FOTO: Freepik
Risina ieilgušas problēmas
KM publiskotajā informācijā norādīts, ka jaunais likums kontekstā ar izstrādātajiem grozījumiem valsts sociālās apdrošināšanas politikā paredz risinājumus virknei pašlaik nozarē pastāvošo sociālā nodrošinājuma problēmu. Viena no tām – pienākums reģistrēties kā pašnodarbinātajam, kas izslēdz iespēju kļūt par bezdarbnieku un pretendēt uz bezdarbnieka pabalstu, kā arī nenodarbinātības periodā saņemt sociālo aizsardzību. Tāpat pastāvējušas problēmas ar pensiju aprēķinu, jo darba stāžs tiek uzskaitīts tikai par periodu, kurā faktiski veiktas VSAOI iemaksas. Savukārt tās nereti bijušas zemas un neregulāras, jo nāk no saņemtajām autoratlīdzībām, kas, strādājot projektu vai gadījuma nodarbinātības modelī, bijušas neregulāras un neprognozējamas, bet to iztrūkuma periodā nereti veikts neatalgots izpētes un sagatavošanas darbs.
Kultūras ministrijas (KM) valsts sekretārs Sandis Voldiņš neilgi pirms likumprojekta iesniegšanas Saeimā Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā norādīja: "Mēs pašlaik risinām 25 gadus vilktu problēmu. Mums ir vesela grupa cilvēku, kas palikusi salīdzinoši sociāli neaizsargātā stāvoklī."
Atbalstīs bezdarba periodos
Kā viens no situācijas risinājumiem līdz ar nodokļu reformu ieviesta 5% sociālā iemaksa no autoratlīdzībām, kas nonāks pensiju fondā. Savukārt jaunais likums paredz vairākus citus radošo personu atbalsta mehānismus:
Jaunizstrādātajā likumā noteikts, ka radošā persona var saņemt atbalstu pasākumu programmas ietvaros, ja:
KM valsts sekretāra vietniece kultūrpolitikas jautājumos Dace Vilsone Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē skaidroja, ka atbalsts paredzēts tām radošajām personām, kurām nav iespējas vērsties pēc palīdzības citur: "Mēs runājam par personām, kurām trīs mēnešu periodā ienākumi kopā nav lielāki par 645 eiro. Šādos gadījumos personas, ja ir atbilstošas radošās personas statusam, ko apliecina kāda no radošo savienību organizācijām, var vērsties Valsts kultūrkapitāla fondā (KKF). Kā mēs zinām, radošais darbs ir saistīts ar nesistemātisku nodarbinātību – ir lielāki projektu sagatavošanas periodi un izmaksa seko pēc tam, kad darbs ir pabeigts." Tāpat atbalsts paredzēts personām, kuras ir pašnodarbinātā statusā un kurām pirmajās 10 slimības dienās nav kur vērsties pēc slimības pabalsta, jo likums nosaka, ka tas šajā periodā būtu jāsedz darba devējam, attiecīgajā gadījumā – pašam pašnodarbinātajam.
Kam piešķirams radošās personas statuss?
Kultūras ministrija lēš, ka jaunizstrādātais likumprojekts varētu attiekties uz vairāk nekā 20 organizācijām un apmēram 4200 radošajām personām. Tiem, kuri nodarbojas ar profesionālo māksliniecisko jaunradi arhitektūras, dizaina, teātra, mūzikas, vizuālās mākslas, dejas, literatūras un kinematogrāfijas jomās, kā arī zinātnisko jaunradi, kas saistīta ar iepriekš nosauktajām jomām. Savukārt tas neattieksies uz amatierkustības izpausmi un amatniecību.
Likumprojekta "Radošo personu statusa un profesionālo radošo organizāciju likums" 12. panta pirmajā daļā noteikts, ka par radošo personu atzīstama fiziska persona – autors vai izpildītājs Autortiesību likuma izpratnē, ja:
Rakstnieku savienības priekšsēdētājs Arno Jundze pašreizējo sociālo situāciju mākslinieku vidū Saeimas komisijas sēdē nodēvēja par "nepatīkamo ikdienu" un norādīja, ka rakstniekiem, individuālajiem māksliniekiem valsts iecerētais atbalsts tiešām ir vajadzīgs.
Viņa viedoklim pievienojās arī Latvijas Teātra darbinieku savienības priekšsēdētāja Daiga Šiliņa-Gaismiņa, kura skaidroja, ka arī teātra jomā ir mākslinieki, kuri nestrādā štatā, un ir noteikta kapacitāte, cik projektos tie gada laikā var piedalīties: "Cilvēks ap 30 ir mūsu mērķauditorija, kam varētu šo palīdzību sniegt. Augstas klases mākslinieki nevar taisīt vienu izrādi pēc otras un pa starpu iet strādāt veikalā "Maxima". Tad viņš vairs nebūs profesionālis. Viņam ir kaut kas jālasa, jāskatās, lai varētu sagatavoties nākamajam darbam. Par šo posmu viņš, protams, nekādu atalgojumu nesaņem, bet atalgojums kultūrā un mākslā nav tik liels, lai, uztaisot vienu izrādi, cilvēks varētu mierīgi dzīvot, iedvesmoties un braukāt pa ārzemēm. Skumji skatīties, kā Lietuvā, Igaunijā šī situācija jau sen ir atrisināta."
Igaunijā šāds atbalsta mehānisms darbojas no 2005. gada, Lietuvā no 2011. gada. Abās valstīs mērķim piešķirtais finansējums ir aptuveni miljons eiro gadā. Latvijā 2018. gadā programmas īstenošanai paredzēti 500 000 eiro. Likumprojekta anotācijā iekļautie KM aprēķini liecina, ka šī summa ļaus sniegt atbalstu minimālās algas apmērā 175 personām, pieņemot, ka tās atbalstu izmantos maksimālajā ilgumā (seši mēneši).
Plānots, ka likums stāsies spēkā nākamā gada 1. janvārī. Saeimai par likumprojekta pieņemšanu vēl jālemj otrajā, galīgajā, lasījumā, kas plānots 22. novembrī.