Pensiju indeksācija 2018. gada 1. oktobrī – gandrīz divreiz lielāka

Pensiju un atlīdzību pārskatīšana jeb indeksācija ir noteikta likuma “Par valsts pensijām” 26. pantā un likuma “Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām” 13. panta 4. daļā.

Pensiju pārskatīšanā ir svarīgi vairāki rādītāji, kas attiecas uz katru pensijas saņēmēju, tajā skaitā vidējā iemaksu alga valstī (no iepriekšējā gada 1. augusta līdz indeksācijas gada 31. jūlijam). Vidējo iemaksu algu ņem vērā, nosakot, kādu pensijas summu indeksēs, kā arī indeksā ietver tās procentuālo pieaugumu, salīdzinot ar iepriekšējā perioda vidējo iemaksu algu. Pensijas pārrēķina indeksā iekļauts arī inflācijas rādītājs.

Kārtība parastā – noteikta indeksējamā summa

Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) informē, ka 2018. gada 1. oktobrī tiks indeksētas pensijas un atlīdzības vai to daļa, kas nepārsniedz 382 eiro. Savukārt tām pensijām un atlīdzībām, kuras ir lielākas par 382 eiro, indeksēs tikai šo daļu no piešķirtās summas – 382 eiro.

Piemēram, ja pensija ir 300 eiro, indeksēs visu pensiju. Ja pensija ir 400 eiro, indeksēs (pārrēķinās) pensijas daļu – 382 eiro.

Likumā ir noteiktas vairākas pensionāru grupas, kurām indeksē visu pensiju neatkarīgi no tās apmēra. Tie ir politiski represētie, I grupas invalīdi un Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībnieki.

Indeksē visas pensijas, piemaksu - nē

Indeksētas tiks vecuma, invaliditātes, izdienas un apgādnieka zaudējuma pensijas un atlīdzības, kuras piešķirtas (pārrēķinātas) līdz 2018. gada 30. septembrim.

Indeksējamā pensijas apmērā netiek iekļauta piemaksa pie valsts pensijas.

Piemēram, ja pensija ir 200 eiro un piemaksa par stāža gadiem 40 eiro, indeksē pensiju.

Indekss vecuma pensijai – atkarībā no stāža un darba apstākļiem

No šā gada likumā vecuma pensiju pārskatīšanai ir paredzēti trīs dažādi indeksi, kas ir atkarīgi no cilvēka uzkrātā apdrošināšanas stāža. Jo lielāks stāžs, jo lielāks indekss tiks piemērots un lielāku vecuma pensijas pieaugumu cilvēks var sagaidīt.

Indeksi ir šādi:

• 1,0590, ja kopējais apdrošināšanas stāžs ir līdz 29 gadiem;
• 1,0655, ja kopējais apdrošināšanas stāžs ir no 30 līdz 39 gadiem vai ja vecuma pensija ir piešķirta par darbu kaitīgos, smagos (2. saraksts) vai sevišķi kaitīgos, sevišķi smagos (1. saraksts) darba apstākļos (arī tad, ja apdrošināšanas stāžs ir mazāks par 30 gadiem);
• 1,0720, ja kopējais apdrošināšanas stāžs ir 40 un vairāk gadu.

2018. gada 1. oktobrī pārskatāmajām invaliditātes, izdienas un apgādnieka zaudējuma pensijām, kā arī apdrošināšanas atlīdzībām piemēro indeksu 1,0590.

Lai nebūtu pārpratumu, īpaši jāuzsver: palielinātie indeksi ir vecuma pensijai par ilgu darba stāžu un par smagu un kaitīgu darbu.

Tā kā indeksi tagad ir dažādi, vecuma pensijas saņēmējus varētu interesēt: kuru darba (apdrošināšanas) stāžu ņems vērā – to, kāds bija pensijas piešķiršanas brīdī, vai, ja cilvēks ir turpinājis pēc pensijas piešķiršanas strādāt, to stāžu, kāds ir uz 2018. gada 30. septembri? Un – vai indeksācijā ņem vērā pilnus gadus?

VSAA speciālistes norāda, ka ņem vērā apdrošināšanas stāža pilnus gadus, kādi ir noteikti uz 2018. gada 30. septembri.

Piemēram, pašreiz aprēķinātā vecuma pensija ir 300 eiro. Kāda tā būs pēc 1. oktobra pārrēķina?

• Ja darba stāžs ir 28 gadi, pensija būs 317,70 eiro (300 x 1,0590).
• Ja darba stāžs ir 35 gadi, pensija būs 319,65 eiro (300 x 1,0655).
• Ja darba stāžs ir 45 gadi, pensija būs 321,60 eiro (300 x 1,0720).
• Ja pensija ir piešķirta par darbu kaitīgos, smagos vai sevišķi kaitīgos, sevišķi smagos darba apstākļos, pensija būs 319,65 eiro neatkarīgi no tā, ka stāžs ir mazāks par 30 gadiem, bet, ja stāžs ir 40 un vairāk gadu, pensija būs 321,60 (300 x 1,072).

Lielākā pieauguma summa pēc šā gada indeksācijas var sasniegt 27,50 eiro – ja indeksē pensiju vai tās daļu 382 eiro apmērā un stāžs ir lielāks par 40 gadiem.

Iedzīvotāju ienākuma nodoklis – virs 250 eiro

Pensija ir ar iedzīvotāju ienākuma nodokli apliekams ienākums. Šogad ir palielināts pensionāra neapliekamais minimums – 250 eiro (iepriekšējos gados bija 235 eiro) mēnesī jeb 3000 eiro gadā. Nodokļa reforma paredz, ka neapliekamais minimums turpmākajos divos gados vēl palielināsies (nākamgad tas būs 270 eiro mēnesī). Kopš šā gada ir arī mazāka ienākuma nodokļa likme – 20% (tikai gada ienākumam virs 20 004 eiro likme ir iepriekšējā – 23%, bet tad pensijai jābūt lielākai par 1667 eiro mēnesī).

Ja ir likumā paredzētie nodokļa papildu atvieglojumi, tad neapliekamā summa (kopā ar neapliekamo minimumu) ir lielāka:

• pensionāriem ar I un II grupas invaliditāti, politiski represētajām personām – 404 eiro;
• pensionāriem ar III grupas invaliditāti – 370 eiro.

Tiem, kuriem pensija ir piešķirta līdz 1995. gada 31. decembrim un kas nav pēc tam lūguši šo piešķirto pensiju pārrēķināt, pensijai nodokļa nav vispār. Līdz ar to, ja arī pēc indeksācijas pensija pārsniegs 250 eiro, nodoklis netiks piemērots. “Jaunākajiem” pensionāriem, kuru pensijas ir apliekamas ar nodokli, taču ir arī neapliekamais minimums, jārēķinās, ka no katra eiro virs neapliekamā minimuma tiks ieturēti 20 centi.

Piemēram, pensija pašreiz ir 240 eiro, piemērojamais indekss 1,072. Pārrēķinātā pensija 257,28 eiro. Pensija pārsniedz neapliekamo minimumu, un 7,28 eiro ir apliekami ar nodokli, kas būtu 1,46 eiro.

Nākamgad šāda pensija ar nodokli nebūs apliekama. Taču arī šogad VSAA, pārrēķinot pensiju un izmaksājot gada atlikušajos trijos mēnešos, ņems vērā pensionāra visu gada neapliekamo minimumu (tas ir 3000 eiro). Tā kā šajā gadījumā (piemērā) viss gada neapliekamais minimums deviņos mēnešos nav izmantots, “rezervē” palikuši 90 eiro, līdz ar to šogad šādai pensijai nodokļa nebūs, lai gan tā pēc indeksācijas pārsniegs 250 eiro.

VSAA norāda, ka aģentūra pensijas un atlīdzības pārrēķinās automātiski (patstāvīgi), tādēļ cilvēkiem pašiem papildus nekas nav jādara. Pārrēķinātās pensijas tiks izmaksātas jau oktobrī.

Pilnā apmērā pensijas indeksēs 80% saņēmēju

Augustā medijiem komentējot šā gada indeksācijas nosacījumus un ietekmi uz pensiju apmēru, labklājības ministrs Jānis Reirs norādīja, ka līdztekus citiem rādītājiem pirmo reizi indeksācijā tiek iekļauts arī darba stāža kritērijs, jo palielināts indekss par ilgu darba mūžu un smagiem un kaitīgiem darbiem. Salīdzinot ar pagājušā gada indeksāciju, šoreiz pēc pensiju pārrēķina indeksācija būs gandrīz divreiz lielāka, uzsvēra ministrs.

Pērn indeksējamā pensija bija 349 eiro, indekss 1,0439, maksimālais pieaugums šādai summai varēja būt 15,32 eiro. Šogad, kā skaidroja Labklājības ministrijas valsts sekretāra vietniece Jana Muižniece, maksimālā summa, par kādu var pieaugt pensija pēc indeksācijas, būs 27,50 eiro. Kopumā indeksācijas rezultātā vidēji vecuma pensijas apmērs pieaugs par 18,97 eiro. Ja stāžs ir no 30 līdz 39 gadiem, vidējais pensijas apmēra pieaugums būs15,71 eiro, savukārt, ja stāžs lielāks par 40 gadiem, tad vidējais pieaugums būs 22,91 eiro. Tiem, kuriem pensijas pārskatīs ar indeksu 1,0590, pensijas vidēji pieaugs par 8,22 eiro.

Pilnā apmērā pensijas indeksēs 433,7 tūkstošiem saņēmēju, kas ir lielākā daļa jeb 80 procenti visu pensionāru.

Ministrs informēja, ka šogad šai indeksācijai budžetā ir rezervēti papildu 30 miljoni eiro, savukārt vidējā termiņa budžeta ietvarā nākamajam gadam šai indeksācijai paredzēti vairāk nekā 120 miljoni eiro.