Publicēts pirms 5 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Izmantot miruša cilvēka ķermeni, audus un orgānus pret viņa dzīves laikā izteiktu gribu ir aizliegts. Vienlaikus liela daļa iedzīvotāju nav informēta, ka Latvijā pastāv "prezumētās piekrišanas" sistēma. Proti, ja persona dzīves laikā nav reģistrējusi aizliegumu izmantot savu ķermeni, audus un orgānus pēc nāves, situācijā, kad ir iestājusies nāve un potenciālā donora tuvinieki nav sasniedzami, orgānus ir atļauts izņemt.
Katram pilngadīgam un rīcībspējīgam iedzīvotājam ir nodrošināta iespēja dokumentāri paust savu gribu – piekrišanu vai aizliegumu izmantot tā ķermeni, audus un orgānus pēc nāves, iesniedzot iesniegumu Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē (PMLP). Šīs ziņas tiek iekļautas Iedzīvotāju reģistrā. Ārstniecības personām, izlemjot jautājumu par iespējamo orgānu izņemšanu pēc pacienta nāves, personas šādi izteiktā griba ir obligāti jārespektē.
Ja persona dzīves laikā nav Iedzīvotāju reģistrā iekļāvusi ziņas par tās piekrišanu vai aizliegumu izmantot ķermeni, orgānus un audus pēc nāves, likuma "Par miruša cilvēka ķermeņa aizsardzību un cilvēka audu un orgānu izmantošanu medicīnā" 4. pants paredz, ka cilvēka tuvākajiem piederīgajiem – laulātajam, vecākiem, pilngadīgajiem bērniem, brāļiem vai māsām – ir tiesības rakstveidā informēt ārstniecības iestādi (audu un orgānu ieguves centrus) par viņa dzīves laikā izteikto gribu.
Vienlaikus šī likuma 11. pants nosaka – ja līdz audu un orgānu izņemšanas operācijas sākumam tuvākie piederīgie nav rakstveidā informējuši ārstniecības iestādi par mirušā cilvēka dzīves laikā izteikto aizliegumu izmantot viņa ķermeni pēc nāves, tostarp izņemt audus un orgānus, orgānu izņemšanu transplantācijai drīkst izdarīt.
Miruša bērna audus un orgānus jebkurā gadījumā ir aizliegts izņemt transplantācijai, ja to rakstveidā nav atļāvis viens no vecākiem vai aizbildnis.
Līdz ar to “gadījumā, ja [pieaudzis] donors ir kritiskā stāvoklī un orgānu saglabāšanai ir nepieciešama konservācijas uzsākšana, bet piederīgie nav sasniedzami, tad Latvijas regulējums atļauj veikt orgānu eksplantāciju, ja donoru reģistrā nav aizlieguma”, skaidro Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Ķirurģijas klīnikas Latvijas transplantācijas centra vadītājs Dr. med. Jānis Jušinskis.
“Ir dažas valstis, kur tas ir aizliegts, piemēram, Vācijā. Tāpēc attiecīgi recipientu gaidīšanas laiks uz transplantāciju ir vairāki gadi. Vācijā tie vidēji ir 10 gadi,” norāda transplantologs. Tikmēr Latvijā ir viens no Eiropas Savienībā zemākajiem gaidīšanas laikiem uz donora orgānu – aptuveni viens gads.
Pēc Nacionālā veselības dienesta sniegtās informācijas pērn valsts apmaksāja 44 nieru, 2 sirds, 14 radzeņu (viena no tām veikta ārvalstī) transplantācijas operācijas. Diviem bērniem tika nodrošināta aknu transplantācija citā ES dalībvalstī.
Šīs publikācijas tapšanas brīdī rindā pēc donora orgāna gaidīja vairāk nekā 45 pacienti, no tiem 30 ir nepieciešama nieres, pieciem – sirds, desmit – aknas transplantācija. “Taču šie skaitļi nav galīgie, jo tie regulāri tiek papildināti,” uzsver J. Jušinskis.
Elektroniski portālā "Latvija.lv"
Papīra dokumenta veidā
Infografikā izmantoti Nacionālā veselības dienesta un Latvijas Transplantācijas centra sniegtie dati.
