Publicēts pirms 5 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
LV portāla infografika; Avots: Valsts vides dienests
No 2019. gada 1. janvāra tirdzniecības vietās vairs nedrīkstēs bez maksas izsniegt plastmasas, tai skaitā vieglās plastmasas un oksonoārdāmās plastmasas, iepirkumu maisiņus, paredz grozījumi Iepakojuma likumā, kas stājas spēkā šodien, 28. novembrī. Izņēmums ir tikai ļoti vieglās plastmasas iepirkumu maisiņi, kuru materiāla biezums nesasniedz 15 mikronus. Lielākie mazumtirgotāji jau laikus pārgājuši uz videi draudzīgākiem iepakojumiem un sola, ka klientiem veikalos no 1. janvāra izmaiņu nebūs – plānie plastmasas maisiņi, kuros līdz šim, piemēram, tika ievietoti banāni, arī turpmāk būs pieejami bez maksas.
Izmaiņas arī paredz, ka no 2025. gada 1. janvāra tirdzniecības vietās būs jāaizstāj vieglās plastmasas iepirkumu maisiņi, izņemot ļoti vieglās plastmasas iepirkumu maisiņus, ar iepakojumu no papīra un kartona vai citu dabisko šķiedru un bioplastmasas izejmateriālu, paredz grozījumi Iepakojuma likumā, kas stājas spēkā 28. novembrī. Plastmasas iepirkumu maisiņu maksa likumā nav noteikta.
Normatīvo aktu izmaiņu mērķis ir panākt plastmasas iepirkumu maisiņu patēriņa noturīgu samazinājumu, norādīts Iepakojuma likuma grozījumu anotācijā.
Pēc Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) pasūtījuma veiktajā SIA “Geo Consultants” pētījumā tika konstatēts, ka kopējais to plastmasas iepirkumu maisiņu svars un daudzums, kuru viena maisiņa svars nepārsniedz 0,003 kilogramus, 2015. gadā, salīdzinot ar 2010. gadu, ir palielinājies par 57%. Savukārt tiem maisiņiem, kuru viena maisiņa svars ir lielāks par 0,003 kilogramiem, kopējais svars un daudzums par šo periodu palielinājies par 35%. Pētījumā tika secināts, ka ir nepieciešams:
Saskaņā ar Valsts vides dienesta sniegto informāciju 2016. gadā tirdzniecības vietās tika realizēts vai izplatīts 1,73 miljoni kilogramu plastmasas maisiņu, kuru viena maisiņa svars nepārsniedz 0,003 kilogramus. Savukārt maisiņi, kuru svars pārsniedz 0,003 kilogramus, tika izplatīti 2,11 miljonu kilogramu apmērā. 2017. gadā šie skaitļi attiecīgi bija 1,73 miljoni un 1,97 miljoni kilogramu.
Par likumdošanas izmaiņām aptaujājot lielākos Latvijas mazumtirgotājus, visi atbildēja, ka ir jau laikus sagatavojušies pārmaiņām. Piemēram, domājot par ekoloģisku saimniekošanu, jau šobrīd vairāku kategoriju preces – smalkmaizītes un citus konditorejas izstrādājumus – pārtikas mazumtirdzniecības tīklā “Elvi” liek papīra iepakojumos. “Tām produktu grupām, kam maisiņu lietošana būs nepieciešama higiēnas apsvērumu dēļ, veikalu tīkls “Elvi” arī turpmāk tos nodrošinās bez maksas, savukārt pārējiem produktiem piedāvāsim citas iesaiņojamo materiālu alternatīvas,” saka SIA “Elvi Latvija” komercdirektore Laila Vārtukapteine. “Ja pircēju ērtībām tomēr būs nepieciešami arī nelieli maksas plastmasas maisiņi, to cena tiks noteikta atbilstoši piegādātāju piedāvātajai preču cenai.”
“Taču, domājot par jaunā likuma efektivitāti un analizējot “Elvi” pārdošanas datus, jāsecina – nodokļu celšana un maksas piemērošana par plastmasas iesaiņojamiem materiāliem plastmasas patēriņu samazina tikai nedaudz,” uzskata L. Vārtukapteine. “Tikpat būtiski ir arī skaidrot sabiedrībai, kādu kaitējumu videi nodara reiz izlietota un pēc tam nepareizi apsaimniekota plastmasa. Plastmasas maisiņu cena parasti nav liela, tādēļ potenciālais naudas ietaupījums nav vienīgais arguments, kādēļ veikalu apmeklētāji pirkumu saiņošanai izvēlas ekoloģiskas alternatīvas.”
Mazumtirdzniecības tīkls “Maxima” jau pirms aptuveni diviem gadiem uzsāka pircējus izglītojošu iniciatīvu, izvietojot uzlīmes pie plānāko maisiņu stendiem, aicinot aizdomāties, vai ir nepieciešams vēl viens maisiņš. Veikalos “Maxima” plānāko maisiņu svars ir deviņi mikroni, kas ir mazāk, nekā prasīts likuma grozījumos. “Jau tagad, konsultējoties ar VARAM par labāko praksi vides aizsardzības jomā, meklējam alternatīvas plānajiem maisiņiem, aizstājot tos ar videi draudzīgiem jeb ekomaisiņiem, kas sadalās. Esam pārrunu procesā ar sadarbības partneriem un piegādātajiem, lai plāno plastmasas maisiņu vietā varētu piedāvāt videi draudzīgus jeb tādus, kas sadalās vidē. Kā vienu no alternatīvām izskatām maisiņus, kas ražoti no kukurūzas cietes,” zina stāstīt SIA “Maxima Latvija” komunikācijas vadītāja Liene Dupate-Ugule.
Arī “Rimi Latvia” ir viens no tīkliem, kas jau īstenojis vairākas kampaņas un veikala vidē izvietojis informatīvos materiālus, kas aicina izvēlēties dabai draudzīgus risinājumus un izvērtēt iepirkšanās paradumus. “Tirdzniecības tīkls maisiņu vietā jau tagad piedāvā alternatīvas augļu un dārzeņu nodaļā, proti, vairākkārt lietojamos auduma maisiņus,” stāsta “Rimi Latvia” sabiedrisko attiecību vadītāja Dace Preisa. “Redzam, ka pieprasījums pēc tiem aug pakāpeniski, ik mēnesi šādu maisiņu iegādājas vairāki tūkstoši pircēju. Šobrīd aktīvi strādājam un meklējam dažādas videi draudzīgas iepakojuma alternatīvas mūsu ražotajām precēm, kā arī aicinām šajā virzienā skatīties piegādātājus. Plastmasas maisiņiem, kas atrodas pie kases, jau vairākus gadus piedāvājam alternatīvas – papīra maisiņus, kuru cena ir zemāka nekā plastmasas iepirkuma maisiņiem, vairākkārt lietojamos auduma maisiņus un iepirkuma somas no citiem materiāliem.”
Veikalu tīklā “Rimi” pēdējo trīs gadu laikā ievērojami ir audzis papīra maisiņu pieprasījums – par teju 200%. Jau šī gada pirmajos piecos mēnešos papīra maisiņu patēriņa apjoms salīdzinājumā ar 2017. gadu audzis par 58%. Dati rāda vēl vienu iepriecinošu tendenci – novērojams visu veidu maisiņu patēriņa samazinājums par 2,1%. Lielākais patēriņa kritums ir tieši plastmasas maisiņu izmantojumam – 4,6%, salīdzinot ar pagājušā gada plastmasas maisiņu patēriņu. Tas nozīmē, ka cilvēki aizvien biežāk izvēlas uz veikalu nākt ar atkārtoti lietojamiem maisiņiem.
Latviju un visu Eiropas Savienību (ES) 2021. gadā gaida jauns plastmasas izstrādājumu aizliegums. 24. oktobrī Eiropas Parlamenta (EP) deputāti atbalstīja priekšlikumu, kas paredz noteikt aizliegumu vienreizlietojamo plastmasas izstrādājumu apritei ES tirgū. Aizliegti tiks šķīvji, ēdamrīki, salmiņi, vates kociņi vai balonu kātiņi, izstrādājumi, kas izgatavoti no oksonoārdāmās plastmasas, kā arī ātrās ēdināšanas iepakojumi un ēdiena trauciņi līdzņemšanai, darināti no putu polistirola. Vienreizlietojamie plastmasas izstrādājumi, uz kuriem attiecas aizliegums, Eiropā veido 70% no jūras piedrazojuma.
Attiecībā uz plastmasas izstrādājumiem, kam aizstājēji no alternatīviem materiāliem šobrīd nav pieejami, dalībvalstīm būs jāievieš pasākumi šo produktu patēriņa samazināšanai par vismaz 25% līdz 2025. gadam. Samazināšanas mērķi attieksies uz pārtikas un dzērienu vienreizlietojamo plastmasas taru: hamburgeru iepakojumi, sviestmaižu kastītes, trauciņi, kas paredzēti augļiem, dārzeņiem, desertiem vai saldējumam. Dalībvalstīm jāizstrādā nacionālie plāni, kuri stimulēs ražotājus izmantot izstrādājumus, kas piemēroti vairākkārtējai izmantošanai, kā arī veicinās izstrādājumu atkārtotu izmantošanu un pārstrādi. Attiecībā uz atlikušajām preču grupām, piemēram, plastmasas dzērienu pudeles, tiks ieviesti mērķi, saskaņā ar kuriem līdz 2025. gadam dalībvalstīm jānodrošina, ka tiek savākti un pārstrādāti vismaz 90% plastmasas materiāla.
L. Vārtukapteine uzskata, ka “šāds EP lēmums ir likumsakarīgs solis, lai cīnītos ar pārlieku lielo plastmasas patēriņu visā Eiropā un mudinātu sabiedrību arvien vairāk aizdomāties, cik lielu postu videi un ekoloģijai nodara nepārdomāta un bezatbildīga plastmasas izstrādājumu lietošana. Protams, izvērtējot iepakojuma materiālu alternatīvas, domājam par videi draudzīgāku saimniekošanu. Piemēram, pagājušajā gadā veikalu tīklā “Elvi” uzsākām kafijas projektu, nodrošinot, ka visos mūsu tīkla veikalos pircēji var iegādāties uz vietas gatavotu kafiju un citus karstos dzērienus, un dzērienu pildīšanai esam izvēlējušies kvalitatīvas glāzes no kartona, kas spēj nodrošināt dzērienam nepieciešamo temperatūru, bet, nonākot vidē, pilnībā sadalās, neradot ilgstoša piesārņojuma draudus. Tomēr savā izvēlē tirdzniecības uzņēmumi ir atkarīgi no tirgus piedāvājuma, tāpēc priecē, ka arī iepakojuma ražotāji arvien vairāk domā par ekoloģisku un vienlaikus cenu ziņā pieejamu iepakojumu izstrādi”.
Stājoties spēkā vienreizlietojamo plastmasas izstrādājumu aprites aizliegumam ES tirgū, uzņēmums “Maxima Latvija” ievēros visas likuma normas, kā arī ātrāk meklēs alternatīvas plastikāta iepakojumu samazināšanai un nomaiņai uz ekoloģisko, tā L. Dupate-Ugule.
“Ietekme uz vidi, kā arī ilgtspēja ir viena no “Rimi Latvia” prioritātēm. Šobrīd notiek intensīvs darbs, lai jau nākamā gada laikā varētu piedāvāt alternatīvas svaigās pārtikas un līdzi ņemamo trauku iepakojumiem. Esam uzsākuši darbu pie videi draudzīgu alternatīvu piedāvājumu meklēšanas vienreizlietojamām plastmasas precēm un izstrādājumiem, lai tie būtu pieejami tirdzniecībā jau pirms EP noteiktā datuma,” skaidro D. Preisa.
