FOTO: Freepik
Piektdien, 12. oktobrī, stājas spēkā Ministru kabineta noteikumi, lai varētu uzsākt ceturtās kārtas projektu pieteikšanas un īstenošanas procesu Eiropas Savienības fondu programmā jaunu produktu un tehnoloģiju izstrādei kompetences centru ietvaros.
Starp Eiropas Savienības (ES) finansētajām programmām kompetences centri šķiet visveiksmīgākais inovācijas veicinošais instruments Latvijā, lai izveidotu tiltus starp pētniecības centriem un rūpniecību. Šāds atzinīgs vērtējums sniegts Eiropas Komisijas šā gada pētījumā par Latvijas pētniecības finansēšanas sistēmu (“Latvian Research Funding System. Final Report”). Šā gada 2. oktobrī pieņemtie Ministru kabineta (MK) noteikumi ļauj uzsākt ceturtās kārtas projektu pieteikšanas un īstenošanas procesu ES fondu programmā jaunu produktu un tehnoloģiju izstrādei kompetences centru ietvaros.
Kompetences centru atbalsta programmas mērķis ir paaugstināt komersantu konkurētspēju, veicinot pētniecības un rūpniecības sektora sadarbību, rūpniecisko pētījumu, jaunu produktu un tehnoloģiju attīstību, norādīts noteikumu anotācijā. Atbalstu kompetences centros var saņemt mazie, vidējie un lielie komersanti, kā arī pētniecības un zināšanu izplatīšanas organizācijas.
Minētie MK noteikumi pilnveido programmas ieviešanas nosacījumus, lai veicinātu jaunu produktu un tehnoloģiju attīstību un ieviešanu ražošanas procesā katrā no astoņām viedās specializācijas jomām:
Pašlaik turpinās darbs pie atbalsta programmas ceturtās projektu iesniegumu atlases kārtas atlases nolikuma izstrādāšanas.
Programmas īstenošanai plānotais kopējais attiecināmais finansējums ir 80 143 615 eiro, tai skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) finansējums – 64 314 892 eiro un privātais līdzfinansējums – 15 828 723 eiro. ERAF pieejamais finansējums ceturtajā kārtā ir 37 664 892 eiro.
Kompetences centru atbalsta programmas otrajā kārtā apstiprinātie astoņi kompetences centri: