Publicēts pirms 6 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Invaliditātes apliecība ir dokuments. Tas ir jāuzrāda, saņemot dažādus atvieglojumus, kuri paredzēti personu ar invaliditāti atbalstam, piemēram, uzrādot invaliditātes apliecību, personām ar I, II invaliditātes grupu, kā arī personai, kas pavada personu ar I invaliditātes grupu vai bērnu līdz 18 gadu vecumam ar invaliditāti, ir tiesības bez maksas braukt sabiedriskajā transportā.
FOTO: Freepik
Personām ar invaliditāti turpmāk būs iespēja pašām izvēlēties invaliditātes apliecības saņemšanas veidu. Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisija visas ziņas reģistrēs valsts informatīvajā sistēmā. Noteikumi papildināti ar vēl vienu dokumenta pretviltošanas elementu.
Izmaiņas paredz grozījumi Ministru kabineta noteikumos par invaliditāti apliecinoša dokumenta parauga, dokumenta izsniegšanas un uzskaites kārtību, kas stājas spēkā 2019. gada 1. janvārī.
Ar grozījumiem noteikumos paredzēts, ka apliecību personai ar invaliditāti izsniedz un visas darbības saistībā ar apliecību reģistrēšanu valsts informācijas sistēmā “Invaliditātes informatīvā sistēma” veic Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisija (VDEĀVK). Apliecību izsniedz, pamatojoties uz lēmumu par invaliditātes noteikšanu vai lūgumu apliecību izsniegt atkārtoti. Apliecību izsniedz komisijā uz vietas vai nosūta ierakstītā pasta sūtījumā, ievērojot personas iesniegumā norādīto vēlamo apliecības saņemšanas veidu.
Labklājības ministrija norāda, ka līdz šim spēkā esošā iesnieguma iesniegšanas un apliecību izsniegšanas kārtība nenodrošināja, ka persona var saņemt apliecību tai vislabāk piemērotā veidā un laikā. Ne katrs cilvēks, kuram tika noteikta invaliditāte un kurš vēlējās saņemt apliecību VDEĀVK uz vietas, varēja ierasties līdz šim noteikumos paredzēto piecu darbdienu laikā pēc lēmuma pieņemšanas vai iesnieguma par atkārtotu apliecības saņemšanu iesniegšanas. Bieži personas, kuras vēlējās saņemt apliecību pa pastu, nebija sasniedzamas norādītajā adresē.
Ar grozījumiem ir svītroti noteikumu punkti un pielikums par invaliditātes apliecību žurnālu, jo visa informācija par invaliditāti tiek ievietota valsts informācijas sistēmā “Invaliditātes informatīvā sistēma”. Tās ietvars ir noteikts Invaliditātes likuma 3.1 pantā. Jau šobrīd komisija informāciju par izsniegtajām un anulētajām apliecībām ievada arī Invaliditātes informatīvajā sistēmā, jo šādā veidā uzglabāta informācija ir ērtāka lietošanai. Informācijas ievadīšana ir nepieciešama izsniegto un nosūtīto apliecību uzskaitei, norādīts grozījumu anotācijā.
Lai saņemtu invaliditātes apliecību, ir nepieciešama arī fotogrāfija. Ja iesniegtā sejas fotogrāfija vai digitālais attēls neatbilst normatīvajos aktos par personu apliecinošiem dokumentiem noteiktajām prasībām, apliecību izsniedz pēc atbilstošas fotogrāfijas vai digitālā attēla saņemšanas.
No noteikumiem ir svītrots pielikums par prasībām invaliditātes apliecībā redzamajam personas attēlam, jo prasības personas attēlam personu apliecinošā dokumentā jau ir noteiktas citā normatīvajā aktā – Ministru kabineta noteikumu Nr. 134 “Personu apliecinošu dokumentu noteikumi” 11. pielikumā, un tās ir attiecināmas arī uz fotogrāfiju invaliditātes apliecībā.
Noteikumu 1. pielikumā noteikts šī dokumenta – invaliditātes apliecības – papildu pretviltošanas elements: caurspīdīga aizsargplēve, kura nodrošina paaugstinātu pretviltošanas un mehānisko aizsardzību.
2017. gada 31. decembrī invaliditāte bija noteikta 182 733 personām. Ar katru gadu šis skaits pieaug.
