SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
Laura Studente
LV portāls
17. septembrī, 2015
Lasīšanai: 10 minūtes
RUBRIKA: Likumprojekts
TĒMA: Labklājība
1
4
1
4

Radošas personas statusu piešķirtu no 2017.gada

Kultūras ministrija ir izstrādājusi likumprojektu, kas paredz radošas personas statusa piešķiršanu un līdz ar to arī finansiālu pabalstu minimālās mēnešalgas apmērā tiem brīvmāksliniekiem, kurus piemeklējis bezdarbs vai slimība. Līdz ar to arī radošās personas, kuras nodarbošanās dēļ strādā uz autoratlīdzības līgumu pamata, saņemtu sociālās garantijas.
īsumā
  • Kultūras ministrija izstrādājusi Radošo personu statusa un profesionālo radošo organizāciju likumprojektu.
  • Valsts atbalstu saņems 3-5% no radošajām personām, kas atrodas bezdarbā vai slimības periodā.
  • To, kurām personām pienāktos pabalsts, paredzēts, ka izvērtēs profesionāli radošās organizācijas.

Radošie cilvēki – viņi rada vizuālās mākslas, literatūras, kino, teātra un citus darbus, kas ne tikai ir nozīmīgs ieguvums Latvijai šodien un nākotnē, bet tādējādi dara pazīstamu mūsu valsts vārdu ārzemēs.

Tomēr Latvijā radošās personas ir vienas no sociāli neaizsargātākajām valstī. LV portāls jau ir rakstījis par šo problēmu publikācijā "Radošas personas statusa likums joprojām iestrēdzis", kur minēta arī mūsu kaimiņvalstu pieredze. Lai gan šāds likums izstrādāts gan Igaunijā, gan Lietuvā, tomēr tikai mūsu ziemeļu kaimiņvalstī tas veiksmīgi pastāv jau no 2005.gada, bet Lietuvā dotācija nav paredzēta, tāpēc likums nedarbojas.

Šā gada aprīlī vēl nebija skaidrs, kad ieceri sāks realizēt, tomēr beidzot zirgi ir iejūgti, jo jūnijā Kultūras ministrija likumprojekta izstrādi pabeidza.

Tā sabiedriskā izvērtēšana noritēja līdz 24.jūlijam. Savukārt otrdien, 15.septembrī, Kultūras ministrija likumprojektu prezentēja Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas Valstiskās audzināšanas un jaunatnes lietu apakškomisijas sēdē.

Atbalsts pienāksies bezdarba vai slimības gadījumā

Jaunais Radošo personu statusa un profesionālo radošo organizāciju likums attieksies uz tādām radošajām nozarēm kā arhitektūra, dizains, teātris, mūzika, vizuālā māksla, deja, literatūra un kinematogrāfija.

Likuma mērķis ir sniegt atbalstu radošajām personām, kuras specifiskā nodarbinātības rakstura dēļ nesaņem regulārus ienākumus vai piedzīvo īslaicīgu darbspējas zudumu. Tas nozīmē, ka palīdzība pienāksies tieši ilgstoša bezdarba vai slimības gadījumā. Turklāt palīdzība pienāksies tieši t.s. brīvmāksliniekiem jeb tām radošām personām, kas nestrādā algotu darbu pie darba devēja, bet samaksu par padarīto saņem uz autoratlīdzības līguma pamata.

Likumprojekts paredz, ka radošo personu atbalsta pasākumu programmai katru gadu tiek paredzēts finansējuma apjoms no valsts budžeta, ko piešķirs Kultūras ministrijai. Savukārt ministrija šo naudu deleģēs profesionālajām radošajām organizācijām.

"Šobrīd vēstījums jauniešiem, kas vēlas doties kultūras jomā, ir – jūs būsiet nabagi, jums nebūs naudas."

Jaunais likumprojekts aptver ne tikai personu, bet arī radošo organizāciju statusu un ar to saistītās tiesības un pienākumus. Tieši profesionāli radošās organizācijas noteikts, kas varēs saņemt finansiālu atbalstu.

Kultūras ministrijas valsts sekretārs Sandis Voldiņš skaidro, ka, ministrijas ieskatā, organizācijas, kas ikdienā pārzina nozari un radošās personības, pašas var novērtēt to, kuri brīvmākslinieki atbilst noteiktiem radošas personas kritērijiem labāk, nekā to izdarītu ministrijas ierēdņi.

Tādējādi šobrīd likuma mērķgrupa ir 28 radošo darbinieku organizācijas, kurās kopumā apvienojušies ap 4000 biedru, piemēram, Latvijas Rakstnieku savienība, Latvijas Teātra darbinieku savienība un citas.

Atkarībā no biedru skaita arī tiks piešķirts finansējums. Kopumā projektam "Radošā Latvija" no valsts budžeta būs atvēlēti 384 000 eiro. Tomēr Kultūras ministrija skaidro, ka atbalstu reāli saņems 3-5% no mērķgrupas jeb vienlaicīgi 120 no 4000 radošajām personām.

Šo finansējumu varēs izmantot:

  • radošo personu ikmēneša atlīdzībai t.s. atbilstošām valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām;
  • izdevumu segšanai par veselības pārbaužu veikšanu algotajos sabiedriskajos darbos; atbalsta maksājumiem radošās personas bezdarba periodā;
  • atbalsta maksājumiem slimības perioda pirmajās 10 dienās; 194
  • ar deleģēto valsts pārvaldes uzdevumu veikšanu saistīto administratīvo izdevumu segšanai, bet ne vairāk kā 15% apmērā no piešķirtā valsts budžeta finansējuma;
  • citiem atbalsta pasākumiem, kas sniegti radošajām personām pensijas vecumā, tai skaitā ārstniecības un komunālo maksājumu izdevumu daļējai segšanai.

Likumprojekts nosaka, ka Kultūras ministrija finansējuma sadalē ņems vērā trīs svarīgus kritērijus. Pirmkārt, profesionāli radošās organizācijas biedru skaitu (jābūt vismaz 50). Otrkārt, to, ka vienai profesionālajai radošajai organizācijai nevarēs piešķirt vairāk kā 25 procentus no attiecīgajā gadā paredzētā valsts budžeta finansējuma. Treškārt, ministrija izvērtēs iepriekšējā kalendārajā gadā īstenoto atbalsta pasākumu apjomu un pieprasījumu attiecīgajā radošajā jomā.

Kam pienāksies atbalsts?

Loģisks ir jautājums – kā tieši tiks definēta radoša persona, jo atkarībā no nozarēm mainās arī personas noslogojums. Piemēram, valsts pati algo darbā gan mūziķus, gan aktierus. Kultūras ministrija noteikusi, ka radoša persona likuma izpratnē ir fiziska persona – autors vai izpildītājs, fiziskā persona, kuras radošās darbības rezultātā radīts konkrētais darbs, kura:

  • ir profesionālas radošas organizācijas biedrs;
  • rada vai ar savu izpildījumu radoši interpretē mākslas darbus likumā noteiktajās jomās;
  • darbi vai izpildījumi pēdējo trīs gadu periodā ir publicēti vai publiskoti;
  • ar radošo vai zinātnisko darbību sniedz ieguldījumu profesionālās mākslas un kultūras attīstībā.

Radošā persona saņemtu noteikto minimālo mēnešalgu (šobrīd tie ir 360 eiro) + valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas. To izmaksās, ja radošā persona būs ilgstošā bezdarbā un/vai iesaistīsies sabiedriskajā darbā, ko organizēs radošā organizācija.

Uz atbalstu varēs pretendēt persona, kas atbilst šādiem kritērijiem:

  • ir radošā persona;
  • nav pastāvīgās nodarbinātības attiecībās;
  • radīts un publiskots darbs vismaz pēdējo 3 gadu laikā;
  • ienākumi iepriekšējos trīs kalendāros mēnešos nesasniedz pusi no minimālās darba algas vidēji mēnesī (2015.gadā, piemēram, 180 EUR);
  • nesaņem bezdarbnieka, slimības pabalstu;
  • nesaņem pensiju vai izdienas pensiju (izņēmums - komunālo un ārstniecības izdevumu daļēja segšana).

Tomēr finansējumam būs arī ierobežojums – to piešķirs ne ilgāk kā uz 6 mēnešiem viena gada periodā, turklāt atkārtoti ne ātrāk kā pēc gada (izņemot darbnespējas zudumu).

Atbalsta maksājuma lielums radošās personas slimības periodā būs slimības dienu skaitam proporcionāli aprēķināts valstī noteiktais minimālās mēnešalgas apmērs, kam pievienotas likumā noteiktās obligātās sociālās apdrošināšanas iemaksas. To nevarēs saņemt par vairāk kā 10 dienām.

Visgrūtāk rakstniekiem un māksliniekiem

24.septembrī Kultūras ministrija ir paredzējusi sanāksmi par priekšlikumiem, kas iesniegti pēc likumprojekta sabiedriskās apspriešanas. Plānots, ka likums varētu stāties spēkā nākamgad, bet finansējumu iecerēm piešķirtu no 2017.gada 1.janvāra.

Tomēr jāteic, ka ir sperts nozīmīgs solis, jo arī Saeimas komisijas sēdē, kur tika apspriests jaunais likumprojekts, nevienam – ne uzaicinātajiem radošās nozares pārstāvjiem, ne dažādu frakciju deputātiem – nebija šaubu par tā nepieciešamību un arī virzību.

No visām nozarēm visgrūtākajā situācijā ir tieši rakstnieki un mākslinieki jeb tie, kas darbojas literatūras un vizuālās mākslas nozarē. Latvijas Rakstnieku savienības priekšsēdētājs Arno Jundze vērš uzmanību uz to, ka šobrīd vēstījums jauniešiem, kas vēlas doties kultūras jomā, ir – jūs būsiet nabagi, jums nebūs naudas. Tāpēc talantīgi jaunieši brauc prom un neatgriežas. "Kultūrā ir dažādas nozares un intereses, bet šis ir labs kompromiss, jo mēs visi esam sēdējuši pie galda un vienojošies," teic A.Jundze.

Savukārt Latvijas Radošo savienību padomes ģenerālsekretārs Haralds Matulis norādīja uz to, cik nozīmīga ir šī radošās personas statusa atzīšana. Brīvmākslinieki nevar veidot savas arodbiedrības, kas cīnītos par viņu tiesībām. "Ir vesela paaudze cilvēku, vecumā no 40 līdz 70 gadiem un vecāki, kas visu mūžu strādājuši Latvijas kultūras labā, bet, saņemot pensiju, viņiem nekas nepienākas. Mēs nevaram viņiem izveidot alternatīvu pensiju sistēmu, tāpēc palīdzam bezdarbnieku statusā. Tie ir cilvēki, kas strādā no projekta uz projektu, piemēram, scenogrāfi. Ne jau viņš pats izlemj, ka četrus mēnešus nestrādās," tā H.Matulis.

Sandis Voldiņš akcentē, ka Kultūras ministrija risina vēsturisku problēmu, kas skar visus tos, kas saņem autoratlīdzību. Labklājības ministrija jau iepriekš uzsākusi diskusiju par visu autoratlīdzību aplikšanu ar sociālo nodokli. Kultūras ministrija to atbalsta, lai arī radošie cilvēki ar šādu situāciju nesastaptos nākotnē.

Jāatgādina arī tas, ka brīvmākslinieku darba devējs nosacīti ir Valsts Kultūrkapitāla fonds, kuram krīzes laikā tika ļoti samazināts finansējums. Tikai tagad tas pamazām sāk atgūties, jo, kā norāda Kultūras ministrijas valsts sekretārs, procentuāli atbalstīto projektu skaits un summas gadu no gada palielinās.

Pēc viņa vārdiem, nākamajā gadā fonds tuvosies 2008. – t.s. zelta gadam, kurā saņemts lielākais finansējums. 2013.gadā fonds atsāka maksāt jau iepriekš pieminētās mūža stipendijas, kuru izmaksa arī tika pārtraukta krīzes laikā. Tas nav liels, bet tomēr reāls atbalsts tiem, kuriem esam šobrīd pateicīgi par mūsu kultūras mantojuma stiprināšanu, tāpēc to palielinājums nākotnē būtu tikai likumsakarīgs.

Labs saturs
4
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU