NORISES
>
Notikumi, problēmas, aktuālas tēmas
TĒMAS
Lidija Dārziņa
LV portāls
05. februārī, 2015
Lasīšanai: 11 minūtes
RUBRIKA: Problēma
TĒMA: Invaliditāte
1
5
1
5

Invaliditātes ekspertīzē un veselības aprūpē problēmas gan pacientiem, gan ārstiem (II)

LV portāla infografika

Latvijā iedzīvotāju skaits samazinās, turpretī ilgstoši slimojošo un cilvēku ar smagu invaliditāti skaits palielinās. Pagājušā gada pēdējās dienās simtiem cilvēku steiguši iesniegt dokumentus Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijā (VDEĀVK), lai invaliditāti noteiktu pēc iepriekšējās kārtības, jo no šā gada tā ir mainīta. Ir kavēti ekspertīzes termiņi atkārtotas invaliditātes noteikšanā, līdz ar to radušies pārtraukumi šīs pensijas saņemšanā. Cilvēki steidza uz komisiju, lai nokārtotu invaliditāti, jo baidās no jaunās, nezināmās kārtības, savukārt ārstiem ekspertiem ar to radušās papildu problēmas. Par to divās sēdēs sprieda Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas deputāti un vēlreiz to darīs martā.

No šā gada 1.janvāra spēkā stājušies jaunie Ministru kabineta noteikumi Nr.805 par prognozējamas invaliditātes, invaliditātes un darbspēju zaudējuma noteikšanas kritērijiem, termiņiem un kārtību.

Invaliditātes ekspertīzi atbilstoši iepriekšējiem noteikumiem Nr.1209 nosaka tiem, kuri iesniegumu prognozējamas invaliditātes, invaliditātes un darbspēju ekspertīzei iesniedza līdz 2014.gada 31.decembrim.

Ārstu ekspertu par maz, viņu slodze par lielu

Kopš 2009.gada uz pusi ir samazinājies ārstu ekspertu skaits, attiecīgi palielinājusies šo ārstu slodze, un vēl tā pieaugusi, palielinoties invaliditātes pieprasītāju skaitam.

VDEĀVK vadītājs Andris Zīverts informēja, ka pašlaik ir 118 štata vietas. Liela daļa darbinieku ir vecumā virs 60 gadiem.

Jaunus speciālistus piesaistīt ir grūti gan nekonkurētspējīga atalgojuma dēļ, gan īpašu prasību dēļ. Invaliditātes likuma 8.pantss paredz, ka par ārstu ekspertu var strādāt tikai sertificēts ārsts. Ārsta eksperta papildspecialitāti var apgūt Rīgas Stradiņa universitātes  rezidentūrā.

VDEĀVK Rīgas apvienotās nodaļas vadītāja Dagmāra Pandere deputātus informēja par ekspertīzes ārstu komisijas ieteiktajiem risinājumiem. Lai samazinātu slodzi ārstiem ekspertiem,  būtu nepieciešams veikt grozījumus normatīvajos dokumentos, lai komisijas sniegtos pakalpojumus deleģētu citiem. Piemēram, atzinumu sniegšanu atvieglojumiem naturalizācijas procesā varētu deleģēt ģimenes ārstiem, kā tas esot daudzās Eiropas valstīs. Savukārt ieteikumu sniegšanu profesionālajai rehabilitācijai deleģēt Sociālās integrācijas aģentūrai un/vai Nodarbinātības valsts aģentūrai.

Vēl viens priekšlikums ir pašvaldības sociālajam dienestam nodot pienākumu izvērtēt īpašas kopšanas nepieciešamību cilvēkiem ar I grupas invaliditāti, kā arī asistenta pakalpojumu saņemšanai. Šādi priekšlikumi jau iesniegti pagājušogad maijā. Līdz ar to sociālais dienests pieņemtu lēmumus. Ārstiem ekspertiem būtu jāraksta mazāk atzinumu, un viņi varētu visas pūles veltīt tieši invaliditātes ekspertīzei, paskaidro D.Pandere.

Starp citu, pagājušā gada nogalē pašvaldību sociālie darbinieki savā gadskārtējā konferencē ar neslēptu ironiju arī uzskaitīja savus pienākumus – vairāk nekā pusotra desmita plašā spektrā (darba ar nepilngadīgajiem likumpārkāpējiem koordinēšana, izglītojamo apsekošana dzīvesvietā, bezpiederīgo apbedīšana, ārpusģimenes aprūpes pakalpojumu piemērošana, atbilstības novērtēšana veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanai, elektrības cenu sociālā atbalsta programmas, Eiropas Komisijas pārtikas paku izdale trūcīgajiem, atbilstības novērtēšana veselības aprūpes pakalpojumu atvieglojumu saņemšanai, zupas virtuve, asistenta pakalpojumi u.c.). Vēl jāņem vērā, ka pašvaldību sociālo darbinieku ir gandrīz divas reizes mazāk, nekā to paredz likums uz iedzīvotāju skaitu.

