AMATU KONKURSI
LASĪT VĒLĀK ( 3 )
SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
18. jūlijā, 2018
Lasīšanai: 4 minūtes
RUBRIKA: Stājas spēkā
TĒMA: Latvijai 100
3
3

Likteņdārzam – īpašs likums

Stājas spēkā 18.07.2018.

Likteņdārzs – pēc japāņu arhitekta Šunmio Masuno projekta veidots un par tautas ziedojumiem ierīkots monumentālās ainavu arhitektūras ansamblis – veltīts Latvijas Republikas simtgadei. Likteņdārza unikālā vērtība – vieta, kas rosina un nostiprina kopības un nacionālās piederības sajūtu, pauž jaunā likuma autori.

FOTO: Gatis Balodis

Nodrošināt Likteņdārza saglabāšanu, aizsardzību, attīstīšanu un pēctecību – ar šādu mērķi radīts Likteņdārza likums, kurš stājas spēkā 18. jūlijā.

Jaunais likums definē, ka Likteņdārzs “ir sabiedrības iniciēta un kopīgi veidota piemiņas vieta, kuras izveides un attīstības mērķis ir apzināt, atcerēties un godināt cilvēkus, kurus totalitāro režīmu dēļ Latvija zaudēja 20. gadsimtā”. Likums nosaka arī Likteņdārza sastāvu, īpašumtiesības, uzturēšanas, izmantošanas, aizsardzības, apsaimniekošanas un finansēšanas kārtību, kā arī citus ar šo uz Daugavas salas pie Kokneses esošo piemiņas vietu saistītus jautājumus.

Izmantošana un aizsardzība

Saskaņā ar likumu Likteņdārzu izmanto:

  1. kolektīvās atmiņas uzturēšanai un ar to saistīto pasākumu norisei;
  2. izglītības un kultūras pasākumiem;
  3. kā starptautiskā un vietējā tūrisma objektu;
  4. Likteņdārza projekta attīstīšanai nepieciešamajām darbībām;
  5. ar ziedojumu piesaistīšanu saistītajām darbībām;
  6. citām darbībām, kas atbilst šajā likumā noteiktajam Likteņdārza izveides mērķim.

Likteņdārzā aizliegts:

  1. veikt darbības, kas var izraisīt dabas, kultūras vai vēsturisko vērtību samazināšanu, bojāšanu vai zaudēšanu. Tomēr likums ļauj bīstamu un tuvumā esošās būves un ārtelpas labiekārtojumu apdraudošu koku ciršanu un novākšanu. Tāpat koku ciršana pieļaujama ugunsdrošības pasākumu veikšanai un avāriju, stihisku nelaimju vai katastrofu seku likvidēšanai, kā arī ainavas uzlabošanai atbilstoši Likteņdārza izveides un attīstības mērķim;
  2. veikt ielu tirdzniecību;
  3. rīkoties pretrunā ar vispārpieņemtām morāli ētiskajām un uzvedības normām;
  4. veikt darbības vai organizēt pasākumus, kas neatbilst šajā likumā noteiktajam Likteņdārza izveides un attīstības mērķim;
  5. pašvaldībai, izstrādājot teritorijas plānojumu vai izdarot tajā grozījumus, plānojumā jāparedz likuma mērķim atbilstoši Likteņdārza un tam piegulošās teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi.

Nosaka īpašumtiesības un finansējumu

Likteņdārzu pārvalda nodibinājums “Kokneses fonds”, kas šobrīd nomā zemi no Kokneses novada pašvaldības. Konsultācijās ar domi ir panākta vienošanās par zemes bezatlīdzības nodošanu valsts īpašumā. Sešu mēnešu laikā pēc likuma spēkā stāšanās Kokneses novada pašvaldība bez atlīdzības nodos un Latvijas valsts Zemkopības ministrijas personā pārņems savā īpašumā ar Likteņdārzu saistītos zemesgabalus, noteic likumprojekts.

Likums regulē arī Likteņdārza finansējumu. Kā uzsver likumprojekta autori, tas ir īpaši būtiski, ņemot vērā unikālo finansējuma piesaistes modeli – Likteņdārzs veidots par sabiedrības ziedotajiem līdzekļiem. Arī turpmāk tiks nodrošināts līdzšinējais finansēšanas mehānisms.

Likumā noteikts, ka Likteņdārza apsaimniekošanai, attīstīšanai un uzturēšanai var izmantot fizisko un juridisko personu, tostarp publisko un privāto kapiltālsabiedrību, ziedojumus. Vienlaikus paredzētas iespējas Likteņdārza saglabāšanas, attīstīšanas un uzturēšanas finansēšanā iesaistīties arī valstij un pašvaldībām.

Likteņdārzā veiktie ieguldījumi pieder Kokneses fondam, tādēļ likumprojekts paredz nostiprināt šo ieguldījumu aizsardzību, ja fonds beidz pastāvēt vai zaudē sabiedriskā labuma organizācijas statusu. Šādā gadījumā būves un ārtelpas labiekārtojums tiks nodots valstij Zemkopības ministrijas personā.

Likteņdārza projekts īstenots kopš 2005. gada, kad šai iecerei izveidots nodibinājums ”Kokneses fonds”. Tā mērķis – radīt kultūrvēsturisku piemiņas vietu 20. gadsimta totalitāro režīmu upuriem. Likteņdārza idejas autori un “Kokneses fonda” dibinātāji ir Marta un Vilis Vītoli.

Labs saturs
3
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU