Efektīvākai ceļotāju aizsardzībai tiek veidots stingrāks uzraudzības regulējums attiecībā uz tūrisma aģentiem un operatoriem, lai izvairītos no gadījumiem, kad notiek krāpnieciskas darbības saistībā ar samaksāto naudu par ceļojumu.
FOTO: Zane Bitere, LETA
1. jūlijā stājas spēkā jauni valdības noteikumi, lai nodrošinātu augstāku ceļotāju aizsardzību tūrisma operatora maksātnespējas gadījumā un uzlabotu līdzšinējo tūrisma aģentu un tūrisma operatoru darbības sistēmu.
Ministru kabineta (MK) 26. jūnija sēdē atbalstīti MK noteikumi Nr. 380 “Noteikumi par kompleksa un saistīta tūrisma pakalpojuma sagatavošanas un sniegšanas kārtību un kompleksu un saistītu tūrisma pakalpojumu sniedzēju un ceļotāju tiesībām un pienākumiem”. Tie ir izdoti saskaņā ar Tūrisma likuma 8.1 panta otro daļu un 16. panta sesto un devīto daļu.
Pēc “Lursoft” datiem, Latvijā 437 komersanti kā savu darbības veidu ir norādījuši – tūrisma operators vai tūrisma aģents – un sniedz kompleksus tūrisma pakalpojumus, skaidro Ekonomikas ministrija. Jaunais regulējums paredz, ka tūrisma aģentiem un operatoriem Patērētāju tiesību aizsardzības centrā ir jāsaņem speciāla atļauja (licence), kas ļaus komplekso tūrisma pakalpojumu sniedzējiem organizēt un pārdot kompleksos tūrisma pakalpojumus jeb ceļojumus (t.i., transporta pakalpojumi + viesnīcas + ekskursijas utt.).
Licences ikgadējās valsts nodevas apmērs ir 40 eiro, un tā tiks ieskaitīta valsts budžetā, lai nepieciešamības gadījumā varētu segt ceļotāju repatriācijas jeb atgriešanas valstī izdevumus tūrisma pakalpojuma sniedzēja likviditātes problēmu gadījumā.
Licencēšana tiek ieviesta arī kā instruments, lai samazinātu ēnu ekonomiku valstī, nodrošinātu efektīvāku patērētāju tiesību aizsardzību un godīgu konkurenci tūrisma komersantu vidū. Licencēšanai ir pārejas periods – viens gads, līdz ar to visiem tūrisma aģentiem un tūrisma operatoriem ir jābūt licencētiem no 2019. gada 1. jūlija.
Vienlaikus ir paredzēts nodrošinājuma apmērs tūrisma operatoriem un saistīto tūrisma pakalpojumu sniedzējiem. Nodrošinājums ir apdrošināšanas polise vai kredītiestādes izsniegta garantija, kas ir jāsniedz visu to maksājumu atmaksāšanai, kurus veikuši ceļotāji vai kuri veikti ceļotāju vārdā, ja tūrisma pakalpojuma sniedzējs nespēj pildīt savas saistības un sniegt attiecīgos pakalpojumus.
Minimālā nodrošinājuma apmērs noteikts atkarībā no tūrisma pakalpojuma sniedzēja komplekso vai saistīto tūrisma pakalpojumu iepriekšējā gada apgrozījuma un teritorijas, kādā tūrisma pakalpojuma sniedzējs sniedz savus pakalpojumus.
Līdz ar to patērētājs varēs justies drošs, ka, iegādājoties ceļojumu, kas ilgst vismaz divas dienas vai kurā iekļauta naktsmītne, saņems atpakaļ visu savu samaksāto naudu, ja pakalpojums netiek sniegts tūrisma operatora vai saistīta tūrisma pakalpojuma sniedzēja likviditātes problēmu dēļ.
Ministru kabineta noteikumos noteikta arī kompleksā un saistītā tūrisma pakalpojuma sagatavošanas un sniegšanas kārtība; tūrisma pakalpojumu līgumu saturs un dokumenti, kas jāizsniedz ceļotājam pirms kompleksā tūrisma pakalpojuma sākuma; tūrisma pakalpojuma sniedzēja un ceļotāja tiesības un pienākumi; ceļotāja tiesiskās aizsardzības līdzekļi attiecībā uz neatbilstībām noslēgtā tūrisma pakalpojuma līguma izpildē; ceļotāja tiesības uz pakalpojuma cenas samazinājumu vai kompensācijas saņemšanu.
Līdz ar jauno noteikumu pieņemšanu spēku zaudē Ministru kabineta noteikumi Nr. 353 “Noteikumi par tūrisma operatora, tūrisma aģenta un klienta tiesībām un pienākumiem, kompleksa tūrisma pakalpojuma sagatavošanas un īstenošanas kārtību, klientam sniedzamo informāciju un naudas drošības garantijas iemaksas kārtību”.