Ārstu ekspertu mazais atalgojums ir problēma (bruto vidēji 800 eiro mēnesī), taču sociālie darbinieki saņem vēl pieticīgākas summas. Ārstiem ir augstākā izglītība, jāstudē ilgus gadus. Taču arī sociālajiem darbiniekiem ir jābūt profesionālai izglītībai.

LM Sociālās iekļaušanas un sociālā darba politikas departamenta direktore Elīna Celmiņa deputātiem vēstīja, ka ministrija gatavos informatīvo ziņojumu par visiem ar VDEĀVK darbību saistītajiem problemātiskajiem jautājumiem. "Kas attiecas uz priekšlikumiem par funkciju nodošanu citām iestādēm, jārēķina arī, cik tas maksās. Šie jautājumi ir jau skatīti ne reizi vien. Un katru reiz nonākam pie secinājuma, ka izmaiņas nav iespējamas," norādīja LM pārstāve.

Lai darbam varētu piesaistīt vairāk ārstu ekspertu, LM ir gatava pārskatīt Invaliditātes likumā noteikto, ar grozījumiem svītrojot prasību par sertifikāta nepieciešamību ārstam ekspertam. Ir pārrunāta arī iespēja daļu no VDEĀVK algu fonda novirzīt ārpakalpojumu iepirkšanai, tātad piesaistīt citus ārstus, ne tikai pašā komisijā strādājošos, kā arī piesaistīt juristus administratīvo lēmumu sagatavošanai. To daļu darba, kur nav nepieciešamas specifiskas medicīniskās zināšanas, būtu iespējams veikt arī juristiem. Pērn komisijā bija 12 vakances.

MK noteikumos Nr.805 – neskaidrības

Jaunie MK noteikumi ir spēkā jau vienu mēnesi, un ārsti eksperti ir atklājuši tajos gan neprecizitātes, gan dažādi interpretējamas situācijas.

D.Pandere atzīst: īsti nav saprotams, kādā nolūkā tie ir izdoti un kas iegūst no šiem MK noteikumiem - vai klients/invalīds, vai ģimenes ārsts, vai ārsts eksperts, vai pašvaldība, vai valsts, vai sabiedrība kopumā?

MK noteikumos ir ieviesti arī dažādi traktējami veselības traucējumu formulējumi, tāpēc ne vienmēr saprotams, kā īsti nosakāms darbspēju zaudējums procentos.

Ģimenes ārsti ir pauduši neizpratni par situāciju, kad jāsniedz atzinums mātei, kura vēlas iet ātrāk pensijā, jo tādas tiesības ir, ja ir kopts bērns invalīds. Taču bērna invaliditāti apliecinošie dokumenti, uz kuriem jābalstās, ir no padomju laika un krievu valodā – no 1953.gada, no 1979. gada un no 1990.gada. Tad, kad rit tiesvedība, par to neizpratnē ir juristi, kāpēc joprojām Latvijā jāstrādā ar šiem dokumentiem, nevis tiek ņemti vērā pašreizējie MK noteikumi un kritēriji.

A.Zīverts atzina, ka arī ārstiem ekspertiem nepatīk vecie dokumenti. Turklāt tiesas procesos tiesneši vairākos gadījumos ir pieņēmuši lēmumus, vadoties no tā, kādi ir pašreizējie Latvijas Republikā spēkā esošie normatīvie akti, ignorējot šos vecos dokumentus.

"Ja invaliditāte ir noteikta uz mūžu, tā nebūs jāpārskata."

VDEĀVK vadītāja vietnieks Māris Andersons piebilst, ka atsauce uz PSRS laika dokumentiem bija arī iepriekšējos MK noteikumos un tad nevienam šādi jautājumi neesot radušies. Turklāt, ja tagad tiesa nereti neņem vērā šos vecos dokumentus, bet atsaucas uz šā brīža noteikumiem, tad VDEĀVK tiek nostādīts situācijā, ka, pieņemot lēmumu atbilstoši konkrētā laika normatīviem, ārsti eksperti jau apzinās, ka var zaudēt tiesā, ja tāda būs. Taču ekspertam nav dotas tiesības tik brīvi interpretēt, jo ir jāatsaucas uz MK noteikumiem. Ja jautājums tiktu aktualizēts, VDEĀVK piekristu izmaiņām, piebilst ārstu komisijas pārstāvis.

