt izspīlēts lielais avotiņš.

Šādos gadījumos vecākiem noteikti ir jāzvana uz ārkārtas tālruni 113 vai jādodas uz slimnīcas uzņemšanas nodaļu.

“Gadījumos, kad bērna veselība un dzīvība apdraudēta temperatūras dēļ, NMP dienesta mediķi vienmēr nekavējoties dodas palīgā. Turklāt, kā jau iepriekš norādīts, šaubu gadījumā, kad tomēr šķiet, ka bērnam palīdzību vajag neatliekami, nevajag baidīties, uz ārkārtas tālruni 113 var un vajag zvanīt,” uzsver A. Rudzīte.

Informācija par tuvāko ārstniecības iestādi – mobilajā aplikācijā

Ir vērts jau iepriekš savā tālrunī saglabāt ģimenes ārstu konsultatīvā tālruņa numuru 66016001, lai vajadzības gadījumā tas vienmēr ir pa rokai. Vienlaikus šobrīd dzīvi atvieglo dažādas mobilās lietotnes.

Iedzīvotāji, kuri ikdienā izmanto viedtālruni, tiek aicināti lejuplādēt bezmaksas mobilo aplikāciju “eVeselibasPunkts” (eHealthPoint). Ar šīs lietotnes palīdzību var ērti sazināties ar savu ģimenes ārstu vai ģimenes ārstu konsultatīvā tālruņa mediķiem.  Situācijās, kad nepieciešama neatliekamā medicīniskā palīdzība, ar aplikācijas palīdzību dienestam var nodot atrašanās vietas datus (GDP) un informāciju par izsaucēju, lieki netērējot dzīvības glābšanai dārgās minūtes. Ikdienišķākās situācijās lietotne var noderēt, jo parādīs tuvāko ārstniecības iestādi, kontaktinformāciju un pakalpojumus, ko tā sniedz, kā arī navigācijas karti ar maršrutu, kā tur nokļūt. Plašāka informācija NMPD mājaslapas sadaļā eVeselibasPunkts – mobilā lietotne NMP izsaukšanai.