Publicēts pirms 7 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Jebkurā situācijā, ne tikai saistībā ar personas nāvi, kriminālprocesu var uzsākt, ja pastāv iespēja, ka ir noticis noziedzīgs nodarījums.
FOTO: Lita Krone, LETA
Kā skaidro zvērināts advokāts, juridisko zinātņu doktors Jānis Rozenbergs, Kriminālprocesa likuma 370. pants paredz, ka jebkurā situācijā, ne tikai saistībā ar personas nāvi, kriminālprocesu var uzsākt, ja pastāv iespēja, ka ir noticis noziedzīgs nodarījums. Tāpat kriminālprocesu var uzsākt arī tad, ja izmeklēšanas iestādes rīcībā esošās ziņas satur informāciju par iespējamu notikušu noziedzīgu nodarījumu un šīs ziņas iespējams pārbaudīt tikai ar kriminālprocesa līdzekļiem un metodēm. "Tātad, ja pastāv jebkādas šaubas par personas nāves cēloni, ir uzsākams kriminālprocess, lai šā kriminālprocesa ietvaros nekavējoties noteiktu ekspertīzi nāves cēloņa noskaidrošanai," rezumē advokāts, piebilstot, ka kriminālprocesa ierosināšana vēl nebūt neliecina, ka personas nāve noteikti saistīta ar nozieguma izdarīšanu.
"Tuvinieku iesniegums par kriminālprocesa uzsākšanu, lai pārbaudītu nāves cēloni, var būt viens no iemesliem kriminālprocesa uzsākšanai, kā to paredz Kriminālprocesa likuma 369. panta otrās daļas noteikumi," skaidro J. Rozenbergs. Advokāts arī piebilst, ka jautājumā par kriminālprocesa ierosināšanu nav būtiskas nozīmes tam, vai pēc personas nāves konstatācijas ir izsaukta policija: "Ziņas par personas nāvi vai arī personu iesniegumu par kriminālprocesa uzsākšanu izmeklēšanas iestāde var saņemt arī tad, ja policija nav tikusi izsaukta."
Arī Valsts policijas (VP) Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja vietniece Ilze Jurēvica paskaidro, ka kriminālprocess pēc personas nāves tiek ierosināts, lai tā ietvaros pilnvērtīgi pārliecinātos par notikušā apstākļiem. Piemēram, nosakot ekspertīzes, lai konstatētu, vai persona mirusi dabīgā nāvē. "Tā ir ierasta policijas prakse," piebilst I. Jurēvica. Kriminālprocesu parasti rosina situācijās, kad mirušais, piemēram, uziets neparastos apstākļos vai miris pāragri u.tml. Šādā ceļā mēdz noskaidrot arī pašnāvības apstākļus vai nāves cēloni, ja persona atrasta, piemēram, nosalusi vai noslīkusi.
Šāda veida gadījumos kriminālprocess parasti tiek sākts pēc Krimināllikuma 13. nodaļas, kas noteic atbildību par noziedzīgiem nodarījumiem pret personas veselību. Šīs nodaļas pantos cita starpā runa ir par tīša smaga miesas bojājuma nodarīšanu, kas vainīgā neuzmanības dēļ bijis par iemeslu cietušā nāvei (125. panta trešā daļa), par neatļautu ārstniecību, ja tā izraisījusi cietušā nāvi (137. panta otrā daļa), par cilvēka atstāšanu bez palīdzības (141. pants) u.c.
Saskaņā ar Iekšlietu ministrijas Informācijas centra datiem 2016. gadā pēc minētās Krimināllikuma 13. nodaļas kopumā sākti 1365 kriminālprocesi. Salīdzinājumam – pēc Krimināllikuma 12. nodaļas, kurā ir noteikta atbildība par nonāvēšanu, pērn kopumā uzsākti tikai 70 kriminālprocesi, tostarp 37 kriminālprocesi par slepkavību (116. pants).
