Publicēts pirms 6 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
FOTO: Freepik
Nepietiekama autonomija un finansējuma trūkums
Latvijas antidopinga organizatoriskās struktūras pilnveide ir nepieciešama, jo Pasaules Antidopinga aģentūras veiktā aptauja pērn ir uzrādījusi būtiskus trūkumus Latvijas antidopinga sistēmā. Neatbilstību ir daudz, taču kā būtiskākā jāmin pašreizējā antidopinga sistēmas organizatoriskā struktūra, kas nenodrošina pietiekamu autonomiju.
Pasaules Antidopinga kodekss nosaka – katra valdība ievēro valsts antidopinga organizācijas autonomiju un neiejaucas tās lēmumos un darbībā. Šobrīd Latvijā antidopinga kontroles un politikas veidošanas funkcijas veic Valsts sporta medicīnas centra (VSMC) Antidopinga nodaļa, kuras darbus un lēmumus atbilstoši valsts pārvaldes sistēmai var ietekmēt ne tikai VSMC direktors, bet arī veselības ministrs. Turklāt atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem Nr. 820 "Dopinga kontroles kārtība" VSMC Antidopinga nodaļai dopinga kontroles veikšana ir iepriekš jāsaskaņo ar Antidopinga komiteju.
Piemēram, ja tika saņemta informācija par iespējamiem pārkāpumiem, Antidopinga nodaļai nebija iespēju ātri reaģēt un bez saskaņojuma Antidopinga komitejas sēdē veikt papildu pārbaudes. Reaģēt uz ziņojumiem un uzsākt tā saukto target testing [mērķētu pārbaudi] konkrētam sportistam nav bijis iespējams arī finansējuma trūkuma dēļ, par līdzšinējo situāciju Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē stāstīja Mārtiņš Dimants, Antidopinga nodaļas vadītājs.
"Pērn situācija bija tik nopietna, ka varēja tikt apdraudēta Latvijas sportistu dalība pat olimpiskajās spēlēs."
Pērn situācija bija tik nopietna, ka varēja tikt apdraudēta Latvijas sportistu dalība pat olimpiskajās spēlēs, tostarp XXIII ziemas olimpiskajās spēlēs Phjončanā, Dienvidkorejā, iespēja piedalīties citās starptautiskās sacensībās, aizliegums rīkot pasaules čempionātus un lielus sporta pasākumus.
Lai risinātu konstatētās problēmas, jau šogad ir būtiski palielināts finansējums antidopinga kontrolei, tādējādi daļēji novēršot citu, ne mazāk nopietnu Latvijas antidopinga sistēmas neatbilstību starptautiskajām prasībām – nepietiekamu dopinga kontroli. Lai gan pēc starptautiskajiem standartiem Latvijā gadā būtu jāveic vismaz 1000 pārbaudes, realitātē tās veiktas pat trīs reizes mazāk – 2014. gadā 251, 2015. gadā – 306, 2016. gadā 483 pārbaudes.
"Tas varēja radīt smagu triecienu Latvijas sporta pasaulei. Nav pieļaujams, ka šādi turpmāk apdraudam mūsu sportistu startu," uzsvēra Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājas Aldis Adamovičs.
Ko paredz grozījumi Sporta likumā
Likumprojekts "Grozījumi Sporta likumā" ir izstrādāts, lai sakārtotu Latvijas antidopinga sistēmu atbilstoši Starptautiskajai konvencijai pret dopingu sportā un tās 1. papildinājuma – Pasaules Antidopinga kodeksa –prasībām.
Kā risinājums, lai nodrošinātu antidopinga sistēmas autonomiju, likumprojektā paredzēta jaunas institūcijas – Latvijas Antidopinga biroja – kā atsevišķas tiešās pārvaldes iestādes izveide, kas būs veselības ministra pārraudzībā.
"Latvijas Antidopinga birojs tiks izveidots uz VSMC bāzes. Reorganizējot VSMC, sporta medicīnas sadaļa tiks nodota Bērnu klīniskajai universitātes slimnīcai," Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē skaidroja Veselības ministrijas Sabiedrības veselības departamenta direktore Santa Līviņa.
Lai nodrošinātu autonomiju finanšu jomā, Latvijas Antidopinga birojam tiek izveidota atsevišķa budžeta apakšprogramma. "Veselības ministrs varētu ietekmēt Antidopinga biroja lēmumus tikai tādā gadījumā, ja iestādē būtu pieņemti prettiesiski lēmumi," skaidroja Veselības ministrijas pārstāve.
Vienlaikus likumprojektā paredzēts līdzšinējās Antidopinga komitejas vietā izveidot Latvijas Nacionālo antidopinga padomi tikai kā konsultatīvo institūciju ar antidopinga jomu saistītu jautājumu risināšanai. Līdz šim ierosināt veikt dopinga kontroli un apstiprināt pārbaudāmo sportistu reģistru bija tiesīga tikai veselības ministra iecelta Antidopinga komiteja, kas cita starpā sniedza atzinumus par antidopinga noteikumu pārkāpumu esamību vai neesamību, kas bija pretrunā prasībām nodrošināt antidopinga organizācijas autonomiju. "Lai nodrošinātu padomes institucionālo neatkarību, likumprojektā noteikts, ka to apstiprina Ministru kabinets," skaidroja Veselības ministrijas pārstāve. Tāpat paredzēts paplašināt padomes sastāvu, pārstāvjiem no Izglītības un zinātnes ministrijas, Veselības ministrijas, Latvijas Olimpiskās komitejas un Latvijas Sporta federācijas padomes pievienojot arī pārstāvi no Iekšlietu ministrijas un Latvijas Ārstu biedrības.
