Publicēts pirms 6 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
FOTO: Freepik
No jaunā gada saskaņā ar likuma izmaiņām Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (NEPLP) jāpastiprina cīņa pret nelegālajiem TV pakalpojumu sniedzējiem internetā. Šim mērķim tiks izstrādāts un darbināts īpašs rīks, kā arī piesaistīti jauni darbinieki – sola padome. Tiesa, šo mērķu realizācija ir saistīta ar to, vai tiks piešķirti šim nolūkam budžetā prasītie 333 207 eiro 2019. gadam un pa 280 365 eiro turpmākajiem diviem gadiem.
Papildu funkcijas un pilnvaras NEPLP no 2019. gada 1. janvāra piešķir grozījumi un papildinājumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma (EPLL) 21.8 pantā. Tie noteic, ka NEPLP ir tiesības pieņemt lēmumu, ar kuru tiek ierobežota piekļuve tām Latvijā pieejamām mājaslapām, kuras retranslē audiovizuālās programmas bez retranslācijas atļaujas, liedzot to domēna vārdu izmantošanu uz laiku līdz sešiem mēnešiem. Tāpat ar likuma izmaiņām noteikts, ka NEPLP savā mājaslapā uztur un aktualizē nelegālā satura izplatītāju sarakstu.
Likuma izmaiņu mērķis ir risināt problēmu ar Latvijā nelicencētu televīzijas pakalpojumu izplatīšanu, ierobežojot piekļuvi tīmekļvietnēm, kuras retranslē audiovizuālās programmas bez retranslācijas atļaujas saņemšanas.
“Tiks izveidota programmatūra (rīks), kas veiks meklēšanu un identificēs mājaslapas, kuras, iespējams, veic audiovizuālo programmu retranslēšanu. Identificētās mājaslapas padomes darbinieki pārbaudīs manuāli, un, ja tiks konstatēts, ka tiek veikta retranslācija bez retranslācijas atļaujas, NEPLP varēs pieņemt lēmumu, ar kuru tīmekļvietnes īpašniekam uzliks tiesisko pienākumu 15 dienu laikā pārtraukt audiovizuālo programmu retranslāciju vai saņemt attiecīgu retranslācijas atļauju (saskaņā ar EPLL 21.7 pantu),” skaidro NEPLP Informācijas centra vadītāja Agnese Berga.
Ja noteiktajā termiņā netiks īstenotas NEPLP prasības, proti, netiks pārtraukta retranslācija vai saņemta retranslācijas atļauja, padome veiks darbības saskaņā ar Informācijas sabiedrības pakalpojumu likuma V nodaļas noteikumiem.
A. Berga: “Gadījumā, ja tīmekļvietnes uzturētājs nebūs liedzis pieeju mājaslapām, NEPLP saskaņā ar EPLL 21.8 panta otro daļu varēs pieņemt lēmumu, ar kuru tiks ierobežota piekļuve mājaslapām, kuras retranslē audiovizuālās programmas bez retranslācijas atļaujas, liedzot to domēna vārdu izmantošanu uz laiku līdz sešiem mēnešiem. Par padomes pieņemto lēmumu tiks informēti elektronisko sakaru komersanti, kas sniedz interneta pakalpojumus, tostarp par domēna vārdiem, kuriem ir liegta pieeja Latvijas teritorijā. Paralēli NEPLP mājaslapā tiks ievietots saraksts ar domēna vārdiem, kuriem ir liegta pieeja.”
Kā piebilst NEPLP pārstāve, lai mehānisms būtu efektīvs, pirmkārt, ir nepieciešams paredzēt atbilstošu finansējumu. Pretējā gadījumā pie pastāvošās NEPLP kapacitātes nebūšot iespējams izpildīt jauno funkciju. “Otrkārt, ir nepieciešami darbinieki, kas ir specializējušies darbam elektroniskajā vidē, pierādījumu iegūšanā un pārzina informācijas sabiedrības pakalpojumu nozares praktiskos un tiesiskos aspektus,” uzsver A. Berga. Kā būtisku viņa min arī Latvijas elektronisko sakaru komersantu iesaisti padomes lēmumu izpildē un domēna vārdu ierobežošanā. “Iestājoties minētajiem apstākļiem, prognozējams, ka NEPLP pietiekami efektīvi varēs ierobežot nereģistrētu pakalpojumu izplatīšanu Latvijā,” rezumē Agnese Berga.
Jaunās funkcijas izpildei NEPLP 2019. gadā nepieciešami papildu 333 207 eiro, turpmākos divus gadus – pa 280 365 eiro valsts budžeta finansējuma, liecina likumprojekta anotācijā sniegtie aprēķini. Lielākā daļa naudas – 245 145 eiro gadā – domāta desmit jaunu darbinieku algošanai, paredzot tiem 1278 eiro (bruto) atalgojumu. Citas izmaksas ir saistītas ar telpu nomu, jauno darba vietu iekārtošanu un uzturēšanu.
Piemēram, preču un pakalpojumu apmaksai jaunajiem NEPLP darbiniekiem plānoti 57 900 eiro 2019. gadā un turpmākajos gados – 32 900 eiro, tai skaitā:
Lūgta vērtēt paredzēto ieguldījumu efektivitāti, biedrības “Par legālu saturu” izpilddirektore Dace Kotzeva kā piemēru min Valsts policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes (VP ENAP) Kibernoziegumu un intelektuālā īpašuma apkarošanas nodaļas efektīvo darbu.
D. Kotzeva: “Pirms diviem gadiem no valsts budžeta VP ENAP nelegālās televīzijas apkarošanai tika piešķirtas papildu 7 štata vietas par kopējo summu 190 000 eiro pirmajā gadā un katrā nākamajā 180 000. Domāju, ka VP ENAP rezultativitāte komentārus vairs neprasa – 2017. gadā tika ierosināti 19 kriminālprocesi, slēgtas 2 lielākās nelegāla TV satura straumēšanas vietnes, veikti 563 reidi, ierosināta 61 administratīvā pārkāpuma lieta. Šī gada rezultāti būs zināmi nākamā gada sākumā, bet dinamika būs līdzīga.”
Biedrības pārstāves ieskatā policija ir pierādījusi – ja ir vēlme strādāt un risināt konkrētas nozares problēmu, to var izdarīt un pat desmitkārtīgi atpelnīt ieguldītos resursus, papildinot valsts budžetu.
Tā kā NEPLP paredzētas 10 štata vietas, tad rezultativitāte sagaidāma vismaz 1,5 reizes lielāka, vērtē D. Kotzeva. “Tomēr, lai cik arī būtu štata vietu, kaut 30, būtiskākais ir pašas kompetentās iestādes vadības un konkrēto atbildīgo personu interese un vēlme kā problemātiku apzināt, tā arī sasniegt rezultātus. Biedrība ir bijusi un būs aktīvs sabiedrotais visām kompetentajām iestādēm – VP ENAP, NEPLP, Valsts ieņēmumu dienestam u. c.”
