AMATU KONKURSI
LASĪT VĒLĀK ( 3 )
SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
Linda Balode
LV portāls
21. aprīlī, 2018
Lasīšanai: 12 minūtes
RUBRIKA: Likumprojekts
TĒMA: Tieslietas
6
6

Galvenais mērķis - nodrošināt trauksmes cēlēju aizsardzību

Celt trauksmi nozīmē sniegt ziņas par kādu no apdraudējumiem.

LV portāla infografika

Sākotnējo likumprojektu “Trauksmes cēlēju aizsardzības likums” ir nomainījis jauns Valsts kancelejas darba grupas izstrādāts likumprojekts – “Trauksmes celšanas likums”. Tas ir papildināts un precizēts, bet tā galvenais mērķis joprojām ir nodrošināt trauksmes cēlēju aizsardzību. LV portāls skaidro, kas likumprojekta piedāvātajā redakcijā ir trauksmes cēlējs, kā plānots nodrošināt viņa aizsardzību un kur varēs celt trauksmi.

īsumā
  • Likumprojekta "Trauksmes celšanas likums" mērķis ir veicināt trauksmes celšanu par pārkāpumiem sabiedrības vai tās daļas interesēs, nodrošinot trauksmes celšanas mehānismu izveidi un darbību un pienācīgu trauksmes cēlēju aizsardzību.
  • Celt trauksmi nozīmē sniegt ziņas par kādu no apdraudējumiem.
  • Trauksmes celšanas mehānismi būs vairāki – iekšēji, ārēji, kontaktpunktam, ar biedrības un nodibinājuma starpniecību, publiski.
  • Kontaktpunkts jeb Valsts kanceleja būs atbildīgā iestāde, kas uzraudzīs jaunizveidoto mehānismu un tā vienveidīgu ieviešanu, kā arī sniegs atbalstu trauksmes cēlējiem.
  • Trauksmes cēlēju aizsardzība ir būtiskākā likumprojekta daļa.
  • Atšķirībā no MK iepriekš apstiprinātās likumprojekta versijas VK darba grupa šoreiz ir padomājusi un noteikusi administratīvo atbildību gan par nelabvēlīgu seku radīšanu trauksmes cēlējam, gan par apzināti nepatiesu ziņu sniegšanu trauksmes celšanas ziņojumā.

Likumprojekta "Trauksmes celšanas likums" mērķis ir veicināt trauksmes celšanu par pārkāpumiem sabiedrības vai tās daļas interesēs, nodrošinot trauksmes celšanas mehānismu izveidi un darbību un pienācīgu trauksmes cēlēju aizsardzību. Tā ir jaunā versija iepriekšējam likumprojektam "Trauksmes cēlēju aizsardzības likums", kuru Ministru kabinets (MK) jau bija apstiprinājis.

Līdz ar to Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības (VPP) komisijas priekšsēdētājs Sergejs Dolgopolovs norāda, ka galīgo lēmumu par likumprojekta virzīšanu izskatīšanai Saeimā komisija varēs pieņemt pēc likumprojekta anotācijas izstrādes un Finanšu ministrijas (FM) atzinuma saņemšanas. Šobrīd deputāti ir vienojušies par konceptuālu atbalstu jaunajam Trauksmes celšanas likumprojektam.

Kas ir trauksmes cēlējs?

Lietotais termins "trauksmes cēlējs" likumprojektā ir definēts kā persona, kas sniedz informāciju par iespējamu pārkāpumu, kas var kaitēt sabiedrības vai tās daļas interesēm, ja šī informācija gūta saistībā ar darba pienākumu veikšanu un persona to pamatoti uzskata par patiesu.

Ko nozīmē celt trauksmi?

"Celt trauksmi nozīmē sniegt ziņas par kādu no apdraudējumiem," skaidro Valsts kancelejas (VK) Valsts pārvaldes politikas departamenta konsultante Inese Kušķe.

Likumprojekts paredz, ka "ikvienam ir tiesības celt trauksmi par pārkāpumiem (apdraudējumu) sabiedrības vai tās daļas interesēs, ja šī informācija gūta saistībā ar darba pienākumu veikšanu un persona to pamatoti uzskata par patiesu". Tajā ir uzskaitīti pārkāpumi, par kuriem jo īpaši ir jāceļ trauksme jeb jāsniedz ziņas:

  • amatpersonu bezdarbība, nolaidība vai dienesta stāvokļa ļaunprātīga izmantošana;
  • korupcija, krāpšana, publiskas personas finanšu līdzekļu vai mantas izšķērdēšana;
  • izvairīšanās no nodokļu samaksas;
  • sabiedrības veselības, kā arī pārtikas, būvniecības, vides un darba drošības apdraudējums;
  • sabiedriskās kārtības apdraudējums;
  • cilvēktiesību pārkāpums;
  • pārkāpumi publisko iepirkumu jomā un finanšu un kapitāla tirgus sektorā.

Speciāla kārtība valsts noslēpumam

I. Kušķe informē, ka atšķirībā no sākotnējā likumprojekta jaunajā ir noteikta speciāla kārtība valsts noslēpumam. Proti, VK darba grupa piedāvā divus risinājumus:

  • informācijas, kas satur valsts noslēpumu, izpaušana nav trauksmes celšana;
  • trauksmes cēlēja ziņojumu, kas satur valsts noslēpumu, iesniedz Satversmes aizsardzības birojā vai Ģenerālprokuratūrā.

Piedāvātie risinājumi vēl ir jāskata un par tiem jālemj VPP komisijā un tālāk Saeimā.

Kā varēs celt trauksmi?

Paredzēts, ka trauksmes celšanas mehānismi būs vairāki. "Primāri trauksmi varēs celt iekšēji savam darba devējam, izmantojot iekšējo trauksmes celšanas mehānismu, vai vēršoties ārēji kādā par attiecīgo jautājumu atbildīgajā institūcijā," stāsta I. Kušķe.

Vienlaikus VK norāda, ka trauksmi varēs celt arī, nosūtot ziņojumu trauksmes cēlēju kontaktpunktam, vai arī ar biedrības un nodibinājuma starpniecību. "Gadījumos, kad persona pati kāda iemesla dēļ nevarēs nosūtīt šo ziņojumu iekšēji vai konkrētajai iestādei, viņai būs iespēja izmantot starpniecību, kuras mērķis ir veicināt trauksmes celšanu," skaidro I. Kušķe.

Alternatīvajā likumprojektā ir paredzēts vēl viens ziņošanas kanāls, proti, noteiktos gadījumos trauksmi varēs celt, sniedzot informāciju publiski. Vienlaikus par objektīvu iemeslu nebūs uzskatāma personas iesnieguma neatzīšana par trauksmes cēlēja ziņojumu un neizskatīšana pēc būtības, kā arī nedrīkstēs sniegt informāciju, kas satur normatīvajos aktos neizpaužamas ziņas, un būs jāievēro vispārējās datu aizsardzības prasības.

Kas ir trauksmes cēlēju kontaktpunkts?

Trauksmes cēlēju mehānisma būtiska sastāvdaļa ir trauksmes cēlēju kontaktpunkts. Šobrīd ir noteikts, ka likumprojekta pieņemšanas gadījumā kontaktpunkts būs VK. "Būtībā tā būtu iestāde, kas savā veidā turētu rūpi par šo jaunizveidoto mehānismu un tā vienveidīgu ieviešanu un kas sniegtu atbalstu trauksmes cēlējiem," skaidro I. Kušķe.

Likumprojekts nosaka, ka kontaktpunkts nākotnē būs atbildīgs par:

  • informācijas par trauksmes celšanas iespējām apkopošanu;
  • trauksmes celšanas tīmekļvietnes izveidošanu;
  • trauksmes cēlēju konsultēšanu;
  • trauksmes cēlēja ziņojuma pārsūtīšanu kompetentajai iestādei;
  • sabiedrības izpratnes veicināšanu (pirmajā gadā – informatīva kampaņa);
  • nepieciešamības gadījumā atzinuma par juridiskās palīdzības nodrošināšanu noteiktai personai sniegšanu.

Kā nodrošinās trauksmes cēlēju aizsardzību?

Trauksmes cēlēju aizsardzība ir būtiskākā likumprojekta daļa. Tā arī ir visvairāk uzlabota.

"Priekšnosacījums veiksmīgai trauksmes celšanai ir trauksmes cēlēja anonimitāte," uzsver I. Kušķe. Tāpēc likumprojektā ir paredzēts, ka, saņemot trauksmes cēlēja ziņojumu, personas dati tiek pseidonimizēti (gan trauksmes cēlēja personas datiem, ziņojumam un pievienotajiem rakstveida vai lietiskajiem pierādījumiem, gan lietas izskatīšanas materiāliem ir noteikts ierobežotas pieejamības informācijas statuss).

"Likumprojekts ir papildināts, nosakot arī to personu konfidencialitātes aizsardzību, par kurām ziņo trauksmes cēlējs," stāsta I. Kušķe un precizē, ka mērķis ir aizsargāt arī šo personu reputāciju un nodrošināt viņu nevainīguma prezumpciju.

Atriebības drauds

"Ja anonimitāti tomēr nav izdevies saglabāt vai, līdzīgi kā daudzos oficiālos gadījumos, tas nav iespējams, jo par to runā publiski, trauksmes cēlējam trauksmes celšanas dēļ draud atriebība," skaidro I. Kušķe.

No darba devēja puses varētu būt tādi pretdarbības veidi kā sods, darba uzteikums, pārcelšana citā darbā, nepamatoti zems atalgojums vai novērtējums, atvaļinājuma nepiešķiršana, darba apstākļu pasliktināšana, terorizēšana un citas pretdarbības.

Kā norāda I. Kušķe, speciālo trauksmes celšanas likumu būtība ir iepriekš minētajos gadījumos aizsargāt trauksmes cēlēju, jo viņš ir ziņojis sabiedrības interesēs.

Aizsardzības garantijas

Trauksmes cēlējam jaunajā likumprojekta redakcijā ir vairāk ieguvumu. Šobrīd trauksmes cēlēja un viņa radinieku aizsardzības garantijas ir uzskaitītas atsevišķā pantā. Proti, ar brīdi, kad trauksmes cēlējs ir cēlis trauksmi, viņam ir tiesības uz:

  • anonimitātes aizsardzību;
  • aizsardzību pret trauksmes celšanas dēļ radītām nelabvēlīgām sekām;
  • valsts nodrošinātu juridisko palīdzību;
  • atbrīvošanu no tiesāšanās izdevumu, tostarp valsts nodevas samaksas civilprocesā un administratīvajā procesā tiesā;
  • atbrīvošanu no juridiskās atbildības;
  • atbilstīgu atlīdzinājumu par zaudējumiem vai personisko kaitējumu, arī morālo kaitējumu;
  • konsultācijām par savu tiesību aizsardzību.

Administratīvā atbildība

Atšķirībā no MK iepriekš apstiprinātās likumprojekta versijas VK darba grupa šoreiz ir padomājusi un noteikusi administratīvo atbildību gan par nelabvēlīgu seku radīšanu trauksmes cēlējam, gan par apzināti nepatiesu ziņu sniegšanu trauksmes celšanas ziņojumā.

Saeimas Juridiskais birojs vērš uzmanību, ka juridisku apsvērumu dēļ pašā likumprojektā administratīvā atbildība nav iekļauta. Taču tā pārejas noteikumi paredz, ka MK ir jāsagatavo vairāku normatīvo aktu grozījumi (valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības un administratīvo pārkāpumu jomā, Civilprocesa likumā, Latvijas Administratīvo pārkāpumu likumā (LAPK)).

Līdz ar to administratīvā atbildība par iepriekš minēto tiks paredzēta LAPK.

Jāparedz finansējums no valsts

Turpmāk Saeimas VPP komisijā ir jāizvērtē finansējuma jautājums trauksmes cēlēju kontaktpunktam un valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības sniegšanai, savukārt VK ir jāizstrādā alternatīvā jeb jaunā likumprojekta anotācija.

"Būtu nepieciešams finansējums no valsts, kura apmēru VK vēl apkopos," norāda I. Kušķe. Savukārt VK direktors Jānis Citskovskis paredz, ka informatīvajai kampaņai pirms un pēc šīs trauksmes celšanas ieviešanas būtu nepieciešami ap 20 000 eiro, mājaslapas izveidei – ap 14 000 eiro, bet tās uzturēšanai – 3000 eiro gadā.

FM norāda, ka saskaņā ar VK sagatavotā un MK iepriekš apstiprinātā likumprojekta anotāciju VK noteikto funkciju īstenošanai paredzēja papildu finansējumu 90 907 eiro apmērā un turpmākajos gados 55 367 eiro apmērā ik gadu.

"Ņemot vērā, ka uz 2018. gadu likumprojektu nepieņēma, jautājums par nepieciešamo finansējumu tajā paredzēto pasākumu īstenošanai 2019. gadā un turpmākajos gados var tikt skatīts MK likumprojekta "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2019., 2020. un 2021. gadam" un likumprojekta "Par valsts budžetu 2019. gadam" sagatavošanas procesā kopā ar visu ministriju un centrālo valsts iestāžu prioritārajiem pasākumiem," skaidro FM Komunikācijas departamenta direktora vietniece Lelde Grīnvalde.

Vienlaikus viņa vērš uzmanību, ka MK šī gada 10. aprīļa sēdē apstiprinātajā Latvijas Stabilitātes programmā 2018.–2021. gadam saskaņā ar pašreizējām prognozēm 2019. un 2020. gadam fiskālā telpa ir negatīva.

Trauksmes celšanas piemērs

Trauksmes celšana iekšēji Ēdināšanas uzņēmuma darbinieks novēro, ka bērniem domātās pārtikas gatavošanā viņa uzņēmumā tiek izmantoti produkti, kuros varētu būt salmoneloze:
  • viņš par to ceļ trauksmi iekšēji savā uzņēmumā;
  • uzņēmums turpina, iespējams, inficētās pārtikas ražošanu un piegādāšanu bērniem.
Trauksmes celšana ārēji Darbinieks ziņo Valsts sanitārajai inspekcijai (VSI):
  • VSI veic pārbaudi uzņēmumā;
  • konstatējot pārkāpumu, VSI ēdināšanas uzņēmumam piemēro sodu, bet bērnu pārtikas ražošana tiek nekavējoties pārtraukta;
  • VSI informē par pārkāpumu, kas novērsts, pateicoties trauksmes cēlējam, neminot tā vārdu.
Pretdarbība Darba devējs pārbaudes laikā uzzina, kurš no darbiniekiem cēlis trauksmi.

Darbinieks tiek informēts, ka notiek štatu samazināšana un viņš no darba tiek atlaists.

Aizsardzība Darbinieks vēršas trauksmes cēlēju kontaktpunktā:
  • pēc kontaktpunkta ieteikuma – lūdz valsts nodrošināto juridisko palīdzību, lai vērstos tiesā;
  • darbinieks sagatavo prasības pieteikumu tiesā par nepamatotu darba uzteikumu un lūdz morālo kompensāciju;
  • tiesa piemēro pagaidu aizsardzību (darbinieks uzreiz tiek atjaunots amatā);
  • trauksmes cēlēju atbrīvo no tiesāšanās izdevumiem;
  • tiesas lēmums par tiesību aizskārumu un morālo kompensāciju;
  • uzņēmumam administratīvā atbildība.

Avots: Valsts kanceleja

Labs saturs
6
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU