AMATU KONKURSI
LASĪT VĒLĀK ( 3 )
SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
Linda Balode
LV portāls
Signe Krūzkopa
LV portāls
01. septembrī, 2018
Lasīšanai: 12 minūtes
17
17

Vienkāršo kriminālprocesa izmeklēšanu – mazāk birokrātijas, ātrāks rezultāts

Stājas spēkā 01.09.2018.

VP Kriminālizlūkošanas vadības pārvaldes 1. nodaļas vecākā inspektore Antra Stradiņa: “Ja potenciālais zaglis zinās, ka no brīža, kad viņu aiztur veikalā, viņš vairs vaļā netiks un var nonākt cietumā, tam vajadzētu kalpot par samērā spēcīgu motivāciju atturēties no zagšanas.”

FOTO: Paula Čurkste, LETA

1. septembrī stājas spēkā grozījumi Kriminālprocesa likumā. To mērķis ir nodrošināt atteikšanos no formālām, dublējošām procesuālajām darbībām un dokumentiem, radīt priekšnosacījumus efektīvākai izmeklēšanas darbību fiksēšanai, ātrākai, vienkāršotai kriminālprocesa virzībai uz prokuratūru un tiesu, kā arī vienkāršot kriminālprocesu lietvedības apturēšanu, atjaunošanu un izbeigšanu noilguma gadījumā.

īsumā
  • Līdz šim izmeklēšanas iestādei bija jānoformē procesuālie lēmumi, protokoli, kā arī ziņas jāievada kriminālprocesa reģistrā.
  • KPL vairs nav 37. nodaļas “Pirmstiesas kriminālprocesa īpatnības saīsinātajā procesā” – turpmāk lietas virzība ir iespējama vispārējā kārtībā vai paātrinātā procesa kārtībā.
  • Prokurors var uzlikt pienākumu samaksāt kompensāciju apsūdzētajam gadījumā, ja kompensācija nepārsniedz vienas minimālās mēnešalgas apmēru un apsūdzētais piekrīt pieteiktās kompensācijas apmēram.
  • Ar veiktajiem grozījumiem izmeklētāja darbs ir padarīts mazāk birokrātisks un radusies nepieciešamība ciešāk, ātrāk un efektīvāk sadarboties ar uzraugošo prokuroru.
  • Vairs nav nepieciešamības saukt uz papildu pratināšanām cietušos, kuri sākotnēji nav varējuši nosaukt, piemēram, visas nozagtās mantas vai to vērtību, – tagad KPL ļauj to izdarīt, sazinoties pa tālruni vai e-pastā.
  • Ja būs izpildītas nepieciešamās procesuālās darbības un personu neizdosies noskaidrot, varēs apturēt jebkura noziedzīga nodarījuma izmeklēšanu.

Grozījumi Kriminālprocesa likumā (KPL) izstrādāti, Valsts policijai (VP) sadarbībā ar Tieslietu ministriju, Iekšlietu ministriju un Ģenerālprokuratūru īstenojot Eiropas Komisijas pamatprogrammas “Drošības un brīvības garantēšana” īpašās programmas “Noziedzības profilakse un apkarošana” projektu “Mazāk smagu noziegumu izmeklēšanas vienkāršošana ar mērķi sabalansēt nozieguma sabiedrisko bīstamību, radīto kaitējumu un izmeklēšanā izlietotos resursus”.

Projekta gaitā iesaistīto institūciju darba grupa analizēja Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Vācijas, Rumānijas, Somijas, Zviedrijas, Nīderlandes un Čehijas kriminālprocesuālo regulējumu un praksi mazāk smagu noziegumu izmeklēšanā. “Diemžēl projektā gūtie secinājumi liecināja, ka tieši Latvijā policijai ir jāiegūst visvairāk pierādījumu un jānoformē visvairāk procesuālo dokumentu, lai kriminālprocesu par mazāk smagu noziegumu varētu nodot prokuratūrai,” stāsta VP Kriminālizlūkošanas vadības pārvaldes 1. nodaļas vecākā inspektore Antra Stradiņa.

Izmeklēšanas dokumenti uz 50 lapām

Dažādās valstīs būtiski atšķiras noformējamo dokumentu daudzums, ietvertās informācijas apjoms un forma – sākot no sīkas un smalkas nopratināšanas līdz protokolam ar atzīmēm krustiņu veidā. “Izmeklējot tādu noziedzīgu nodarījumu kā zādzība no tirdzniecības objekta, Vācijā, Somijā un Zviedrijā izmeklēšanas stadijā noformē dokumentus 7–10 lapu apjomā, bet Latvijā šādu noformējamo dokumentu apjoms var sasniegt 50 un vairāk lapu,” piemēru min A. Stradiņa.

Līdz šim izmeklēšanas iestādei bija nepieciešams noformēt procesuālos lēmumus, protokolus, kā arī ievadīt ziņas kriminālprocesa reģistrā, norādīts likuma grozījumu anotācijā. KPL nosacījumi neļāva pietiekami efektīvi īstenot izmeklēšanu attālināti un izmeklēšanas darbību fiksēšanā izmantot tikai tehniskos līdzekļus, atsevišķos gadījumos uzliekot par pienākumu dublēt izmeklēšanas darbības, kā rezultātā izmeklēšanas formālo prasību nodrošināšanai izlietotais izmeklēšanas iestāžu resurss bieži vien bija nesamērīgs ar noziedzīgā nodarījuma rezultātā nodarīto kaitējumu.

Būtiskākais par kriminālprocesa izmeklēšanas vienkāršošanu

A. Stradiņa min būtiskākos grozījumus KPL:

  • gan izmeklētājam, gan prokuroram noteikts pienākums izvēlēties konkrētiem apstākļiem atbilstošu vienkāršāko kriminālprocesa veidu, kā arī izvēlēties un veikt tādas procesuālās darbības, lai nodrošinātu kriminālprocesa mērķa sasniegšanu pēc iespējas ātrāk un ekonomiskāk;
  • noteikta iespēja vairākas procesuālās darbības fiksēt vienā dokumentā (vienkopus vienā protokolā atspoguļot veiktās izmeklēšanas darbības un/vai ar izmeklēšanas darbību saistītos lēmumus), piemēram, lēmumu atzīt par cietušo fiksē cietušā nopratināšanas protokolā rezolūcijas veidā;
  • paplašināta iespēja pieņemt lēmumu rezolūcijas veidā, tādā veidā ekonomējot laiku un resursus, piemēram, par kriminālprocesa izbeigšanu noilguma dēļ, ja kriminālprocesā nav noskaidrota persona un nav izlemjami citi jautājumi;
  • novērsta situācija, ka nepieciešams dublēt vienu un to pašu darbību, piemēram, turpmāk nav nepieciešams pratināt policijas amatpersonas, kuras savu liecību sniegušas detalizētā ziņojumā, un papildus pratināt tās personas, kuras izklāstījušas faktus detalizētā iesniegumā;
  • ņemot vērā, ka liecību var sniegt ne tikai nopratināšanas laikā, bet, piemēram, uzrakstīt pašrocīgi, vairākās normās izslēgta atsauce uz nosacījumu, ka izmeklēšanas darbību var veikt ar iepriekš nopratinātu personu, aizstājot to ar liecību sniegušu personu (konfrontēšana, liecību pārbaude uz vietas);
  • turpmāk izmeklēšanas darbību fiksēšanai var izmantot ne tikai skaņu un attēlu ierakstus, bet tikai skaņu ierakstus (pēc ieraksta veikšanas jānoformē pārskats, fiksējot būtiskāko informāciju, nevis jāveic ieraksta apskate ar pilnu aprakstu).

Neatliekamības kārtības vietā paātrinātais process

Kā norāda A. Stradiņa, būtiskākie grozījumi skar KPL 36. nodaļu “Pirmstiesas kriminālprocesa īpatnības, piemērojot neatliekamības kārtību”: “Šīs nodaļas saturs ir pilnībā pārstrādāts – vairs nav paredzēta neatliekamības kārtība, bet gan paātrinātais process.” Vienlaikus no 1. septembra KPL vairs nav 37. nodaļas “Pirmstiesas kriminālprocesa īpatnības saīsinātajā procesā”, proti, turpmāk lietas virzība ir iespējama vispārējā kārtībā vai paātrinātā procesa kārtībā.

“Pirmstiesas kriminālprocesa īpatnības paātrinātajā procesā paredz paātrināto procesu piemērot gadījumos, kad ir noskaidrota persona, kas ir izdarījusi kriminālpārkāpumu, mazāk smagu vai smagu noziedzīgu nodarījumu, un izmeklēšanu iespējams pabeigt nepieciešamajā apjomā un termiņā, t.i., nekavējoties, bet ne vēlāk kā 10 dienu laikā, gadījumos, kad jāveic ekspertīze, ne vēlāk kā 30 dienu laikā,” skaidro A. Stradiņa.

Veikalā aizturēts zaglis uzreiz var nonākt cietumā

Grozījumi KPL nosaka iespēju turpmāk paturēt personu aizturēšanā arī pēc atzīšanas par aizdomās turēto, nepārsniedzot kopējo 48 stundu termiņu, ja lietu paredzēts nodot prokuroram vai tiesai procesa pabeigšanai, kas piemērojams paātrinātā procesa gadījumā. KPL tagad ir paplašinātas iespējas prokuroram piemērot priekšrakstu par sodu. Proti, prokurors var uzlikt pienākumu samaksāt kompensāciju apsūdzētajam gadījumā, ja kompensācija nepārsniedz vienas minimālās mēnešalgas apmēru un apsūdzētais piekrīt pieteiktās kompensācijas apmēram.

Piemērs:

Persona aizturēta par zādzību veikalā. Procesa virzītājs aizpilda paātrinātā procesa protokolu un citus nepieciešamos dokumentus. Personu aiztur KPL 264. panta kārtībā. Tajā pašā vai nākamajā dienā procesa virzītājs materiālus ar pavadrakstu (nevis motivētu lēmumu) nodod prokuroram, kurš izbeidz lietu ar priekšrakstu par sodu vai, ja tas nav iespējams, nodod personu tiesai. Tādējādi 48 stundu laikā ir panākts tiesiskais noregulējums un persona ir saņēmusi sodu par nodarījumu.

“Ja potenciālais zaglis zinās, ka no brīža, kad viņu aiztur veikalā, viņš vairs vaļā netiks un var nonākt cietumā, tam vajadzētu kalpot par samērā spēcīgu motivāciju atturēties no zagšanas,” pārliecināta ir A. Stradiņa.

Jāveido ciešāka sadarbība ar prokuratūru un tiesu

Izmeklētāja tiesības un pienākumi nemainās. “Neviens nav atcēlis pienākumu izmeklēt un vākt pierādījumus,” skaidro A. Stradiņa. Viņa uzsver, ka ar veiktajiem grozījumiem izmeklētāja darbs ir padarīts mazāk birokrātisks un radusies nepieciešamība ciešāk, ātrāk un efektīvāk sadarboties ar uzraugošo prokuroru, kā arī parādījusies iespēja panākt tiesisko noregulējumu īsākā laikā un ar samērīgiem resursiem.

“Šī brīža uzdevums ir veidot ciešāku sadarbību ar prokuratūru un tiesu, lai paātrināto procesu varētu izmantot pēc iespējas efektīvāk, kā arī jārod vienota pieeja visās instancēs, izskatot krimināllietu paātrinātā procesa kārtībā,” secina A. Stradiņa.

KPL veikti arī citi grozījumi

Vienlaikus no KPL ir izslēgts obligāto ekspertīžu uzskaitījums, proti, turpmāk procesa virzītājam pašam jāvērtē ekspertīzes nepieciešamība. Tas gan neattieksies uz veicamajām ekspertīzēm, kas kalpo par pamatu noziedzīga nodarījuma kvalifikācijai, piemēram, nosakot miesas bojājumu smaguma pakāpi, skaidro A. Stradiņa. Turpretī, piemēram, līķa ekspertīze vairs nebūs veicama, ja neatliekamās medicīniskās palīdzības mediķi konstatēs, ka personai iestājusies bioloģiskā nāve, un nekas neliecinās, ka būtu noticis noziedzīgs nodarījums, turpina VP pārstāve.

Tāpat viņa norāda, ka, stājoties spēkā KPL grozījumiem, pastāv iespēja veikt attālinātu aptauju. Proti, vairs nav nepieciešamības saukt uz papildu pratināšanām cietušos, kuri sākotnēji nav varējuši nosaukt, piemēram, visas nozagtās mantas vai to vērtību. Tagad KPL ļauj to izdarīt, sazinoties pa tālruni vai e-pastā, attiecīgi izmeklēšanas lietai pievienojot ziņojumu par šādas aptaujas vai e-pasta sarakstes esamību.

Kā uzsver A. Stradiņa, tādā veidā varēs iegūt arī sākotnējās liecības no ārzemēs dzīvojošajiem. Viņa papildina, ka būtisks aspekts ir pārliecināties par personas identitāti un ka šādā veidā iegūta informācija nemaina noziedzīga nodarījuma kvalifikāciju.

Arī paziņojums par kriminālprocesa uzsākšanu turpmāk jānosūta tikai tad, ja par to nav paziņots procesuālo darbību laikā, – līdz šim paziņošana bija obligāta visos gadījumos. “Iesniedzējam par kriminālprocesa uzsākšanu atsevišķi vairs nav jāpaziņo, ja policija ir ieradusies notikuma vietā, ir uzsākts kriminālprocess un iesniedzējs atzīts par cietušo,” skaidro A. Stradiņa.

Savukārt, ja būs izpildītas nepieciešamās procesuālās darbības un personu neizdosies noskaidrot, varēs apturēt jebkura noziedzīga nodarījuma izmeklēšanu, par izmaiņām turpina stāstīt VP pārstāve. Proti, vairs nebūs jāievēro ģenerālprokuratūras noteiktais izmeklēšanas darbību minimālais apjoms un apturēšanas termiņi. Tagad lēmumu par kriminālprocesa apturēšanu var pieņemt rezolūcijas veidā, saņemot prokurora piekrišanu. ”Būtībā visiem šiem grozījumiem vajadzētu padarīt ātrāku un efektīvāku pirmstiesas izmeklēšanas stadiju un atvieglot darbu izmeklētājiem,” norāda A. Stradiņa.

Ar visiem grozījumiem KPL var iepazīties šeit.

Labs saturs
17
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU