Invaliditātes noteikšanai likumā paredzēs papildu ārstu piesaisti

Invaliditātes ekspertīzi veic Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisija (VDEĀVK). Ekspertīze balstās uz cilvēka veselības un funkcionālo spēju novērtēšanu.

Pirms gada Saeimas Sociālo un darba lietu komisijā VDEĀVK vadība izpelnījās asus pārmetumus par rindu veidošanos uz invaliditātes ekspertīzi. LV portāls toreiz rakstīja, ka cilvēku pieplūdumu uzkurināja arī invaliditātes noteikšanas kārtības maiņa no 2015.gada janvāra. Kaut gan amatpersonas apliecināja, ka cilvēkiem jaunā kārtība būs draudzīgāka, bailēs no pārmaiņām daudzi steidza pieteikties uz ekspertīzi 2014.gada pēdējās dienās, lai tiktu vērtēti pēc iepriekšējiem noteikumiem. Jaunā kārtība paredz, ka invaliditātes ekspertīze nav kā iepriekš balstīta uz diagnozi, bet tiek ņemti vērā ne tikai veselības traucējumi, bet arī to radītie aktivitāšu un funkcionēšanas ierobežojumi.

Latvijā invaliditāte ir 174 tūkstošiem iedzīvotāju.

Atbilstoši tiesiskajam regulējumam lēmums par invaliditātes noteikšanu ir jāpieņem mēneša laikā. VDEĀVK vadītāja vietnieks Māris Andersons pagājušā nedēļā Sociālo un darba lietu komisijas sēdē informēja, ka šobrīd termiņš tiek ievērots, taču, ja ārsti saskata, ka būs nepieciešams ilgāks laiks, cilvēku par to informē rakstveidā. No valstī esošajām desmit nodaļām, kur darbojas ekspertīzes komisija, rinda veidojas tikai Rīgas apvienotajā nodaļā, kurā arī ir izdevies to samazināt, un invaliditātes noteikšanas process kopumā ir īsāks par vienu mēnesi.

Būs vairāk ārstu

Labklājības ministrija (LM), ierosinot grozījumus likumā, vērš uzmanību uz to, ka ārstu ekspertu skaits jau vairākus gadus turpina samazināties. Būtiska problēma ir esošo ekspertīzes valsts komisijas ārstu ekspertu un amatpersonu novecošanās (pensijas vecumā ir gandrīz trešā daļa speciālistu) un jaunu speciālistu piesaistes grūtības.

Lai varētu strādāt par komisijas ārstu ekspertu, sertificētam ārstam ir jāiegūst arī sertifikāts papildspecialitātē "Eksperts" divu gadu rezidentūras programmā.

To pašreiz nosaka Invaliditātes likuma 8.panta pirmā daļa: prognozējamas invaliditātes un invaliditātes ekspertīzi veic VDEĀVK ārsti eksperti, kuri ieguvuši ārsta eksperta sertifikātu.

LM Sociālās iekļaušanas un sociālā darba politikas departamenta direktore Elīna Celmiņa, izklāstot likuma grozījumu nepieciešamību, norādīja, ka tie saistīti ar VDEĀVK darbības nodrošināšanu. Pēdējos gados ir samilzusi problēma - uz vakantajām ārsta eksperta vietām komisijā nav pretendentu. Savukārt ir cilvēki ar sertificēta ārsta kvalifikāciju, kuri, apgūstot invaliditātes noteikšanas modeļus un pamatprincipus īsākā apmācības kursā, būtu kvalificēti speciālisti, lai veiktu invaliditātes ekspertīzi.

"Invaliditātes statuss ir nosacījums, lai nepārtrauktu ar invaliditāti saistīto pabalstu izmaksu."

Komisijā pastāv divpakāpju lēmumu pieņemšanas sistēma. Ārsts sagatavo atzinumu par personas veselības un funkcionēšanas ierobežojumiem. Pēc tam komisijas amatpersonas, balstoties uz atzinumu, pieņem lēmumu par invaliditātes noteikšanu.

Grozījums likumā paredz atteikties no prasības, ka ekspertīzi var veikt tikai ārsts eksperts ar izglītību šajā papildspecialitātē. Grozījumi attiektos uz ārstiem, kuri sagatavo atzinumus, tādējādi likumā būtu noteikta iespēja piesaistīt darbam ekspertīzes komisijā jaunus ārstus.

Tā kā personām no invaliditātes statusa noteikšanas izriet atvieglojumi, pabalsti un priekšrocības, lēmumu pieņemšana likumā noteiktajā termiņā ir ļoti būtiska, uzsver E.Celmiņa.

Ārsta  atalgojums atkarīgs no viņam piešķirtās pirmās, otrās vai trešās kategorijas, vecākā ārsta eksperta atalgojums ir no 750 līdz 994 eiro mēnesī.

