Publicēts pirms 7 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Invaliditāte ir ilgstošs vai nepārejošs ļoti smagas, smagas vai mērenas pakāpes funkcionēšanas ierobežojums, kas ietekmē personas garīgās vai fiziskās spējas, darbspējas, pašaprūpi un iekļaušanos sabiedrībā.
FOTO: Freepik
Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma vispārējo regulējumu iestādēm lēmumi ir jāpieņem viena mēneša laikā. Taču, ja nav iesniegti pilnīgi dokumenti, ir neskaidra situācija, ir nepieciešams papildus pieprasīt dokumentus un veikt papildu ekspertīzi, iesnieguma izskatīšanas termiņš var tikt pagarināts uz laiku līdz visu dokumentu saņemšanai un pilnīgas ekspertīzes veikšanai, bet ne ilgāk kā uz četriem mēnešiem.
Pagājušajā gadā strauji pieauga viena mēneša laikā neizskatīto iesniegumu skaits iepriekšējās invaliditātes termiņa pagarināšanai. Šī problēma joprojām ir aktuāla, taču nepieņemto lēmumu daudzums ir ievērojami sarucis, Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas deputātus informēja Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas (VDEĀVK) vadītājs Juris Gaiķis, kurš komisiju vada vien dažus mēnešu – kopš 1. marta.
Lēmumi par invaliditātes statusa pagarināšanu līdz sešiem mēnešiem atbilstoši Invaliditātes likumā paredzētajam tiek pieņemti, lai cilvēki nezaudētu invaliditātes statusu un pabalstus.
Tagad ir noteikti stingri kritēriji, kādos gadījumos var tikt pieņemti šādi lēmumi, lai komisija neatliktu savu darbu uz vēlāku laiku. Līdz sešiem mēnešiem lēmuma pieņemšanas termiņu var pagarināt tikai tādos gadījumos, kad, saņemot iesniegumu un to pirmsšķietami izskatot, ir skaidrs, ka personai nekas nemainīsies.
Atbilstoši likumos noteiktajam pagarinājumus var piemērot tikai tajos gadījumos, kad iesniegumu objektīvi nav iespējams izskatīt un pieņemt lēmumu viena mēneša laikā. Kā objektīvus iemeslus J. Gaiķis nosauc: nepilnīgi sagatavotus nosūtījumus no ģimenes ārsta, nepietiekamu informāciju, pretrunas nosūtījumā, pašvērtējuma anketā, sociālā darbinieka novērtējuma anketā. Šādos gadījumos ir nepieciešamas papildu darbības – vai nu tikšanās ar klientu, vai papildu informācija no ģimenes ārsta vai speciālista.
Līdz martam atlikto lēmumu skaits strauji pieauga, februārī tika pieņemti 5632 lēmumi par invaliditātes statusa pagarināšanu uz sešiem mēnešiem. Tagad situācija uzlabojas, un uz 26. maiju bija atlikuši 4339 pagarinātā termiņa lēmumi. J. Gaiķis vērtē, ka samazinājums ir acīmredzams, šā gada laikā pakāpeniski visas šīs ekspertīzes jāveic.
Taču ārstiem ekspertiem jāstrādā ne tikai ar lietām, kas ir iekrājušās, bet paralēli ir jāizskata arī ikdienas jaunie iesniegumi, tādēļ ar darbiem nevar tikt galā, atzīst komisijas jaunais vadītājs.
Eksperta alga – nemotivē
Pagaidām viss darbs, uzlabojumi notiek ar tikpat ierobežotiem cilvēku un finansiālajiem resursiem, par kādiem kā neatrisinātu problēmu tika spriests arī Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas iepriekšējās sēdēs pērn.
VDEĀVK darba apjoms tikai aug, tam piemērs viens no rādītājiem – 2008. gadā tika veikts 46 000 ekspertīžu, pagājušajā gadā – par 20 tūkstošiem vairāk. Pieaug gan pirmreizējo, gan atkārtoto ekspertīžu skaits.
Taču finansējums minētajā periodā ir samazināts, nesamazinot slodzi, tieši pretēji, tai pieaugot.
Komisijas vadītājs klāstīja, ka vidēji dienā tiek saņemti 300 iesniegumi, izskatāmo iesniegumu skaits ir nedaudz mazāks – 280. Vidēji ārsts eksperts dienā var veikt 10 kvalitatīvas ekspertīzes. Līdz ar to, lai apstrādātu visu ārstu komisijā ienākušo iesniegumu skaitu, uz pilnu slodzi jābūt nodarbinātiem vismaz 30 ārstiem ekspertiem. Pie nosacījuma, ka visi ir ar pieredzi un var veikt 10 ekspertīzes dienā. Norma nav absolūta, jo ekspertīzes var būt sarežģītākas un vienkāršākas. Ja ekspertīzē nepieciešama klienta klātbūtne, tā ir sarežģīta, ir arī dienas, kad ārsts var veikt tikai trīs sarežģītas ekspertīzes. Līdz ar to nākamajā dienā šim ārstam ekspertam, lai izpildītu uzdevumu, būtu jāveic vēl vairāk ekspertīžu.
Komisijā ir 34 ārstu ekspertu slodzes. Tie nav 34 ārsti, tās ir slodzes, jo ir arī ārsti, kuri strādā nepilnu darba laiku, tikai 0,2 slodzes, tas ir, strādā vienreiz nedēļā. Šādas nelielas slodzes ārsti ir tie, kas pagājušajā gadā tika speciāli apmācīti, tomēr ne visi vēlējās komisijā strādāt. No 17 palikuši strādāt tikai deviņi. Vairākiem ārstiem esot iepriekšējā darba pieredze kā arodārstiem komisijās, un viņi var strādāt patstāvīgi. Pārējiem nepieciešams papildu apmācību darbs.
Zemais atalgojums nemotivē, uzsver J. Gaiķis. Eksperta darbā jaunam ārstam (jānorāda, ka ārsti visi ir ar pieredzi) pirmā alga par slodzi ir 600 eiro uz papīra. Ārstam ar trešo kvalifikācijas kategoriju alga ir 800 eiro bruto, kas arī nav pievilcīga.
Ir ārsti, kas iesnieguši atlūgumu lielās slodzes dēļ, tāpēc ir nodaļas, kurās ārstu ekspertu trūkst. Lai izlīdzinātu ārstu ekspertu noslodzi valstī, nekavētos ekspertīzes un lēmumu pieņemšana, lietas tiek sadalītas pa visu valsti, lai nav tā, ka vienai komisijai vairāk darba, otrai mazāk.
Labklājības ministrijas (LM) Sociālās iekļaušanas un sociālā darba politikas departamenta direktore Elīna Celmiņa komisiju informēja, ka valsts budžeta izstrādē tiks prasīts papildu finansējums VDEĀVK. Lai 2018. gadā nodrošinātu 10% pieaugumu, būtu nepieciešami papildu līdzekļi 566 000 eiro apmērā, lielākam pieaugumam (par 20%) 2019. gadā būtu nepieciešams nepilns miljons eiro.
Savu atbalstu solīja arī komisijas deputāti. No jaunā iestādes vadītāja tiek gaidīti konkrēti priekšlikumi, lai būtiski uzlabotu cilvēkresursu situāciju VDEĀVK, tostarp palielinātu atalgojumu un piesaistītu jaunus darbiniekus, pēc sēdes pauda komisijas priekšsēdētāja Aija Barča.
Sakārtos procesu vadību, lai nepilnības var atklāt arī paši
Klientu apkalpošanas uzlabošanai ir izstrādāts VDEĀVK klientu apkalpošanas standarts, tie ir nosacījumi, kā jāizturas pret klientu. Šī informācija pieejama arī klientiem.
