Publicēts pirms 6 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Jaunajos Ēku energoefektivitātes likuma grozījumos noteikti jauni māju atbrīvojumi no minimālajām energoefektivitātes prasībām, kā arī paredzēts noteikt profesionālās uzraudzības gada maksu neatkarīgajiem ekspertiem.
FOTO: Ieva Čīka/ LETA
LV publikācijā "Darījumos ar dzīvokli, kuram ir individuāla siltumenerģijas uzskaite, vajadzēs energosertifikātu" jau skaidrojām, ka grozījumi Ēku energoefektivitātes likumā paredz – ja dzīvoklim vai ēkas daļai, kura tiek ekspluatēta un kuras platība ir lielāka par 50 kvadrātmetriem, ir individuāla energonesēja vai siltumenerģijas uzskaite, turpmāk, to pārdodot, izīrējot vai iznomājot, obligāti būs jāveic energosertifikācija.
Uz laiku līdz diviem gadiem
Turpmāk energosertifikācija neattieksies arī uz ēkām, kuras paredzētas lietošanai uz laiku, ne ilgāku par diviem gadiem. Līdz šim šāds atbrīvojums likumā nebija noteikts.
"Šādas ēkas ir būvniecības angāri, dažādas pārvietojamas būves celtniecības procesā. Tās mēdz būt apmēram 30 kvadrātmetrus lielas. Vasaras sezonā šādas īslaicīgas mājiņas, saskaņojot noteiktu vietu, uzstāda laivu braucēji. Nelieli namiņi uz noteiktu laiku tiek uzstādīti dažādos vasaras festivālos. Vārdu sakot, tās ir īslaicīgas ēkas, kuras pēc noteiktu darbu veikšanas demontē. Liels skaits to noteikti nav, tie ir vien atsevišķi gadījumi. Līdz šim nereti būvvaldēs radās jautājums – vajag vai nevajag energosertifikātu? Tagad ir ieviesta skaidrība," saka Ekonomikas ministrijas Mājokļu politikas departamenta vecākais referents Edgars Garkājis.
Ražošanas ēkām ar zemu enerģijas patēriņu
Energosertifikāts nebūs vajadzīgs arī rūpnieciskās ražošanas un lauku saimniecību nedzīvojamām ēkām ar zemu enerģijas pieprasījumu – ja kopējais enerģijas patēriņš nepārsniedz 50 kilovatstundas uz kvadrātmetru gadā. Iepriekš likumā atbrīvojums no minimālajām energoefektivitātes prasībām bija noteikts ēkām, kurās enerģiju neizmanto iekštelpu mikroklimata uzlabošanai. "Bet ir noliktavas, angāri, kuru telpās atrodas sarga mājiņa vai daži nelieli biroji, kuru kopējā telpu kvadratūra pārsniedz 50 kvadrātmetrus. Daļa no šiem angāriem mēdz būt apkurināma, bet daļa kalpo kā noliktava. Tā kā 2010. gada Eiropas Parlamenta un Padomes direktīva 2010/31/ES šādos gadījumos paredz atbrīvojumu no obligātā energosertifikāta, šāds risinājums paredzēts arī jaunajos Ēku energoefektivitātes likuma grozījumos," skaidro E. Garkājis.
Biedrības "Latvijas Siltuma, gāzes un ūdens tehnoloģijas inženieru savienība" (LSGŪTIS), kas līdzdarbojās likumdošanas grozījumu izstrādē, Sertificēšanas centra vadītājs Dainis Ģēģers uzsver, ka tas, ka ražošanas ēkām ar zemu enerģijas patēriņu energosertifikācija vairs nebūs obligāta, atvieglos ēkas atjaunošanas un pārbūves procesus.
Dzīvojamās mājas siltajā gadalaikā
Ēku energoefektivitātes likumā mainīts 3. pants, kurš, pēc ES direktīvā noteiktā, bija izteikts pārāk plašā tvērienā. Atbrīvojums no energosertifikāta tika piemērots ēkām, kuras projektētas un būvētas izmantošanai tikai siltajā gadalaikā. Ar likuma grozījumiem ir precīzāk ir pateikts, ka tās ir tikai dzīvojamās mājas.
Grozījumi nosaka, ka energoefektivitātes prasības nebūs jāievēro dzīvojamām ēkām, kuras izmanto vai paredzēts izmantot mazāk par četriem mēnešiem gadā vai arī ierobežotu laiku katru gadu un kuru paredzamais enerģijas patēriņš ir mazāks par 40 kilovatstundām uz kvadrātmetru gadā. Tās ir, piemēram, vasarnīcas, dārza mājas. "Četri mēneši gadā un konkrēts enerģijas patēriņš – tas ir noteikts tāpēc, lai būtu vieglāk kontrolēt prasību ievērošanu," stāsta E. Garkājis.
"Četri mēneši gadā un konkrēts enerģijas patēriņš – tas ir noteikts tāpēc, lai būtu vieglāk kontrolēt prasību ievērošanu."
Minimālās ēku energoefektivitātes prasības nepiemēros arī ēkām, kuras ir brīvi stāvošas un kuru kopējā telpu platība ir mazāka par 50 kvadrātmetriem. Līdz šim likumā bija noteikts, ka šo ēku apkurināmai platībai jābūt vairāk nekā 50 kvadrātmetri, bet E. Garkājis min, ka to bija grūti noteikt – dušas, vēl atsevišķas apkurināmas telpas –, tāpēc likums nosaka tikai vienu parametru – iekštelpas 50 kvadrātmetru platībā. Tagad daudz vieglāk šo prasību ir pārbaudīt praksē.
