Publicēts pirms 7 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Jaunie MK noteikumi paredz stingrākas prasības decentralizēto kanalizācijas sistēmu apsaimniekošanai ciemos un pilsētās, kā arī nosaka to reģistrēšanu. Pēc pusotra gada visi dati, arī par sausajām tualetēm, būs jāiesūta attiecīgajai pašvaldībai.
FOTO: Shutterstock
Visas ciemu un pilsētu individuālo notekūdeņu attīrīšanas iekārtas, krājtvertnes un septiķus, kas nav pievienoti centralizētai kanalizācijas sistēmai, ar 2019. gada 1. janvāri plānots sākt reģistrēt īpašā pašvaldību datubāzē un tiem noteiktas jaunas apsaimniekošanas prasības. Noteikumi neattieksies uz lauku teritorijām, tostarp viensētām.
Notekūdeņu apsaimniekošanas prasības nekustamā īpašuma īpašnieka īpašumā (vai nekustamā īpašuma valdītāja valdījumā) esošajās notekūdeņu kanalizācijas sistēmās, kuras nav pievienotas sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzēja centralizētajai kanalizācijas sistēmai un šādu sistēmu reģistrācijas kārtību nosaka jaunie Ministru kabineta (MK) noteikumi Nr. 384 "Noteikumi par decentralizēto kanalizācijas sistēmu apsaimniekošanu un reģistrēšanu", kas stājās spēkā 1. jūlijā. Tie ir pieņemti saskaņā ar Ūdenssaimniecības pakalpojumu likumu.
Pašvaldībai vai tās sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzējam līdz 2019. gada 1. janvārim jāuzsāk un līdz 2021. gada 31. decembrim jāpabeidz individuālo kanalizācijas sistēmu reģistra izveide.
Bažas par dzeramā ūdens kvalitāti
Jaunā regulējuma pamatojums ir balstīts uz sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzēju atzīto, ka no decentralizētajām (pašu ierīkotajām) kanalizācijas sistēmām neattīrīti komunālie notekūdeņi tiek novadīti vidē vai nelegāli iepludināti centralizētajās kanalizācijas sistēmās, teikts likumprojekta anotācijā.
"Tehniskās apkopes prasība lokālajām attīrīšanas iekārtām pēc būtības ir salīdzināma ar prasību veikt, piemēram, transportlīdzekļa tehnisko apskati."
"Gan Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM), gan Valsts vides dienests saņem daudz sūdzību no iedzīvotājiem, ka privātmājā mazdārziņu teritorijā, kur tagad daudz ir uzceltas ziemas mājas, notekūdeņu krājtvertnes ir pārplūdušas, smird, un cilvēki bažījas par dzeramā ūdens kvalitāti, jo to saņem no urbuma vai akas," stāsta VARAM Vides aizsardzības departamenta Ūdens resursu nodaļas vadītāja Iveta Teibe. "Tie bija iemesli, kāpēc nevar šo jomu atstāt bez regulējuma. Tā ir jāsakārto, lai decentralizētās kanalizācijas sistēmas neradītu apdraudējumu ne videi, ne iedzīvotājiem."
Uz ko attieksies jaunā kārtība?
Jaunie noteikumi attieksies uz ikvienu, kurš dzīvo ciemā vai pilsētā un kura māja, dzīvoklis vai vasaras namiņš nav pieslēgti centralizētai kanalizācijas sistēmai, un notekūdeņu savākšanai vai attīrīšanai izmanto:
I. Teibe uzsver, ka noteikumi nekādā gadījumā neaizliedz lietot sausās vai pārvietojamās tualetes, kā tas ir izskanējis medijos.
Kāpēc noteikumi nav attiecināmi uz viensētām?
Vides aizsardzības interesēs primāri ir izvirzīt prasības decentralizēto kanalizācijas sistēmu apsaimniekošanai apdzīvotās vietās, kur lokālās notekūdeņu attīrīšanas iekārtas, septiķi un krājtvertnes koncentrētas salīdzinoši nelielā, blīvi apbūvētā teritorijā un var ietekmēt ne vien virszemes un pazemes ūdeņu kvalitāti, bet arī dzeramā ūdens kvalitāti lokālajās ūdensapgādes sistēmās, radot draudus cilvēku veselībai. VARAM ieskatā, lauku teritorijā (viensētās) izmantotās decentralizētās kanalizācijas sistēmas rada lokālu ietekmi uz vidi un nerada piesārņojuma risku citu ūdens lietotāju izmantotajām dzeramā ūdens ieguves vietām.
Apsaimniekošanas kārtība septiķiem un krājtvertnēm
Jaunajos MK noteikumos paredzēta decentralizēto kanalizācijas sistēmu apsaimniekošanas kārtība. Ja tiek lietots septiķis, tad tā izmantošana ir pieļaujama tikai vienlaikus ar speciāli ierīkotu infiltrācijas sistēmu kopā ar filtrācijas laukiem, apakšzemes filtrējošām drenām, smilts–grants filtriem, filtrācijas grāvjiem vai filtrācijas akām, niedru laukiem u. c.
Savukārt notekūdeņu krājtvertnei jābūt hermētiskai, un tā regulāri jāiztukšo.
Septiķu un krājtvertņu iztukšošanas biežums būs atkarīgs no ūdens patēriņa konkrētajā nekustamajā īpašumā, decentralizētās kanalizācijas sistēmas iekārtas tilpuma, kā arī vietējās pašvaldības saistošajos noteikumos par decentralizēto kanalizācijas pakalpojumu sniegšanas un uzskaites kārtību noteiktā minimālā izvešanas biežuma.
Apsaimniekošanas kārtība rūpnieciski izgatavotām iekārtām
Savukārt rūpnieciski izgatavotu notekūdeņu attīrīšanas iekārtu īpašniekiem ir izvirzītas stingrākas prasības. Šīm iekārtām reizi gadā (ja tehniskajā dokumentācijā nav noteikts citādi) paredzēts veikt tehnisko apkopi. To varēs darīt tikai komersants, kas specializējies šādu darbu izpildē. Ja iekārtas ekspluatācijas laikā tiks konstatēts avārijas stāvoklis, pēc avārijas seku novēršanas būs jāveic iekārtas ārpuskārtas apkope.
I. Teibe skaidro: "Tehniskās apkopes prasība lokālajām attīrīšanas iekārtām pēc būtības ir salīdzināma ar prasību veikt, piemēram, transportlīdzekļa tehnisko apskati. Ekspluatācijas laikā gan transportlīdzekli, gan lokālās attīrīšanas iekārtas ietekmē dažādi apstākļi, atsevišķas detaļas var nolietoties vai sabojāties. Tāpat kā tehniskās apskates laikā pārliecināmies, ka transportlīdzeklis ir drošs braukšanai, lokālo attīrīšanas iekārtu tehniskā apkope ir nepieciešama, lai īpašnieks būtu pārliecināts, ka iekārta patiešām attīra notekūdeņus. Ir nepieciešams sekot līdzi, vai attīrīšanas iekārtā darbojas iebūvētie sūkņi, vai nav nosprostojušies cauruļvadi vai membrānas, vai aktīvās dūņas joprojām ir aktīvas u.tml."
Ja īpašnieka rīcībā nebūs iekārtas ražotāja tehniskā dokumentācija, tad līdz 2020. gada 1. janvārim komersantam būs jāapseko decentralizētā kanalizācijas sistēma un jāizsniedz apliecinājums par iekārtas tehnisko stāvokli un norādījumi tās ekspluatācijai. Ja iekārtas tehniskais stāvoklis neatbildīs šo noteikumu un normatīvo aktu prasībām par piesārņojošo vielu emisiju ūdenī, decentralizētās kanalizācijas sistēmas īpašnieks, ja nepieciešams, veiks sistēmas pārbūvi vai jaunas decentralizētās kanalizācijas sistēmas izbūvi vai uzstādīšanu, lai līdz 2021. gada 31. decembrim nodrošinātu tās atbilstību minētajiem normatīvajiem aktiem.
Vislielākās "ziepes" ar izsmeļamajām bedrēm
Komentējot jaunos noteikumus, diplomēts inženieris santehniķis, kas specializējies ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmu projektu izstrādē, Aivars Brambis atzīst, ka decentralizētās kanalizācijas sistēmas, kas strādā nekvalitatīvi, ir jāsakārto, taču to diezin vai izdosies izdarīt ātri un aprobežojoties tikai ar noteikumu pieņemšanu.
Viņš pieļauj, ka vislielākās "ziepes" varētu būt ar tā sauktajām izsmeļamajām kanalizācijas notekūdeņu bedrēm un to hermētiskumu.
Kas var veikt darbus?
Notekūdeņus un nosēdumus no decentralizētajām kanalizācijas sistēmām pašvaldības administratīvajā teritorijā varēs savākt un izvest asenizators, kas šā pakalpojuma sniegšanai ir reģistrējies vietējās pašvaldības domē, atbilst tās saistošajos noteikumos noteiktajam prasību minimumam un ir noslēdzis ar centralizētās kanalizācijas sistēmas speciāli izveidotās notekūdeņu pieņemšanas vietas īpašnieku, valdītāju vai turētāju līgumu par notekūdeņu un nosēdumu pieņemšanu. Minēto līgumu neslēdz, ja konkrētais asenizators vienlaikus ir arī centralizētās kanalizācijas sistēmas speciāli izveidotās notekūdeņu pieņemšanas vietas īpašnieks, valdītājs vai turētājs.
Katram asenizatora pakalpojuma saņēmējam vismaz divus gadus būs jāglabā pakalpojumu saņemšanas darījumu apliecinošs dokuments, kurā uzrādīta pakalpojumu sniegšanas adrese, dati par savākto notekūdeņu daudzumu, pakalpojumu sniegšanas datums un asenizatora rekvizīti.
Kur reģistrēs?
Šī reģistra izveidošana un uzturēšana jānodrošina vietējām pašvaldībām vai pašvaldības sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzējiem. Kā tieši tas notiks – elektroniski, pa pastu vai kā citādi, vēl nav īsti skaidrs. Noteikumi pieļauj visas minētās iespējas.
"Noteikumi paredz, ka decentralizētās kanalizācijas sistēmas īpašnieks pats iesūtīs pašvaldībai reģistrācijai visu nepieciešamo informāciju. Tas, ka kāds dosies pie viņiem uz mājām reģistrēt attīrīšanas iekārtu vai krājtvertni, noteikumos nav paredzēts," uzsver I. Teibe. Reģistrācija datubāzē būs vienreizēja.
MK noteikumi neparedz kontroles un uzraudzības kārtību decentralizētajām kanalizācijas sistēmām, bet nosaka, ka to varēs noteikt pašvaldību saistošajos noteikumos.
LPS iebilst
Jaunos MK noteikumus konceptuāli nav saskaņojusi Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) un pret regulējumu joprojām iebilst. Noteikumi nosaka vietējai pašvaldībai jaunas paplašinātas funkcijas, un tā nav pašvaldības funkcija pašvaldības autonomās funkcijas izpratnē, norāda LPS padomniece reģionālās attīstības jautājumos Ivita Peipiņa.
VARAM likumprojekta anotācijā ir pieļauts, ka sākotnējā decentralizēto kanalizācijas sistēmu reģistrācija izmaksās ap pusmiljonu eiro. I. Peipiņa skaidro, ka "saskaņā ar likuma "Par pašvaldībām" 8. pantu pašvaldībām var uzdot pildīt autonomās funkcijas, tomēr vienlaikus attiecīgi jānosaka papildu finansēšanas avoti un apjoms, ja funkciju izpilde saistīta ar izdevumu palielināšanos. LPS pieprasīja noteikt avotus, no kuriem šī funkcija tiks finansēta, un iekļaut anotācijā tās veikšanai nepieciešamās izmaksas. LPS priekšlikums VARAM bija izstrādāt un ieviest vienotu IT risinājumu decentralizētu kanalizācijas pakalpojumu uzskaitei valstī, lai ir ne tikai vienots reģistrs pašvaldībām, bet arī VARAM var iegūt no reģistra nepieciešamo informāciju par situāciju valstī, piedāvājām to atrisināt ERAF 2. kārtas finansējuma ietvaros. Šo jautājumu aktualizējām arī LPS un VARAM šī gada 19. jūnija sarunās, diemžēl pagaidām bez rezultāta".
"Doties uz mājām reģistrēt attīrīšanas iekārtu vai krājtvertni nav paredzēts."
LPS vērsa VARAM uzmanību arī uz to, valstī kopumā jāveic izpēte un jāapkopo informācija par papildu ieguldījumiem, kuri daļai pašvaldību būs nepieciešami, lai ierīkotu decentralizētajās kanalizācijas sistēmās uzkrāto notekūdeņu, septisko tvertņu dūņu vai kanalizācijas sistēmu tīrīšanas atkritumu pieņemšanas vietas, kā arī par izdevumiem komunālo notekūdeņu attīrīšanas iekārtu rekonstrukcijai, jo daļa komunālo notekūdeņu attīrīšanas iekārtu plānotas, neņemot vērā attīrāmā piesārņojuma apjomu no decentralizētajām kanalizācijas sistēmām.
Attieksies uz 113 000 mājsaimniecībām
VARAM aplēsts, ka vidēji 20,9% no Latvijas lielāko apdzīvoto vietu iedzīvotājiem izmanto decentralizētās kanalizācijas sistēmas. Turklāt šādu iedzīvotāju īpatsvars dažādās apdzīvotajās vietās variē no 4% līdz 88%. Attiecinot šo vidējo rādītāju uz visām pilsētām un ciematiem, var pieņemt, ka pašlaik decentralizētās kanalizācijas sistēmas pilsētās un ciemos izmanto ap 276 000 iedzīvotāju.
Parasti kanalizācijas sistēmu kopīgi izmanto visi vienas mājsaimniecības locekļi. Ņemot vērā, ka pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2016. gadā mājsaimniecības vidējais lielums bija 2,44 personas, var aplēst, ka decentralizētās kanalizācijas sistēmas būtu reģistrējamas ap 113 100 mājsaimniecību.
