Publicēts pirms 5 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Valsts materiālās rezerves nepieciešamas, lai stiprinātu valsts un pašvaldību institūciju vai komersantu gatavību katastrofu un citu apdraudējumu pārvaldīšanas pasākumu veikšanai.
LV portāla infografika
2019. gada 1. janvārī stājas spēkā jauns Valsts materiālo rezervju likums, kura mērķis ir panākt efektīvāku valsts materiālo rezervju izmantošanu katastrofu, militāru un citu apdraudējumu gadījumā. LV portāls skaidro, kādas ir būtiskākās izmaiņas regulējumā, kas ir valsts materiālās rezerves un kur tās izmanto.
Valsts materiālo rezervju likums pastāv arī šobrīd. Saskaņā ar Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumu 66. punktu grozījumu likumprojektu nesagatavo, ja tā normu apjoms pārsniedz pusi no spēkā esošā likuma normu apjoma, proti, šādā gadījumā sagatavo pilnīgi jaunu likumprojektu. Atbilstoši Iekšlietu ministrijas (IeM) sniegtajai informācijai tieši apjomīgo grozījumu dēļ ir tapis jauns Valsts materiālo rezervju likums.
Jaunajā regulējumā ir noteikts, ka valsts materiālās rezerves ir izveidots materiālo resursu kopums, kuru izmanto katastrofu, militāru un citu apdraudējumu pārvaldīšanā iesaistītās institūcijas. Atbilstoši IeM sniegtajai informācijai tie ir resursi, ko papildus izmanto apdraudējumu novēršanā, ja esošie resursi nav pietiekami, piemēram, tās ir segas, medikamenti, ģeneratori u. tml.
Ministru kabineta (MK) noteikumu Nr. 887 “Valsts noslēpuma objektu saraksts” 2.1.13. apakšpunktā noteikts, ka informācijas apkopojums, kopēja uzskaite un pārskats par mobilizācijas rezervju un neaizskaramo krājumu apjomu un glabāšanu atzīts par valsts noslēpumu objektu un informācijai piešķirta slepenības pakāpe “konfidenciāli”, skaidro IeM Nozares politikas departamenta vecākais referents Maigurs Ludbāržs. Šī iemesla dēļ nav iespējams noskaidrot nedz to, kas konkrēti ir valsts materiālās rezerves, nedz to, kā un kur tās uzglabā.
Valsts materiālās rezerves nepieciešamas, lai stiprinātu valsts vai pašvaldību institūciju vai komersantu gatavību katastrofu un citu apdraudējumu pārvaldīšanas pasākumu veikšanai īpašās situācijās. Piemēram, lai nodrošinātu Valsts civilās aizsardzības, Tautsaimniecības mobilizācijas, Valsts katastrofu medicīnas plānā vai Pasākumu plānā institūciju saskaņotai rīcībai iespējamo patvēruma meklētāju masveida ierašanās gadījumā Latvijas Republikā no krīzes skartajām valstīm noteikto uzdevumu izpildi, stāsta M. Ludbāržs.
Valsts materiālajās rezervēs ir iekļauti tādi materiālie resursi, kurus izmanto:
Līdz šim nozaru ministriju vajadzībām nepieciešamo valsts materiālo rezervju veidošanu un pārvaldīšanu nodrošināja IeM padotības iestāde – Nodrošinājuma valsts aģentūra (NVA) –sadarbībā ar atbildīgajiem valsts materiālo rezervju glabātājiem (valsts institūcijām un komersantiem, kuriem uz glabājuma līguma pamata nodotas glabāšanā valsts materiālās rezerves). Saskaņā ar M. Ludbārža teikto šāda kārtība ir radījusi sekojošas problēmas:
Sākot ar 2019. gada 1. janvāri, ieviesīs jaunu valsts materiālo rezervju veidošanas un pārvaldīšanas sistēmu. “Valsts materiālās rezerves veidos, ievērojot nozarē iespējamos apdraudējumus un balstoties uz riska novērtējumu, un tās pārvaldīs katrā nozarē atsevišķi, tādējādi panākot nozaru ministriju iesaisti, atbildīgākas attieksmes veidošanu, kvalitatīvāku un profesionālāku valsts materiālo rezervju resursu plānošanu, veidošanu un pārvaldīšanu, kā arī lietderīgu finanšu līdzekļu izlietojumu,” skaidro M. Ludbāržs.
Vienlaikus jaunais likums paredz efektīvāku mehānismu valsts materiālo rezervju izmantošanā, proti, atļauju konkrētas nozares vajadzībām uzglabājamo resursu izmantošanai dos attiecīgās nozares ministrijas valsts sekretārs vai viņa pilnvarota amatpersona. Tas nodrošinās ne tikai resursu operatīvu iesaistīšanu konkrētu pasākumu īstenošanā, bet arī nozares ministrijas atbildību par tās vajadzībām uzglabājamo valsts materiālo rezervju izmantošanu.
Papildus M. Ludbāržs norāda, ka nepieciešamos finanšu līdzekļus valsts materiālo rezervju iegādei, atjaunināšanai un uzturēšanai pieprasīs, sagatavojot starpnozaru prioritārā pasākuma pieteikumu. Savukārt valsts materiālo rezervju inventarizācijas veiks saskaņā ar grāmatvedību reglamentējošajiem normatīvajiem aktiem. Tāpat ar izmaiņām novērsīs dublējošās funkcijas uzskaites jomā, kā arī atskaišu un dokumentu dublēšanu, un samazināsies dokumentu aprite, kas atvieglos administratīvo slogu un administratīvās izmaksas, panākot lietderīgāku personāla, finanšu un materiālo resursu izmantošanu.
Saskaņā ar vēl spēkā esošo Valsts materiālo rezervju likumu valsts materiālo rezervju iegādes nodrošina NVA atbilstoši publisko iepirkumu reglamentējošiem normatīvajiem aktiem. Savukārt, saskaņojot ar NVA, atbildīgie glabātāji var veikt valsts materiālo rezervju iepirkumus, skaidro M. Ludbāržs.
2017. gadā valsts materiālo rezervju iegādei, t.sk. to atjaunināšanai un uzturēšanai, kopumā izlietotais finansējums bija 439 961,01 eiro (resursu iegādei izlietoti 291 682,83 eiro, atjaunināšanai – 130 937,52 eiro, uzturēšanai – 17 340,66 eiro). 2018. gadā valsts materiālo rezervju veidošanai un pārvaldīšanai plānots izlietot 489 471 eiro.
No valsts materiālajām rezervēm realizē resursus, kuru turpmāka uzglabāšana ministriju vajadzībām nav nepieciešama vai kurus aizstāj ar jauniem, mūsdienu prasībām atbilstošiem materiālajiem resursiem, kas nodrošina valsts materiālo rezervju atjaunināšanu, un kurus neizmanto institūciju ikdienas tiešo funkciju veikšanā. “Ņemot vērā, ka valsts materiālo rezervju realizācijas procedūras organizē katru gadu, realizējamo resursu apjoms sarūk, attiecīgi samazinās arī ieņēmumi no valsts materiālo rezervju realizācijas,” stāsta M. Ludbāržs.
Viņš akcentē, ka pārsvarā realizē tos materiālos resursus, kas ielikti valsts materiālajās rezervēs vēl pagājušā gadsimta 60.–80. gados, kā arī daļai realizējamo resursu netiek iesniegti finanšu piedāvājumi. Savukārt no valsts materiālajām rezervēm izslēgtos resursus, kas ir noderīgi institūcijām to ikdienas tiešo funkciju veikšanai, nodod lietošanā bez atlīdzības.
