Publicēts pirms 6 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
FOTO: Edijs Pālens, LETA
1. oktobrī, stājas spēkā grozījumi Latvijas valsts karoga likumā, kas nosaka Latvijas valsts karoga un tā vimpeļa tirgus uzraudzību, kā arī precizē atbildību par Latvijas valsts karoga zaimošanu un klajas necieņas izrādīšanu pret to.
Izmaiņas Latvijas valsts karoga likumā izstrādātas pēc Valsts heraldikas komisijas (VHK) iniciatīvas, jo arvien biežāk pilsētvidē, svētku noformējumos, kā arī dažādos valstiskas nozīmes pasākumos ir redzami un tirdzniecības vietās nopērkami Latvijas valsts karogi krāsā, kas neatbilst normatīvajos aktos noteiktajām prasībām. Par to VHK sūdzējušies iedzīvotāji. LV portāls iepriekš jau rakstījis, ka sabiedrība pievērš uzmanību niansēm, taču citreiz tas notiek nepamatoti, jo karoga krāsu ietekmē arī apkārtējā vide, apgaismojums un citi parametri.
Turpmāk MK ir tiesības noteikt kritērijus materiālam, no kāda tirdzniecībai izgatavojams Latvijas valsts karogs un tā vimpelis, kā arī prasības karoga attēlam un sēru lentei. Ministru kabineta (MK) noteikumos minētais PANTONE tonis karmīnsarkanajai krāsai (Textile Colour System 19-1629 TPX vai 19-1629 TC) kā vienīgais tehniskais parametrs ir nepietiekams, lai nodrošinātu korektu Latvijas valsts karogu izgatavošanu un izplatīšanu, secināts minētā likuma grozījumu anotācijā.
Izmaiņas paredz, ka Latvijas valsts karogam un Latvijas valsts karoga vimpelim, kas izgatavots no auduma, noteikto prasību ievērošanas uzraudzība jāveic Ekonomikas ministrijas pārraudzībā esošajam Patērētāju tiesību aizsardzības centram (PTAC). Turpmāk PTAC ir tiesības aizliegt MK noteikumu prasībām neatbilstošu no auduma izgatavotu Latvijas karogu izplatīšanu un pieprasīt to izņemšanu no tirdzniecības.
Šādā gadījumā PTAC lēmums stāsies spēkā no tā pieņemšanas brīža. Vienlaikus to var pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā, taču lēmuma pārsūdzēšana neaptur tā darbību. Izdevumus par Latvijas valsts karoga vai Latvijas valsts karoga vimpeļa ekspertīzi sākotnēji sedz PTAC. Proti, ja ekspertīzē konstatēs, ka valsts karogs vai tā vimpelis neatbilst normatīvajos aktos noteiktajām prasībām, izdevumi jāatlīdzina ražotājam, tā pilnvarotajam pārstāvim vai importētājam, kurš pirmais laidis tirgū normatīvajos aktos noteiktajām prasībām neatbilstošu Latvijas valsts karogu vai Latvijas valsts karoga vimpeli. Savukārt, ja ražotājs, pilnvarotais pārstāvis vai importētājs nav reģistrēts Latvijā, PTAC izdevumus atlīdzina izplatītājs, kurš pirmais piegādājis neatbilstošu Latvijas valsts karogu vai tā vimpeli.
Vienlaikus grozījumi precizē atbildību par Latvijas valsts karoga zaimošanu vai klajas necieņas izrādīšanu pret to. Turpmāk šādu atbildību var piemērot arī par dekoratīvos nolūkos lietota karoga vai tā attēla zaimošanu un klajas necieņas izrādīšanu pret to.
