Publicēts pirms 6 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
“Kas attiecas uz mājās izgatavotu karogu, jā, var būt situācijas, kad es audīšu, sašūšu karogu pati un būšu lepna par to, protams, tas karogs nevar būt pilnīgi greizs, bet, ja viņš uz aci izskatās kā karogs, par to nevienu nesodīs,” uzsvēra Saeimas Juridiskā biroja pārstāve Lilita Vilsone.
FOTO: Edijs Pālens, LETA
"Viltus" karogi
Latvijas valsts karoga likuma grozījumu projekts izstrādāts Ārlietu ministrijā, un tā anotācijā norādīts, ka arvien biežāk pilsētvidē, svētku noformējumos, dažādos valsts nozīmes pasākumos redzami un tirdzniecības vietās nopērkami Latvijas valsts karogi krāsā, kas neatbilst normatīvajos aktos noteiktajām prasībām. Sabiedrība aktīvi ziņo par šādiem gadījumiem – to Saeimas Juridiskās komisijas sēdē apliecināja arī Heraldikas komisijas pārstāve Ramona Umblija: "Ja paskatās, 60% sūdzību par karogu ir saistībā tieši ar krāsām, un šie karogi tiek aprakstīti kā "viltoti"."
R. Umblijas kolēģis Laimonis Šēnbergs jau iepriekš kādā Izglītības, kultūras un zinātnes apakškomisijas sēdē gan vērsa uzmanību uz faktu, ka sabiedrība pievērš uzmanību niansēm, un citreiz tas notiek nepamatoti, jo krāsu ietekmē arī apkārtējā vide, apgaismojums un citi parametri. "Ir nianses, kuras nekad neatrisināsim. Tās ir tīri sadzīviskas lietas."
Tomēr, apzinot dažādus aspektus, kas ietekmē gan karoga krāsojumu, gan lietojumu, rosināts Ministru kabineta noteikumos Nr. 405 "Latvijas valsts karoga likuma piemērošanas noteikumi" reglamentēt ne tikai jau noteiktos valsts karoga auduma krāsu toņu kodus, bet arī auduma biezumu, virsmas blīvumu, krāsnoturību, karoga ugunsizturību un citus izgatavošanas tehniskos parametrus.
R. Umblija skaidro: "Līdzšinējā prakse liecina par to, ka ir ļoti daudz pārkāpumu tieši tāpēc, ka līdz šim noteiktais Pantone tonis un krāsu proporcijas ir par maz, lai mēs saņemtu likumam atbilstošu karogu. Kopā ar tekstila speciālistiem vienojāmies par tiem parametriem, kuri būtu nepieciešami, jo tikko audums ir par biezu, blīvu vai ir caurspīdīgs – uzreiz parādās cits krāsu tonis." Šis aspekts vēlreiz apliecinājies, sastrādājoties ar organizāciju, kas uzstādīja lielo valsts karogu uz AB dambja. "Audums izmainās pat mitruma apstākļos, un tikai Pantone norādījums ir stipri par maz, jo mūsu karoga tonis ir ļoti sarežģīts." Viņa norāda, ka līdzīgas prasības kvalitatīvu karogu izstrādei esot izvirzītas arī kaimiņvalstīs.
Sankcijas tikai komerciālos nolūkos radītajam
Saeimas Juridiskā biroja vecākā juridiskā padomniece Lilita Vilsone Juridiskās komisijas sēdē uzsvēra, ka izmaiņas likumā attieksies tikai uz tiem karogiem, kuri ir tirdzniecībā: "Kamēr karogs ir izgatavots, bet tirgū nav palaists, to nevar uzskatīt par pārkāpumu, jo tas neaizskar neviena tiesības. Saražotais var stāvēt noliktavā, neatbilst tām prasībām, ko likums uzliek, bet tas arī nevienam nekaitē un neviens to nepērk. Tiklīdz tas ir laists tirgū, uz to kā preci attiecas noteikumi un iestājas Patērētāju tiesību aizsardzības centram (PTAC) likumā noteiktās tiesības iejaukties."
PTAC pārstāve Linda Rinkule norāda, ka minētajā gadījumā atbildība būtu katram no piegādes ķēdes dalībniekiem – ražotājam, importētājam, izplatītājam. Par šo ierosinājumu gan Saeimas komisijā izvērtās diskusijas, un līdz grozījumu pieņemšanai atbildīgo saraksts varētu mainīties. Likums neattiektos uz individuālajiem pasūtījumiem, tikai uz valsts karogiem, kuri radīti komerciālos nolūkos – piedāvājot veikalos, vairumtirdzniecībā.
"Patērētājam ir tiesības sagaidīt tādu karogu, par kuru viņam ir pilnīgi skaidrs, ka tas atbilst likuma nosacījumiem gan drošības, gan izskata, gan visādā citā ziņā. Pret ražotāju šādus noteikumus var izvirzīt. Kas attiecas uz mājās izgatavotu karogu, jā, var būt situācijas, kad es audīšu, sašūšu karogu pati un būšu lepna par to, protams, tas karogs nevar būt pilnīgi greizs, bet, ja viņš uz aci izskatās kā karogs, par to nevienu nesodīs," uzsvēra L. Vilsone, rezumējot, ka likuma izmaiņu mērķis ir panākt, lai nepareizs valsts karogs neplīvo mastā vai netiek izlikts pie māju sienām.
Līdz ar šīm likuma izmaiņām tiek virzīti arī grozījumi, kas rosina Latvijas valsts karoga novietošanu Latvijas robežkontroles punktos un robežpārejas punktos, kā arī robežšķērsošanas vietās, kur valsts galvenie autoceļi šķērso iekšējo robežu. Abi likumprojekti Saeimai vēl jāatbalsta otrajā un trešajā lasījumā.