Vairāk uzraugošo institūciju
Patlaban ir divas institūcijas, kas sertificē un uzrauga neatkarīgus ekspertus ēku energoefektivitātes jomā, – tā ir biedrība "Latvijas Siltuma, gāzes un ūdens tehnoloģijas inženieru savienība" (LSGŪTIS) un "Mācību un konsultāciju centrs ABC". Latvijā darbojas ap 100 ekspertu ēku energoefektivitātes jomā.
E. Garkājis stāsta, ka potenciāli nākotnē šos speciālistus varētu uzraudzīt arī Būvinženieru savienība, Arhitektu savienība, jo to paredz Ministru kabineta (MK) noteikumi Nr. 382 "Noteikumi par neatkarīgiem ekspertiem ēku energoefektivitātes jomā", ja šīs institūcijas veiks noteikumos noteiktās nepieciešamās darbības. Noteikumi paredz, ka arī arhitekts vai ventilācijas un siltumapgādes projektēšanas būvspeciālists var kļūt par neatkarīgu ekspertu.
Strādā pie cenrāža
Ēku energoefektivitātes likuma 12. pants ir papildināts ar jaunām – piekto un sesto – daļām, nosakot, ka neatkarīga eksperta kompetences apliecināšanas pārbaudes un profesionālās darbības uzraudzības uzdevumu deleģēs privātpersonai Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktajā kārtībā. Savukārt MK apstiprinās maksas pakalpojuma cenrādi par neatkarīga eksperta kompetences novērtēšanu un profesionālās darbības uzraudzību, kā arī noteiks samaksu un saņemto līdzekļu izmantošanas kārtību.
"Līdz ar uzraudzības cenrāža ieviešanu sertificējošās institūcijas varēs veikt uzraudzību lielākā apjomā, veicinot specialistu kvalitatīvu darbību ilgtermiņā un sniedzot atbalstu neskaidros jautājumos," grozījumu nepieciešamību pamato Ekonomikas ministrijas pārstāvis.
Līdz nākamā gada 1. janvārim MK noteikumos ir jānosaka uzraudzības gada maksa, un Ekonomikas ministrija sadarbībā ar attiecīgajām uzraudzības institūcijām pašlaik strādā pie cenrāžu izstrādes. Noteikumos paredzētas arī izstrādāto dokumentu nejaušas atlases dokumentu pārbaudes, sūdzību izskatīšanas kārtība, kā arī ekspertu pārkāpumu izvērtēšana un soda sankcijas.
Maksa par uzraudzību – līdz 85 eiro gadā
Neatkarīgu ekspertu ēku energoefektivitātes jomā sertificēšanas un uzraudzības sistēma turpmāk varētu būt noteikta līdzīgi, kāda tā ir būvspeciālistam. LSGŪTIS patlaban pati nosaka neatkarīgu ekspertu energosertificēšanas maksu, kas ir 150 eiro. ""Būvspeciālista pirmreizējā kompetences pārbaude un sertifikāta saņemšana saskaņā ar MK noteikumiem ir noteikta 150 eiro. Izmaksas neatkarīgā energoauditora sertifikāta saņemšanai varētu būt līdzīgas," vērtē D. Ģēģers.
"Par neatkarīgā eksperta profesionālās darbības uzraudzību gada maksa varētu būt 60–85 eiro robežās."
"Neatkarīgajiem energoekspertiem nepārtraukti profesionāli jāpilnveidojas, tāpēc, līdzīgi kā būvspeciālistiem, arī viņiem būs jāmaksā gada samaksa par eksperta kompetences novērtēšanu," skaidro LSGŪTIS pārstāvis. Par neatkarīgā eksperta profesionālās darbības uzraudzību gada maksa varētu būt 60–85 eiro robežās.
Būvfizikas speciālists un sertificēts neatkarīgais eksperts ēku energoefektivitātes jomā Andris Vulāns uzskata, ka, ieviešot gada uzraudzības maksu, tas kaut kādā veidā sakārtos tirgu, jo ir daudzi speciālisti, kas nestrādā energosertifikācijas jomā, bet sertifikātu, kas kopš 2013. gada ir beztermiņa, savulaik ir saņēmuši. Arī cena – vai tie būtu 50, vai arī 85 eiro – esot pieņemama.
Izlietos arī pārbaužu veikšanai
"Daudz piezīmju un informācijas sertificēšanas institūcija saņem no "Attīstības finanšu institūcijas "Altum"" par neapmierinošas kvalitātes ēku energosertifikātiem," saka LSGŪTIS pārstāvis. "Katrs gadījums ir jāpārbauda gan pārrēķinot, gan apsekojot objektu. Šo darbu veikšanai sertificēšanas institūcija piesaista profesionālus ekspertus energoefektivitātes jomā. Tā kā līdz šim nebija noteikta neatkarīgo ekspertu ēku energoefektivitātes jomā uzraudzības gada maksa, bija problemātiska šo pārbaužu finansēšana. Paredzams, ka to atrisinās profesionālās uzraudzības maksas ieviešana."
D. Ģēģers lēš, ka varētu tikt pārbaudīti 25–30% energoauditoru.
