Turpmāk energoefektivitātes prasības nebūs jāievēro dzīvojamām ēkām, kuras izmanto vai paredzēts izmantot mazāk par četriem mēnešiem gadā vai arī ierobežotu laiku katru gadu un kuru paredzamais enerģijas patēriņš ir mazāks par 40 kilovatstundām uz kvadrātmetru gadā, piemēram, vasarnīcas, dārza mājas.
FOTO: Gatis Dieziņš, LETA
Turpmāk likuma prasības neattieksies arī uz ēkām, kuras paredzētas lietošanai uz laiku, ne ilgāku par diviem gadiem, kā arī uz tām, kuras ir rūpnieciskās ražošanas ēkas un lauku saimniecību nedzīvojamās ēkas ar zemu enerģijas pieprasījumu (kopējais enerģijas patēriņš nepārsniedz 50 kilovatstundas uz kvadrātmetru gadā).
Likuma 3. panta 4. un 5. punkts izteikts nedaudz plašākā redakcijā. Tas nosaka, ka energoefektivitātes prasības nebūs jāievēro dzīvojamām ēkām, kuras izmanto vai paredzēts izmantot mazāk par četriem mēnešiem gadā vai arī ierobežotu laiku katru gadu un kuru paredzamais enerģijas patēriņš ir mazāks par 40 kilovatstundām uz kvadrātmetru gadā, piemēram, vasarnīcas, dārza mājas.
Minimālās ēku energoefektivitātes prasības nepiemēros ēkām, kuras ir brīvi stāvošas un kuru kopējā telpu platība ir mazāka par 50 kvadrātmetriem.
Savukārt energosertifikācija būs jāveic arī ekspluatējamas ēkas daļai, kuras kopējā telpu platība pārsniedz 50 kvadrātmetrus, lai to pārdotu, izīrētu vai iznomātu, ja šai ēkas daļai ir individuāla energonesēja vai siltumenerģijas uzskaite. Šādi pienākumi būs jāveic valsts vai pašvaldības īpašumā esošai vai valsts vai pašvaldības iestādes lietošanā nodotai publiskai ēkai, kuras kopējā telpu platība pārsniedz 250 kvadrātmetrus.
Ekspluatējamas ēkas daļas energosertifikāciju varēs neveikt, lai šo ēku pārdotu, izīrētu vai iznomātu, ja ir spēkā esošs attiecīgās ēkas energosertifikāts vai pagaidu energosertifikāts.
Līdz ar grozījumiem likumā samazināts administratīvais slogs ēku un ēkas daļu īpašniekiem, nosakot, ka ēkas pagaidu energosertifikāta derīguma termiņš būs trīs, nevis divi gadi. Tādējādi, izstrādājot pamata energosertifikātu, izmērītos datus būs iespējams iegūt par divām pilnām apkures sezonām.
Cita starpā paredzēts noteikt pienākumu un atbildību visiem publisku ēku īpašniekiem, ja to īpašumam atbilstoši likuma prasībām jāveic energosertificēšana, izvietot energosertifikātu apmeklētājiem redzamā vietā. Patērētāju tiesību aizsardzības centrs un Būvniecības valsts kontroles birojs uzraudzīs, lai informācija par energosertifikātu tiktu korekti norādīta saskaņā ar likumā noteikto.
Lai nodrošinātu neatkarīga eksperta energoefektivitātes jomā darbības uzraudzību, likuma 12. pants tiek papildināts ar jaunu piekto un sesto daļu, nosakot, ka neatkarīga eksperta kompetences apliecināšanas pārbaudes un profesionālās darbības uzraudzības uzdevumu deleģē privātpersonai Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktajā kārtībā. Izpildot deleģēto uzdevumu, privātpersona atrodas Ekonomikas ministrijas padotībā. Savukārt Ministru kabinets apstiprina maksas pakalpojuma cenrādi par neatkarīga eksperta kompetences novērtēšanu un profesionālās darbības uzraudzību, kā arī nosaka samaksas un saņemto līdzekļu izmantošanas kārtību.
Grozījumi šā likuma 8. panta septītajā daļā attiecībā uz ēku pagaidu energosertifikāta derīguma termiņu stāsies spēkā 2017. gada 1. augustā. Pirms 2017. gada 1. augusta izsniegto ēkas pagaidu energosertifikātu derīguma termiņš ir trīs gadi, ja ēkas pagaidu energosertifikāts nav zaudējis spēku. Šā likuma 12. panta piektā un sestā daļa attiecībā uz neatkarīga eksperta energoefektivitātes jomā darbības uzraudzību stāsies spēkā 2018. gada 1. janvārī.