Publicēts pirms 6 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Lai arī formas tērpi visās pašvaldībās nav pilnīgi vienādi, LPS ieskatā mērķis ir sasniegts un iedzīvotāji zina, kā viņu administratīvajā teritorijā izskatās pašvaldības policisti.
FOTO: Preiļu novada Pašvaldības policija
Vai pašvaldības policistiem visā Latvijā nepieciešams vienots formas tērps – šis jautājums izraisīja plašākas diskusijas Saeimā, apspriežot grozījumus likumā “Par policiju”. Lai arī likumā šāda norma iekļauta jau 24 gadus, tā nav “iedzīvojusies” praksē, tāpēc tiek meklēts labāks risinājums. Ar izmaiņām likumā “Par policiju” plānots arī noteikt pašvaldībām tiesības veidot kopīgu policiju, veicinot pašvaldības policijas izveidi tajās pašvaldībās, kurās tās šobrīd vēl nav.
“Šāda norma ir pastāvējusi līdz šim – 28 gadus. Un šo gadu laikā nevienai pašvaldībai tā arī nav izdevies panākt, ka formas apstiprina iekšlietu ministrs, jo Iekšlietu ministrijā (IeM) vienkārši ar to neviens nekad nav gribējis nodarboties,” tā deputāts Kārlis Seržants šī gada 13. septembra Saeimas sēdē sprieda par deputāta Jāņa Ruka iesniegto priekšlikumu likumprojekta “Grozījumi likumā “Par policiju”” otrajam lasījumam, kas paredz pašvaldības policijai visā Latvijā uzlikt par pienākumu nēsāt vienādus formas tērpus.
Saskaņā ar likuma “Par policiju” vēsturiskajām redakcijām tie ir 24, nevis 28 gadi, kopš šī likuma 19. panta piektā daļa tiešām nosaka, ka “pašvaldības policisti savus pienākumus pilda iekšlietu ministra apstiprinātajā vienota parauga formas tērpā”. No 1991. gada, kad likums stājās spēkā, līdz 1994. gada 6. jūlijam regulējums noteica, ka “pašvaldības policisti savus pienākumus parasti pilda formas tērpā”.
Vienlaikus Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas (AIKN) komisija vēl pirms debatēm Saeimā priekšlikumu atbalstīja, atturoties tikai diviem deputātiem un cerot rast kādu kompromisu. Ja vienošanās par pieņemamāku risinājumu netiks rasta, pašvaldībām jārēķinās ar lieliem un nesamērīgiem izdevumiem, jo pilnībā visiem pašvaldības policistiem vajadzētu pāršūt formas, kas šobrīd ir viņu rīcībā, secina K. Seržants.
Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) rosina vai nu minēto normu, kas, gadiem ejot, esot zaudējusi aktualitāti, vispār izslēgt no likuma, vai arī izteikt to šādi: “Pašvaldības policisti savus pienākumus pilda formas tērpā. Formas tērpu un tā lietošanas kārtību nosaka attiecīgā pašvaldība.”
Vienlaikus LPS neiebilst, ja Ministru kabinets (MK) noteiktu pamatprasības formas tērpiem. Taču LPS priekšsēdis Gints Kaminskis uzsver: “Pamatprasībām ir jābūt tik vispārējām, lai to izpilde atkal neradītu ietekmi uz pašvaldību budžetiem visās tajās pašvaldībās, kur ir izveidota pašvaldības policija un kur pašvaldības policijai attiecīgi jau ir formas tērpi.”
Arī IeM parlamentārā sekretāre Evika Siliņa atzīst, ka pašreizējais regulējums dzīvē ir problemātisks, kā vienu no aspektiem minot dažādu šī regulējuma izpratni. Viņa norāda, ka varbūt vienreiz vēsturē kāda pašvaldība ir mēģinājusi saskaņot formas tērpu ar ministru. Vienlaikus no juridiskā viedokļa, ja arī ministram nepatiktu šis formas tērps, viņam nav instrumentu, lai rīkotos, jo pašvaldības policija ir pašvaldības pakļautības iestāde, proti, brīvprātīgi izveidojama institūcija, piebilst E. Siliņa.
