Publicēts pirms 6 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Būvniecības informācijas sistēmā ir izveidota jauna funkcija – būvniecības ieceri var saskaņot elektroniski. Digitālajā platformā ir iespējams veikt visas nepieciešamās darbības, lai no ieceres tiktu līdz būvdarbiem.
FOTO: Freepik
Latvijā tiek ieviesta būvniecības ieceres elektroniskā saskaņošana. Tas nozīmē ne tikai papīra dokumentu aizstāšanu, bet arī procesa paātrināšanu, jo Būvniecības informācijas sistēmā izveidotajā platformā iespējamas visas nepieciešamās darbības, lai nokārtotu saskaņojumus un saņemtu atļauju būvdarbu veikšanai.
Jebkurš iedzīvotājs, kurš vēlēsies uzsākt jebkādu būvniecības ieceri – pārbūvēt savu māju vai remontēt savu dzīvokli, vai arī uzņēmējs, kurš vēlas īstenot investīciju projektu, realizēt kādu būvniecības ieceri, saskaņojumus varēs veikt attālināti, būvniecības e-vides priekšrocības raksturo ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.
Šī sistēma ļaus sadarboties ar būvvaldēm visā Latvijā, saņemt tehniskos noteikumus, saskaņot tos attālināti. Būvniecības digitālā platforma nodrošina savienojumu visiem būvniecības procesa dalībniekiem, vai tie būtu būvniecības pasūtītāji vai būvprojekta īpašnieki, arhitekti, būvinženieri, būvvaldes, dažādu komunikāciju turētāji.
Būvniecības valsts kontroles birojs norāda, ka būvniecības nozares dalībnieki jau ir iepazinuši Būvniecības informācijas sistēmu (BIS) www.bis.gov.lv un zina, kādus e-pakalpojumus un kādu informāciju sistēma nodrošināja līdz šim. Tā ir vienota platforma nozarei, kurā notiek informācijas aprite starp būvniecības procesa dalībniekiem, tiek uzturēti nepieciešamie reģistri un sniegti ar būvniecības procesu un reģistriem saistītie e-pakalpojumi.
Kopš jūlija jaunā pieejamā funkcionalitāte – būvniecības ieceres e-saskaņošana – rada iespēju iesniegt būvniecības ieceres dokumentus elektroniski, tādējādi atvieglojot šo procesu gan projektēšanas nozares uzņēmējiem, gan arī iedzīvotājiem.
Pašreiz būvniecības ieceres saskaņošana Latvijā ilgst 190 darba dienas. Ekonomikas ministrijas mērķis ir maksimāli īsā laikā nonākt pie 70 darba dienām. Pirmais solis ir digitālās saskaņošanas mehānisms, turpmāk nevienam nav jāved apjomīgie būvprojekti uz būvvaldi vai jādodas uz “Latvijas gāzes”, “Latvenergo”, ugunsdzēsības dienestu vai kādu citu iestādi, jo visas būvniecības ieceres saskaņošanas darbības ir iespējamas elektroniski, skaidro ministrs.
Sistēmā darbosies arī arhīva funkcija. Dokumenti par būvniecības projektu saglabāsies un krāsies sistēmā, līdz ar to lietotājiem būs pieeja visai informācijai no būvvaldēm, institūciju saskaņojumiem.
Būvniecības informācijas sistēma sadarbosies ar 15 citām valdības sistēmām – zemesgrāmatu un citām, kuru informācija, piemēram, datubāzu kartogrāfiskie materiāli, nepieciešama, lai saņemtu būvatļauju.
Būvniecības valsts kontroles birojs (BVKB) Būvniecības informācijas sistēmu pārņēma 2017. gada 1. janvārī. Sistēmas pilnveide notiek Eiropas Reģionālās attīstības fonda projekta ietvaros, informēja biroja direktore Svetlana Mjakuškina. Kopumā ir paredzēts pilnveidot 7 procesus.
Pirmais process ir būvniecības ieceres elektroniska saskaņošana, jaunā funkcionalitāte, kas no jūlija tiek piedāvāta ikvienam iedzīvotājam un nozarei. Digitālajā platformā ir iespējams veikt visas nepieciešamās darbības, lai no ieceres tiktu līdz būvdarbiem.
Nākamie soļi sistēmas attīstībai būs būvniecības procesu uzraudzības un būvju ekspluatācijas uzraudzības nodrošināšana. Proti, tiek veidota digitālā platforma, kur ikvienam iedzīvotājam būs pieejama informācija par viņa īpašumu.
Lai uzsāktu izmantot sistēmu, ikviens iedzīvotājs var ieiet vietnē www.bis.gov.lv. Augšējā kreisajā stūrī ir norāde “Būvniecības darba vieta”, kurā var pieslēgties savam kontam. Autorizēties iespējams ar jebkuru rīku, ko piedāvā portāls “Latvija.lv” [internetbanka, e-paraksts].
Ja būvniecības process nosaka, ka ir nepieciešams piesaistīt speciālistu, piemēram, projekta izstrādei, arī šādu pilnvarojumu iespējams sniegt sistēmā.
Ja cilvēks nezina, kādi iesniegumi nepieciešami, sistēmā ir izstrādāts vednis. Atbildot uz tajā uzdotajiem jautājumiem, ar vedņa palīdzību nonāksiet līdz atbilstošajai iesnieguma veidlapai.
Vēl viena papildu iespēja – pieprasīt un saņemt tehniskos noteikumus, lai varētu izvērtēt un savlaicīgi saprast, kādas prasības izvirzītas, kas būtu jāņem vērā, lai uzsāktu būvniecības procesu, skaidro S. Mjakuškina.
Tātad – visa komunikācija notiks sistēmā, kurā lietotājs varēs sekot līdzi, kurā stadijā pašreiz ir viņa būvniecības lieta. Vai tā ir izskatīšanā, vai varbūt ir saņemts kāds paziņojums no būvvaldes vai no tehnisko noteikumu izdevējiem.
Vairāk nekā 230 būvvalžu pārstāvji ir piedalījušies apmācībās, kurās praktiski varēja pārbaudīt, kā darbojas jaunā funkcionalitāte. Apmācības turpināsies, tostarp 27. jūlijā un 17. augustā notiks semināri, un tos būs iespēja noskatīties arī attālināti.
BVKB ir Eiropas biroju konsorcija, kurā ir 30 biedri, dalībnieks. Viens no prioritārajiem konsorcija jautājumiem ir būvniecības procesa digitalizācija, pastāstīja biroja vadītāja, piebilstot, ka Latvijā ir visi priekšnoteikumi, lai kļūtu par vadošo valsti starp konsorcija dalībniekiem būvniecības procesa digitalizācijas jomā.
Cēsu novada būvvaldes vadītāja Gunita Hjortenberga ir pārliecināta, ka elektroniskā vide atvieglos darbu, izbrīvēs laiku un speciālisti vairāk varēs palīdzēt ar padomu iedzīvotājiem problemātiskās situācijās, kādas nereti rodas būvniecības procesā, turklāt jau pašā sākumā. Un būvvaldes loma vairs nebūs tikai būvniecības procesa beigu posmā, bet tā strādās kā izglītojoša, konsultējoša iestāde.
Cēsnieki Būvniecības informācijas sistēmā strādā jau kopš pagājušā gada, izmantojot iespēju, piemēram, pārbaudīt profesionālos sertifikātus. Sākums nav bijis viegls. Un pāriet no papīra uz elektroniskiem dokumentiem arī nav vienkārši, atzīst G. Hjortenberga. Tāpēc pašreiz vēl esot tāda kā “dubultā grāmatvedība”. Būvvalde izdod būvatļaujas, elektroniski paraksta. Taču ir arī jāizdrukā un jāiedod cilvēkiem: “Pamazām mācām cilvēkus, mūsu klientus, ka šis [elektroniskais] ir mūsu un viņu vieglākais veids, kā sadarboties būvniecības procesā.”
Elektroniskās sistēmas lietošana obligāta būs no 2019. gada 1. janvāra, kad visiem tirgus dalībniekiem dokumenti būs jāievada elektroniski. Pašvaldībām ir dots 12 mēnešu pārejas periods, kad dokumentus vēl varēs iesniegt arī papīra formā.
Patlaban gan Būvniecības informācijas sistēmai vēl nav pievienojusies Rīgas Būvvalde. Arī sistēmā par to ir paziņojums: “Uzmanību! Informējam, ka saistībā ar to, ka Rīgas Būvvalde nav Būvniecības informācijas sistēmas lietotājs, šobrīd dokumentu iesniegšana Rīgas Būvvaldē no portāla nav iespējama.”
Būvniecības informācijas sistēmai Latvijā nav analogu. Tā apvieno visu nozari, un, kā teic ekonomikas ministrs, tā ir kā būvniecības nozares sociālais tīkls. Strukturizējot darbu, būvvaldēm paliek vairāk resursu, lai palīdzētu cilvēkiem ātrāk nokārtot visus jautājumus.
Savukārt S. Mjakuškina uzsver, ka Būvniecības informācijas sistēmā nodrošināta vienota pieeja lietas izskatīšanai un virzīšanai. Līdz ar to iespējams redzēt un analizēt, kādās situācijās un kāpēc mēdz būt kavēšanās. Tad varētu domāt par efektīvākiem risinājumiem, tostarp par normatīvo regulējumu.
Būvniecības informācijas sistēmā patlaban ir 60 242 aktīvo būvniecības lietu. Kopš gada sākuma to skaits pieaudzis par 20 procentiem. Būvniecības informācijas sistēmai ir 15 309 lietotāju, kopš gada sākuma arī to skaits pieaudzis par 11%.
Būvniecības informācijas sistēmā pastāvīgi pieejami seši publiskie reģistri – Būvkomersantu reģistrs, Būvspeciālistu reģistrs, Neatkarīgo ekspertu reģistrs ēku energoefektivitātes jomā, Ēku energosertifikātu reģistrs, Būvinspektoru reģistrs un Dzīvojamo māju pārvaldnieku reģistrs.
2018. gada 26. jūnijā valdība apstiprināja grozījumus Ministru kabineta 2015. gada 28. jūlija noteikumos Nr. 438 “Būvniecības informācijas sistēmas noteikumi” ar mērķi veicināt pāreju uz elektronisku būvniecības procesa realizāciju, tai skaitā dokumentu iesniegšanu, lēmumu pieņemšanu un saskaņojumu veikšanu būvniecības informācijas sistēmā. Noteikumi stājās spēkā 2018. gada 1. jūlijā.