Veselības ministrijas Veselības aprūpes departamenta direktore Biruta Kleina ierosināja likumā iestrādāt arī definīciju, kas ir veselības un funkcionālo spēju novērtēšana, lai nebūtu domstarpību par to, ko dara ārsti valsts komisijā, kā arī noteikt prasību, ka ārstiem jābūt sertificētiem. Veselības ministriju arī interesē, vai likuma grozījumu rezultātā nekļūs vairāk gadījumu, kad komisijas lēmumi ir pārskatāmi un jāiesaistās Veselības inspekcijai.

Kā skaidroja E.Celmiņa, ārstu komisijas slēdzienu var pārsūdzēt komisijas vadītājam. Un, ja cilvēku arī šis lēmums neapmierina, viņš var vērsties tiesā. Veselības inspekcijā nonāk tikai tās lietas no VDEĀVK, kurās komisija ir konstatējusi nepilnīgi aizpildītus dokumentus.

Savulaik starp problēmām jau tika akcentēts, ka ģimenes ārsti, nosūtot cilvēku uz ekspertīzi, nav pareizi aizpildījuši dokumentus. Kā klāstīja M.Andersons, ārstu aizpildītie nosūtījumi tiek analizēti, tagad, strādājot ar ģimenes ārstiem, ir panākts, ka dokumentu kvalitāte ir uzlabojusies.

Lai klienti nekavētos, komisija sūta atgādinājumu

Invaliditātes statuss ir nosacījums, lai nepārtrauktu ar invaliditāti saistīto pabalstu izmaksu.

Ja invaliditāte noteikta uz konkrētu laiku, cilvēkam tā jānosaka atkārtoti. Atkārtotu invaliditātes ekspertīzi veic, ja beidzies invaliditātes termiņš vai ja būtiski mainījies cilvēka veselības stāvoklis.

Cilvēki nereti pēdējā brīdī vai tikai tad, kad vairs netiek izmaksāta invaliditātes pensija, attop, ka aizmirsts par invaliditātes termiņa beigu datumu. Tagad VDEĀVK cilvēkus mēnesi pirms invaliditātes statusa termiņa beigām par to informē ar atgādinājumu mobilā telefona īsziņā.

Labklājības ministrijas informācijā norādīts, ka VDEĀVK ir aptuveni 168 tūkstošu liels klientu loks. Ik gadu valsts komisija piešķir invaliditāti ap 55 tūkstošiem cilvēku, no kuriem 16 tūkstošiem invaliditāte tiek noteikta pirmo reizi dzīvē.

Lai nokārtotu invaliditāti, cilvēkam vispirms ir jādodas pie sava ģimenes vai ārstējošā ārsta, kurš, ņemot vērā vispusīgas medicīniskās izmeklēšanas un atbilstošas ārstēšanas rezultātus, izlemj jautājumu par cilvēka nosūtīšanu uz komisijas nodaļu invaliditātes ekspertīzes veikšanai. Invaliditātes ekspertīzes laikā tiek lemts, vai cilvēkam noteikt invaliditāti.

Klients var iesniegt dokumentus jebkurā VDEĀVK nodaļā, neatkarīgi no dzīves vietas. Dokumentu iesniegšana iespējama vairākos veidos – ierasties izvēlētajā nodaļā, nosūtīt pa pastu vai reģistrēties elektroniski, izmantojot adresi www.latvija.lv.

VDEĀVK pēc LV portāla lūguma sagatavotā informācija liecina, ka 2015.gadā prognozējamas invaliditātes, invaliditātes un darbspēju zaudējuma noteikšanai Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijā ekspertīze veikta 61 520 personām (2014. gadā - 60 625), tai skaitā:

• 2986 bērniem līdz 18 gadu vecumam: pirmreizēji 957 un atkārtoti 2029 (2014.gadā atbilstoši - 2997: 1067; 1930);
• 58 534 personām no 18 gadu vecuma: pirmreizēji 21 770 un atkārtoti 36 764 (2014.gadā atbilstoši - 57 628: 21225; 36 403).

2015.gadā pirmreizēji un atkārtoti kopā invaliditāte noteikta 54 260 personām, tai skaitā:

• pirmreizēji - 17 466; atkārtoti - 36 794 (2014.gadā atbilstoši - 53 649: 17 227; 36 422).

Saskaņā ar Invaliditātes informatīvās sistēmas datiem uz 02.01.2016. valstī bija 174 605  personas ar invaliditāti, no tām:

Sociālā aizsardzība

Invaliditātes noteikšanai ir sociālās aizsardzības funkcija, tās ir pensijas, pabalsti, dažādi atvieglojumi, tajā skaitā nodokļu, maksājumiem par sabiedrisko transportu.

Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras statistika liecina, ka 2015.gada decembrī invaliditātes pensiju saņēma 73 331 cilvēks. Salīdzinot ar iepriekšējā gada decembri, šīs pensijas saņēmēju skaits pieaudzis gandrīz par tūkstoti. Vidējais invaliditātes pensijas apmērs bija 170 eiro.