Šī gada 3. oktobra Saeimas AIKN komisijas sēdē Saeimas deputāts Jānis Ādamsons pauda neizpratni, kāpēc nepietiek ar spēkā esošo redakciju (Pašvaldības policisti savus pienākumus pilda iekšlietu ministra apstiprinātajā vienota parauga formas tērpā.), kā arī uzsvēra, ka pašvaldības policijai visā Latvijas teritorijā jābūt vienota parauga formas tērpam. Savukārt LPS padomniece juridiskajos jautājumos Vineta Reitere skaidro: “Ja normu tulkotu tā, ka katrai pašvaldības policijai atsevišķi nav jāsaskaņo formas tērps ar iekšlietu ministru, bet katrai ir pienākums pakļauties noteiktam vienotam regulējumam, tad tā varētu būt tāda, kā ir šobrīd.”
Līdz ar to gan LPS, gan IeM tomēr piedāvā izstrādāt MK noteikumus ar noteiktām pamatprasībām, kā arī aizliegumiem pašvaldības policijas formastērpiem, piemēram, neatļautas simbolikas nēsāšanu. “MK noteikumos noteiktas pamatprasības pašvaldības policijas formas tērpiem ir juridiski pieņemamāka forma,” uzskata E. Siliņa. Pēc viņas domām, ja regulējumā saglabāsies pašreizējā norma, tā tur vienkārši stāvēs: “Šobrīd tā norma ir mirusi!”
Gan pirms 24 gadiem, gan tagad pašvaldības policijas formas tērpu mērķis ir nodrošināt pašvaldības policistu atpazīstamību. Lai arī formas tērpi visās pašvaldībās nav pilnīgi vienādi, LPS ieskatā mērķis ir sasniegts un iedzīvotāji zina, kā viņu administratīvajā teritorijā izskatās pašvaldības policisti.
Rīgas pašvaldības policijas Administratīvās pārvaldes Profilakses, koordinācijas un statistikas nodaļas priekšnieks Egīls Vidriks norāda, ka formas tērpi katrā novadā vai pilsētā kaut kādās niansēs atšķiras, bet šo gadu laikā viņš ne reizi nav dzirdējis, ka kaut kur tas ir radījis problēmas: “Ja tā sistēma strādā, nemēģini to labot!” Arī viņš neiebilst pret vienotām pamatprasībām, piemēram, noteikt formas tērpiem pamatkrāsu, vārda un uzvārda, kā arī attiecīgās pašvaldības nosaukuma atspoguļojumu.
Saeimas AIKN komisijas vairākums atbalsta, ka MK līdz 2020. gada 1. janvārim jānosaka pašvaldības policijas formas tērpu pamatprasības. Lai likums stātos spēkā, tas vēl trešajā, galīgajā, lasījumā jāskata Saeimai.
Daugavpils pilsētas pašvaldības policijas Administratīvās lietvedības nodaļas priekšnieks Jāzeps Ostrovskis skaidro: “Pirms daudziem gadiem Latvijas lielāko pilsētu pašvaldības policijas izstrādāja un ieviesa noteikta parauga formas tērpus. Tā rezultātā šobrīd iedzīvotāji ļoti labi atpazīst pašvaldības policijas darbiniekus pēc pašreizējiem formas tērpiem.” Viņaprāt, jebkuras būtiskas izmaiņas pašvaldības policijas darbinieku pašreizējos formas tērpos novestu pie nepamatotiem finanšu līdzekļu tēriņiem, bet iedzīvotājiem no jauna būtu jāpierod pie jaunajām pašvaldības policijas formām. Ja tomēr noteiks pamatprasības pašvaldības policijas darbinieku formas tērpiem, tad tie varētu būt melnā krāsā ar vienota parauga amata atšķirības zīmēm, ko jau izmanto daudzas pašvaldības policijas, – ieteicamāko variantu min J. Ostrovskis.
Reģionālās pašvaldības policijas (Ķekavas novada pārvalde, Inčukalna novada nodaļa, Ikšķiles novada nodaļa) formas tērpi arī šobrīd ir melnā krāsā. Policijas priekšnieks Māris Bomiņš stāsta, ka, ejot laikam līdzi, 2018. gadā Reģionālā pašvaldības policija izstrādājusi jaunu formas tērpu paraugu un līdz šī gada beigām plāno to ieviest. Līdz šim Reģionālā pašvaldības policija izmantoja tāda paša parauga formas tērpus kā Rīgas pašvaldības policija.
“Attiecībā uz pamatprasībām tā varētu būt tikai formas tērpa pamatkrāsas noteikšana, proti, melna,” turpina M. Bomiņš. Viņaprāt, melnā krāsa veido pašvaldības policijas atpazīstamību un atšķirību no Valsts policijas. Savukārt citas prasības formas tērpiem neesot nepieciešamas, jo katra pašvaldība pēc savām finansiālajām iespējām risina formas tērpu jautājumus.
Arī Preiļu novada pašvaldības policijas formas tērpi ir melnā krāsā ar visiem nepieciešamajiem uzrakstiem un amata zīmēm. Policijas priekšnieks Rihards Romanovskis uzskata: “Mūsu pašvaldībā formas tērpus nav nepieciešams mainīt, jo šeit mūs labi atpazīst.” Viņš uzsver, ka pašvaldībai nav lieku līdzekļu, lai nodrošinātu vai pāršūtu policijas formas tērpus.
LPS ieskatā regulējumam jābūt tādam, lai pašvaldībām nav jāiegulda resursi un jau apstiprinātās formas jāpāršuj. Kā norāda V. Reitere, pārsvarā visās pašvaldībās formas tērpi ir tumšā krāsā, lielākajā daļā – melni. Piemēram, Aucē tie ir tumši zili, līdz ar to MK noteikumos nevarot iekļaut prasību, ka forma drīkst būt tikai melna, uzskata LPS padomniece.
Likumprojekts nosaka, ka pašvaldības atbilstoši likumā “Par pašvaldībām” iekļautajām normām var izveidot kopīgu policiju, kuras darbinieku skaitu noteiks uzraudzības padome. Vienlaikus paredzēts, ka gadījumā, ja pašvaldība savu vai kopīgo policiju nav izveidojusi, attiecīgos pienākumus, kā līdz šim, pildīs Valsts policija. Kā norādīts grozījumu anotācijā, izmaiņas nepieciešamas, lai veicinātu policijas izveidi pašvaldībās, kurās tā šobrīd nav izveidota, kā arī radītu iespēju pašvaldības policijas institūcijām apvienot to resursus un celtu kapacitāti.
Savukārt, lai nodrošinātu vienveidīgas informācijas par notikumiem reģistrēšanu un apriti elektroniskā veidā starp Valsts policiju, pašvaldības policiju un citām tiesību aizsardzības institūcijām, paredzēts papildināt pašvaldības un ostas policijas pienākumus. Proti, turpmāk gan pašvaldības, gan ostas policijai būs pienākums reģistrēt iesniegumus un informāciju par iespējamiem likumpārkāpumiem un ārkārtējiem notikumiem, kuri apdraud personu vai sabiedrības drošību, un reaģēt uz sniegto informāciju, kā arī nodot kompetentām amatpersonām un institūcijām saņemto informāciju.
Tāpat iecerētie likuma grozījumi paredz, ka iekšlietu ministrs var nedot piekrišanu pašvaldības vai ostas policijas priekšnieka vai viņa vietnieka apstiprināšanai amatā, ja persona rada draudus valsts drošībai vai sabiedriskajai kārtībai un drošībai. Izmaiņas rosinātas, jo pašlaik pašvaldības policijas priekšnieka un viņa vietnieka amata kandidātiem noteiktas ievērojami zemākas prasības nekā citu valsts un pašvaldības institūciju vadītājiem.
