SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
20. jūlijā, 2018
Lasīšanai: 7 minūtes
4
4

Smagas mugurkaula traumas nemazinās. Kā no tām izvairīties?

SPKC infografikas fragments

Mugurkauls ir nozīmīga skeleta sastāvdaļa ar sarežģītu uzbūvi, tā traumas ir smagas un komplicētas un var novest pie ķermeņa paralīzes. Vasarā viens no biežākajiem mugurkaula kakla daļas traumu iemesliem ir lēkšana uz galvas ūdenī. Lai arī sabiedrības uzmanība regulāri tiek pievērsta šai bīstamajai izklaidei, cietušo skaits, kuri pēc pārgalvīga lēciena uz galvas kādā ūdenstilpē nonāk ratiņkrēslā, būtiski nesamazinās, norāda traumatologs, ortopēds un mugurkaula ķirurgs Kalvis Briuks.

Izplatītākais risks – lēciens ūdenī uz galvas

“Visbiežāk smagas mugurkaula traumas pēc lēciena uz galvas ūdenī gūst jauni vīrieši vecumā līdz 40 gadiem. Nereti šie cilvēki ir lēkuši pazīstamā vietā, sakot, ka vienmēr tur ir peldējušies un labi pārzina ūdenstilpi, tomēr mēs nezinām, kas tajā ir noticis ziemā. Iespējams, nogrimis koks vai pat automašīna – grunts uzreiz kļūst daudz seklāka,” norāda mugurkaula ķirurgs, iesakot uz galvas ūdenī nelēkt nekad vai vismaz darīt to vietās, par kurām ir 100% pārliecība, piemēram, peldbaseinos tam speciāli norādītās vietās.

Ikvienam ir jāatceras – ja lēciens uz galvas ūdenī būs, tad risks pastāv! Lēciena laikā iespējams gūt arī smagu galvas traumu, kas savukārt noved pie samaņas zuduma. Lielākoties cilvēki, kuri pēc lēciena kādā ūdenstilpē guvuši galvas vai kakla traumu, zaudē samaņu, spēju kustēties. Cilvēks nespēj pakustināt ķermeni un izkļūt no ūdens – nosmok, un nereti tas noved pie letāla iznākuma.

Kā rīkoties, ja ir gūta trauma

“Ja kāds cilvēks guvis traumu, lecot uz galvas ūdenī, apkārtējiem vispirms rūpīgi jānovērtē situācija. Ja trauma ir notikusi, cilvēks pats saviem spēkiem izkļuvis no ūdens un staigā it kā normāli, bet kaut kas tomēr sāp, pie ārsta tomēr ir jādodas. It sevišķi galvas traumu gadījumā var pakāpeniski attīstīties saasiņojumi, stāvoklis var pasliktināties ar katru stundu,” stāsta traumatologs, norādot, ka, laicīgi nedodoties pie ārsta, sekas var būt letālas.

Savukārt, ja cietušais nespēj pats izkļūt no ūdens, apkārtējiem tas laicīgi jāpamana un jāpalīdz. Šajā situācijā ļoti būtiski no ūdens izkļūt pēc iespējas ātrāk. Cilvēks ir jānogulda uz stabilas virsmas, lai ķermenis tiek atslogots, un nekavējoties jāizsauc medicīniskā palīdzība.

Citi aktīvās atpūtas riski

Vasarā aktuāli ir ne tikai lēcieni ūdenī, bet arī aktīvā atpūta. Tās laikā, neparūpējoties par drošību, piemēram, braucot ar velosipēdu, motociklu, veikbordu, skrituļslidām vai skeitborda dēli, bieži vien iespējams gūt lielākas traumas, tostarp galvas un mugurkaula ievainojumus. Traumatologs Kalvis Briuks norāda, ka visbiežāk cilvēki, neizmantojot atbilstošu aizsargekipējumu, domā, ka ar viņiem nekas slikts nenotiks, tomēr jāņem vērā, ka traumu iespējams gūt arī kāda cita cilvēka dēļ, kurš jebkurā brīdī var, piemēram, negaidīti uztriekties virsū no aizmugures.

“Arvien populārāka vasarā kļūst arī aktīvā atpūta uz ūdens, piemēram, veikbords, braukšana ar ūdensslēpēm vai ūdensmotociklu. Jāņem vērā, ka profesionāli sportisti ir labā fiziskajā formā, pārzina šo aktivitāšu detaļas un daudz retāk gūst traumas. Lielākas problēmas ir ar cilvēkiem, kuri vēlas pamēģināt kaut ko jaunu, nav fiziski atbilstošā formā un nedomā līdzi. Šādos gadījumos traumas tiek gūtas biežāk,” atzīst traumatologs Kalvis Briuks.

Kā sevi pasargāt

Lai izvairītos no traumām, aktīvās atpūtas laikā nepieciešams izmantot atbilstošu aizsargekipējumu. Arī ūdens aktivitāšu laikā būtu obligāti jāvelk peldveste, ķivere un jāizvēlas drošs ātrums. Jo lielāks ātrums, jo uzmanīgākam jābūt. Ļoti liela atbildība gulstas uz pavadošo personu un pasākuma organizatoru pleciem. Piemēram, ja ar motorlaivu tiek vilkts ūdens pūslis, tad laivas vadītāja pienākums ir izvēlēties drošu vietu, atbilstošu ātrumu un nodrošināt obligātu peldvestes lietošanu, kā arī pirms braukšanas īsi izskaidrot drošības pasākumus. Savukārt slēpošanas kalna īpašniekiem ir ļoti būtiski nodrošināt drošību, aizrādot un sodot jebkuru, kurš brauc bez aizsargķiveres vai neievēro trases noteikumus.

Aizsargķivere obligāti būtu jāvalkā, arī braucot ar velosipēdu, skrituļslidām vai skeitborda dēli. Pamatā par savu veselību katram vajadzētu rūpēties pašam, tomēr ļoti liela nozīme ir cilvēku izglītošanai.

“Pamatzināšanas anatomijā un drošības ievērošanas principus vajadzētu mācīt jau bērnībā – par to jārunā ne tikai skolā, bet vispirms jau vecākiem, arī pašiem rādot piemēru. Šobrīd, jautājot latvietim, cik no ģimenes budžeta tiek atvēlēts savai veselībai un drošībai, lielākoties atbilde ir, ka valsts par to parūpēsies, taču citur Eiropā, piemēram, Vācijā, attieksme pret veselību ir daudz labāka – uz ielām neredzēsiet gandrīz nevienu, kas ar velosipēdu brauc bez ķiveres. Diemžēl ar pieaugušu un nobriedušu cilvēku runāt par veselību un drošību ir nedaudz par vēlu, tas jāsāk jau bērnībā,” uzskata traumatologs K. Briuks, norādot, ka mūsu sabiedrība aug pamazām un viss notiek lēni – izmaiņas notiks ar katru paaudzi, ja iepriekšējā ieguldīs pūles.

Statistikas dati liecina, ka 90% gadījumu traumas, lecot ar galvu ūdenī, gūst vīrieši. Vidējais šādi cietušā vīrieša vecums ir 30 gadi. Vieglākā gadījumā tiek gūti sasitumi, pamežģījums, smadzeņu satricinājums, vaļējas brūces, bet smagākos gadījumos lēciens var beigties ar nopietniem mugurkaula lūzumiem, kas atstāj ilgstošas sekas, tostarp rada invaliditāti. 2017. gadā sporta vai fizisko aktivitāšu laikā traumas ir guvuši 1330 cilvēki, no kuriem 31% bija vecumā no 15 līdz 29 gadiem. Biežāk traumās iedzīvojas vīrieši – no visiem traumas guvušajiem 71% cietušo ir vīrieši.

Labs saturs
4
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU