Publicēts pirms 6 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
FOTO: Evija Trifanova, LETA
Trešdien, 7. novembrī, stājas spēkā grozījumi, kas paredz pašvaldībām tiesības izveidot kopīgu policiju. Vienlaikus precizēti pašvaldības un ostas policijas pienākumi un kārtība, kādā amatā apstiprināms pašvaldības policijas priekšnieks un viņa vietnieks, kā arī Ministru kabinetam noteikts izstrādāt pamatprasības pašvaldības policistu formastērpiem.
Veiktie grozījumi likumā “Par policiju” paredz, ka pašvaldības var izveidot kopīgu policiju, kuras darbinieku skaitu nosaka uzraudzības padome. Tādējādi minētā likuma 2.1 pants turpmāk definē, ka pašvaldības policijas darbinieks ir persona, kura ieņem pašvaldības vai pašvaldību kopīgi iedibinātu policijas amatu un pilda šajā likumā noteiktos pienākumus:
Vienlaikus grozījumi paredz, ka gadījumā, ja pašvaldība savu vai kopīgo policiju nav izveidojusi, attiecīgos pienākumus, tāpat kā līdz šim, pilda Valsts policija (VP). Kā skaidrots grozījumu anotācijā, izmaiņas nepieciešamas, lai veicinātu policijas izveidi pašvaldībās, kurās tā šobrīd nav izveidota, kā arī radītu iespēju pašvaldības policijas institūcijām apvienot to resursus un celt kapacitāti.
Savukārt, lai nodrošinātu vienveidīgu informācijas par notikumiem reģistrēšanu un apriti elektroniskā veidā starp VP, pašvaldības policiju un citām tiesību aizsardzības institūcijām, ar grozījumiem papildināti pašvaldības un ostas policijas pienākumi. Proti, turpmāk gan pašvaldības, gan ostas policijai Integrētās iekšlietu informācijas sistēmas apakšsistēmā “Vienotais notikumu reģistrs” (reģistrs) ir pienākums ne vēlāk kā līdz 2025. gada 1. janvārim sākt reģistrēt iesniegumus un informāciju par iespējamiem likumpārkāpumiem un ārkārtējiem notikumiem, kuri apdraud personu vai sabiedrības drošību, un reaģēt uz sniegto informāciju, kā arī nodot kompetentām amatpersonām un institūcijām saņemto informāciju.
Lai uzlabotu informācijas apriti starp tiesībaizsardzības iestādēm un glābšanas dienestiem, Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansēta projekta ietvaros Iekšlietu ministrija (IeM) jau 2008. gadā izstrādāja minēto reģistru, skaidro IeM Komunikācijas nodaļas sabiedrisko attiecību speciālists Māris Zariņš. Kā norādīts anotācijā, to izstrādājot, paredzēja, ka nākotnē ziņas reģistram varēs sniegt arī citas valsts un pašvaldības iestādes, tai skaitā pašvaldības policija.
Tāpat grozījumi paredz, ka iekšlietu ministrs var nedot piekrišanu pašvaldības vai ostas policijas priekšnieka vai viņa vietnieka apstiprināšanai amatā, ja persona rada draudus valsts drošībai vai sabiedriskajai kārtībai un drošībai. Kā skaidrots anotācijā, izmaiņas rosinātas, jo pašlaik pašvaldības policijas priekšnieka un viņa vietnieka amata kandidātiem noteiktas ievērojami zemākas prasības nekā citu valsts un pašvaldības institūciju vadītājiem.
Vienlaikus norādīts, ka pašvaldības policija un ostas policija savas funkcijas un uzdevumus pilda sadarbībā ar VP un Drošības policiju, kā arī tiešā kontaktā ar sabiedrību, līdz ar to pašvaldības policijas un ostas policijas vadītājam un tā vietniekam ir jānodrošina iestādes funkciju un uzdevumu profesionāla izpilde, kā arī Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteikto valsts pārvaldes principu ievērošana, ar savu darbību veicinot sabiedrības uzticību policijai.
LV portāls jau iepriekš rakstīja, ka saskaņā ar likuma “Par policiju” vēsturiskajām redakcijām 24 gadus šī likuma 19. panta piektā daļa noteica, ka pašvaldības policisti savus pienākumus pilda iekšlietu ministra apstiprinātā vienota parauga formastērpā. Vienlaikus regulējuma īstenojums dzīvē bija problemātisks, jo iestādes to interpretēja dažādi.
No 2018. gada 7. novembra minētā panta daļa paredz, ka pašvaldības policisti savus pienākumus pilda formastērpā, savukārt pamatprasības pašvaldības policijas formastērpam nosaka Ministru kabinets (MK). Grozījumu pārejas noteikumi nosaka, ka MK līdz 2020. gada 1. janvārim jāizdod noteikumi, kas regulēs minētās pamatprasī