J. Gaiķis deputātus informēja arī par nākamajiem kopā ar kolēģiem veicamajiem darbiem – tiks izstrādāta pamatdarbības procesu vadība, izveidota risku vadības un analīzes sistēma, lai varētu izsekot, kādas darbības kurā stadijā, sākot ar klienta iesniegumu, arī ekspertīzes laikā, ir notikušas, un, ja ir kāda nepilnība vai kļūme, to ātri varētu atklāt un novērst.
Ir nepieciešama jau novecojušās, pirms desmit gadiem būvētās IT sistēmas pārveide, jo uz modernām tehnoloģijām balstīta IT sistēma atvieglotu darbu.
Viens no uzdevumiem ir pilnveidot ekspertīžu veikšanas metodiku, nosakot vienveidīgus kritērijus, lai līdzīgos gadījumos pieņemtie lēmumi nebūtu atšķirīgi.
Iecerēts izstrādāt uz pieredzi un praksi balstītu rokasgrāmatu ārstam ekspertam.
J. Gaiķis informēja, ka tiks izveidota arī iekšējā lēmumu iepriekšējās papildpārbaudes un pēcpārbaudes sistēma, lai paši sevi varētu viegli un ātri kontrolēt, vai lēmumi ir bijuši kvalitatīvi, pamatoti un tiesiski, kas šobrīd notiek tikai izlases veidā. Ārstu komisija turpmāk arī iecerējusi izveidot pārvaldes.
Deputāti: Par ģimenes ārstiem jāziņo Veselības inspekcijai
VDEĀVK ir padomā arī speciāla informatīvā materiāla sagatavošana ģimenes āstiem par nosūtījumu aizpildīšanu, lai tie būtu kvalitatīvi ekspertīzes veikšanai un lēmumu pieņemšanai, jo invaliditātes iesniegumam pievienotās veidlapas (Nr. 088/u) nereti ir tukšām ailēm, nav pilnībā aizpildītas, ir sarakstītas diagnozes, bet pārsvarā aile par funkcionālo novērtējumu netiek aizpildīta. Taču ģimenes ārstam ir jābūt redzējušam savu pacientu un tas jāzina. Ja iesniegtie dokumenti nav kvalitatīvi, ģimenes ārsts vai speciālists nav norādījis visu nepieciešamo informāciju, ekspertīzes komisija nevar pieņemt lēmumu, norāda J. Gaiķis.
Lai pats cilvēks zinātu, ko nepieciešams izdarīt, ja vēlas veikt ekspertīzi invaliditātes noteikšanai, arī klientiem tiks sagatavota vienkārša informācija, tostarp par to, kuram ārstam kas šajā procesā ir jāizdara.
Lai uzlabotu sadarbību ar ģimenes ārstiem, Rīgas Stradiņa universitātē nākamajā mācību gadā paredzēta programma, kurā 35 ārsti tiks apmācīti, kā gatavot pacienta dokumentus iesniegšanai VDEĀVK.
Nevis kā iespēju, bet kā noteiktu ieteikumu deputāti jaunajam VDEĀVK vadītājam ieteica par gadījumiem, kad no ģimenes ārstiem saņemti nekvalitatīvi sagatavoti pacienta dokumenti, nosūtot uz invaliditātes ekspertīzi, ziņot Veselības inspekcijai, lai vērtētu ģimenes ārstu darba kvalitāti.
Cilvēku ar invaliditāti arvien vairāk
Centrālā statistikas pārvalde šonedēļ informēja, ka 2017. gada sākumā Latvijā dzīvoja 1 miljons 950 tūkstoši iedzīvotāju – par 18,8 tūkstošiem mazāk nekā pirms gada. Iedzīvotāju skaits 2016. gadā saruka par 0,97% (2015. gadā – 0,87%).
Skarbi, bet sarūkošajā sabiedrībā cilvēku ar invaliditāti kļūst arvien vairāk, tuvojas 200 tūkstošiem.