Antidopinga pārkāpumu izskatīšana
Likumprojekts aptver arī jautājumu par neatkarīgu antidopinga noteikumu pārkāpumu izskatīšanu, kā arī aizliegto vielu lietošanu terapeitiskos nolūkos izņēmuma gadījumos.
Antidopinga noteikumu pārkāpumu gadījumā šobrīd sportistam sodu piemēro attiecīgā Latvijā atzītā sporta veida federācija. Pieņemot tik nopietnus lēmumus par sportistiem federācijas iekšienē, tās disciplinārās komisijas locekļi ir pastāvīgā interešu konfliktā, kas ir pretrunā starptautiskajām prasībām. Grozījumi Sporta likumā risina šo problēmu, paredzot izveidot atsevišķu neatkarīgu Disciplināro antidopinga komisiju, kas izskata antidopinga pārkāpumus saskaņā ar antidopinga konvencijām. Komisijas nolikumu apstiprinās Ministru kabinets, bet personālsastāvu – Latvijas Olimpiskā komiteja. Likumprojekts paredz, ka komisijā iekļauj vismaz piecas personas, tai skaitā juristu, ārstu, sporta darbinieku un sportistu, kuras pārstāv Latvijas Ārstu biedrību, Latvijas Olimpisko komiteju, Latvijas Sporta federācijas padomi un Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmiju.
"Grozījumi Sporta likumā ir saskaņoti ar Pasaules Antidopinga aģentūru un atbilst starptautiskajām antidopinga kontroles prasībām."
Izveidojot jaunu antidopinga institucionālo sistēmu, paredzēts izveidot neatkarīgu Terapeitiskās lietošanas izņēmumu komisiju, kas izskatīs jautājumus par terapeitisko vielu lietošanas izņēmumiem. "Piemēram, ja sportistam medicīniskos nolūkos ir nepieciešams lietot medikamentus, kuru sastāvā ir aizliegtās vielas, tiek izveidota šāda komisija, kas izskata pieteikumu un sniedz atzinumu. Komisijas nolikumu apstiprinās Ministru kabinets, bet personālsastāvu ne mazāk kā trīs ārstniecības personu sastāvā – Latvijas Ārstu biedrība."
Lēmumu pārsūdzības kārtība
Ja šobrīd atbilstoši valsts pārvaldes hierarhijai Antidopinga nodaļas pieņemtos lēmumus var apstrīdēt Veselības ministrijā, likumprojektā paredzēts, ka attiecībā uz lēmumiem antidopinga jomā tiek noteikts cits process, kas pamatā tiek regulēts antidopinga jomu regulējošos starptautiskajos dokumentos. Proti, attiecībā uz Latvijas Antidopinga biroja, Disciplinārā antidopinga komisijas un Terapeitiskās lietošanas izņēmumu komisijas lēmumiem netiek piemērotas administratīvās procesuālās normas.
Latvijas Antidopinga biroja lēmumi, kas pieņemti, īstenojot antidopinga konvenciju noteikumu ieviešanai nepieciešamos pasākumus, būs pārsūdzami Sporta arbitrāžas tiesā vai Pasaules Antidopinga aģentūrā atbilstoši antidopinga konvenciju noteikumiem.
Disciplinārās antidopinga komisijas lēmumus varēs apstrīdēt Latvijas Sporta federāciju padomes Strīdu izskatīšanas (apelācijas) komisijā. Savukārt šīs komisijas lēmumus pārsūdzēt varēs Sporta arbitrāžas tiesā.
Terapeitiskās lietošanas izņēmumu komisijas lēmumus varēs apstrīdēt Latvijas Sporta federācijas padomes Strīdu izskatīšanas (apelācijas) komisijā.
Trīspusēja vienošanās par nacionālajiem antidopinga noteikumiem
Likumprojekts arī paredz, ka Latvijas Antidopinga birojs, Latvijas Olimpiskā komiteja un Latvijas Sporta federācijas padome slēdz trīspusēju vienošanos par nacionālajiem antidopinga noteikumiem, kas ietver dopinga definīciju un noteikumus par antidopinga pārkāpumiem, dopinga pierādīšanu, rezultātu anulēšanu un sankcijām, pārsūdzības kārtību, lēmumu atzīšanu u. c. jautājumus, aptverot Pasaules Antidopinga kodeksā iekļautās prasības.
Kā Saeimas deputātiem skaidroja Veselības ministrijas pārstāve, šāda forma izvēlēta kā optimāls variants, ņemot vērā, ka starptautiskie antidopinga noteikumi bieži mainās, bet Latvijas likumdošanas procedūra, lai veiktu izmaiņas Ministru kabineta noteikumos, ir smagnēja. Šāda pieredze ir arī citās valstīs, piemēram, Dānijā un Vācijā.
"Grozījumi Sporta likumā ir saskaņoti ar Pasaules Antidopinga aģentūru un atbilst starptautiskajām antidopinga kontroles prasībām," uzsvēra Latvijas Olimpiskās komitejas prezidents Aldons Vrubļevskis. Turklāt tie ir steidzami – neatkarīgajai antidopinga institūcijai ir jāsāk strādāt, jau sākot ar 2018. gada 1. jūliju. Tāda ir apņemšanās, ko Latvija uzņēmusies, lai mūsu sportisti varētu netraucēti startēt olimpiskajās spēlēs un citās starptautiskās sacensībās.
Likumprojekts vēl jāskata Saeimā trīs lasījumos.
