Ar jaunu nolikumu stiprina KNAB un cer atjaunot iestādes reputāciju

Efektīvāka izmeklēšana, augstāka operatīvās darbības kapacitāte, atjaunota iestādes reputācija, kā arī biroja kā centrālās pretkorupcijas iestādes straujāka attīstība. Šādu mērķu sasniegšanu Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB) saista ar jauno KNAB nolikumu. Minētais dokuments paredz arī izveidot konceptuāli jaunu iestādes iekšējo struktūru.

Atbilstoši Valsts pārvaldes iekārtas likuma 16. pantam tiešās pārvaldes iestādes darbību reglamentē Ministru kabineta (MK) apstiprināts nolikums, kurā norādīts:

• iestādes nosaukums;
• MK loceklis, kura padotībā iestāde atrodas;
• iestādes funkcijas, uzdevumi un kompetence;
• kārtība, kādā sniedzami pārskati par iestādes funkciju pildīšanu un līdzekļu izmantošanu;
• iestādes darbības tiesiskuma nodrošināšanas mehānisms;
• iestādes vai pārvaldes amatpersona, kurai privātpersona var apstrīdēt administratīvo aktu vai faktisko rīcību;
• citi jautājumi, kurus MK uzskata par svarīgiem.

Arī līdz šim KNAB statuss un padotība bija noteikta ārējā normatīvajā aktā. Birojs kā tiešās pārvaldes iestāde atrodas MK pārraudzībā.

KNAB Stratēģiskās analīzes un politikas plānošanas nodaļas grupas vadītāja p.i. Inta Nolle norāda, ka reorganizācijas mērķis ir izveidot tādu KNAB iekšējo struktūru, kas primāri vērsta uz noziedzīgu nodarījumu novēršanu, atklāšanu un izmeklēšanu, administratīvā pārkāpuma lietu izskatīšanu, vienlaikus īstenojot arī plānotus pretkorupcijas pasākumus.

Nolikums paredz, ka KNAB priekšniekam, tāpat kā līdz šim, būs divi vietnieki, vienlaikus skaidri iezīmēts nošķīrums starp biroja priekšnieka un priekšnieka vietnieku kompetenču jomām un atbildības sadalījumu:

• vietnieks izmeklēšanas darbību jautājumos;
• vietnieks operatīvo darbību jautājumos.

Tā kā KNAB ir tiesībsargājošā iestāde un tā priekšnieks ir primāri atbildīgs par veicamo operatīvo un izmeklēšanas darbību pieļaujamību un tiesiskumu, jaunais nolikums precizē KNAB priekšnieka pienākumus un tiesības operatīvo darbību un kriminālprocesa jomā, turpina I. Nolle.

Nolikums arī paredz, ka KNAB priekšnieks nosaka biroja operatīvās darbības galvenos virzienus, veidu, saturu, apjomu, intensitāti, likumā noteiktajos gadījumos kontrolē kriminālprocesa virzību un operatīvo darbību īstenošanu. KNAB arī ir atbildīgs par iekšējās kontroles un pārvaldes lēmumu pārbaudes sistēmas izveidošanu un darbību.

Saskaņā ar I. Nolles sniegto informāciju līdz šim birojā nodarbinātajiem bija ļoti ierobežotas karjeras izaugsmes iespējas, proti, galveno speciālistu no KNAB priekšnieka šķīra tikai divi augstāki amati – nodaļas vadītājs un KNAB priekšnieka vietnieks.

Turpmāk, lai nodrošinātu karjeras izaugsmes iespējas kā papildu motivēšanas instrumentu, paredzēts, ka biroja amatpersonas varēs ieņemt inspektora, vecākā inspektora, galvenā inspektora, nodaļas vadītāja, pārvaldes priekšnieka vai KNAB priekšnieka vietnieka amatu. Reorganizācijas rezultātā kopējais amata vietu skaits paliks nemainīgs, norāda KNAB pārstāve.