Uz Sociālo un darba lietu komisijas Sabiedrības veselības apakškomisijas vadītāja Romualda Ražuka vaicāto, ar ko skaidrojams tik liels darbnespējas lapu pieaugums un arī invalīdu skaita palielinājums nestrādājošo vidū, E.Celmiņa atbildēja, ka arī citas ES valstis ziņo par līdzīgu situāciju, jo ekonomiskās krīzes, īpaši pēckrīzes situācijā, kad cilvēku situācija stagnē, viņi palikuši ilgstoši bez darba, finansiālu apsvērumu dēļ nav laikus spējuši parūpēties par savu veselību, tāpēc meklē risinājumus savai situācijai, arī invaliditātes sistēmā. Tāpēc reformas invaliditātes sistēmā veic arī citas dalībvalstis. Jo mērķis ir sniegt atvieglojumu, palīdzību parūpēties par sevi situācijās, kad rodas papildu vajadzības invaliditātes dēļ. Taču sistēma neparedz pilnīgi nodrošināt ekonomisku patstāvību.

Rinda uz invaliditāti

Sociālo un darba lietu komisijā 14.janvāra sēdē deputāti arī pauda satraukumu par rindām uz invaliditātes noteikšanu un atkārtotas invaliditātes piešķiršanu. Likums nosaka, ka ikviena lieta ir jāizskata mēneša laikā. Sociālā komisija ir saņēmusi informāciju, ka šis termiņš pašreiz netiek ievērots, ir gadījumi, kad cilvēkiem uz darbspējas ekspertīzi jāgaida pat vairāki mēneši.

Uz LV portāla vaicāto, kas tad ir tik nelabvēlīgs jaunajos invaliditātes noteikšanas noteikumos, ka cilvēki masveidā decembra pēdējās dienās steidza iesniegt dokumentus VDEĀVK,  atbildes bija dažādas. Neviens neapstiprināja, ka jaunie noteikumi situāciju pasliktina. 

Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja Aija Barča izklāstīja, ka cilvēks pats nevar doties uz ekspertīzes komisiju. Viņa stāvokli vispirms izvērtē ģimenes ārsts, ir bijusi ārstēšanās slimnīcā, nepieciešami dažādi izmeklējumi. Ģimenes ārsts izraksta nosūtījumu uz komisiju, tā ir veidlapa Nr.088/u, kas tāda ir jau ilgus gadus un nav mainīta. Kad savākti visi dokumenti, tikai tad tos iesniedz VDEĀVK. A.Barča ieteicās, ka vēlētos pārrunāt ar Ģimenes ārstu asociāciju, kā tas var būt, ka nosūtījumu īpaši daudz bijis gada beigās. Taču, kas attiecas uz jauno invaliditātes noteikšanas kārtību, tad "sliktāks nekļūst nekas", tikai nedaudz mainās kārtība, piebilda komisijas vadītāja.

Deputāts Vitālijs Orlovs domā, ka jaunā sistēma ir sarežģītāka. Cilvēku pieplūdumu viņš skaidro ar to, ka noteikumu maiņa nolikta uz 1.janvāri. Pirms tam ir daudz brīvdienu, daudz citu jaunumu gadu mijā. Viņaprāt, ministrijām tā nav laba prakse kaut ko mainīt tieši no 1.janvāra vai 1.jūlija.

Savukārt Labklājības ministrijas Sociālās iekļaušanas un sociālā darba politikas departamenta vecākā eksperte Liene Kauliņa-Bandere uzskata, ka cilvēkiem vienmēr ir bažas par katru jaunu regulējumu, par jebkurām izmaiņām. Kaut gan informācija par to ir bijusi jau sen - Invaliditātes un tās izraisīto seku mazināšanas politikas pamatnostādnēs 2005.–2015.gadam.

Attiecībā uz cilvēku pieplūdumu gada beigās viņa norādīja, ka neviens nevar ātrāk aiziet uz ekspertīzi, pirms nav beidzies invaliditātes termiņš. Iespējams, ka daudziem gada beigas sakrita ar invaliditātes termiņa beigām, ja tas bija noteikts uz gadu. Jaunā kārtība cilvēkiem ir atvieglojums, jo ekspertīzes process paredzēts rakstveidā. Turklāt, ja persona vēlas, tā var iesniegt pašnovērtējumu savai situācijai.

Sociālo un darba lietu komisija Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas darbu un situāciju invaliditātes piešķiršanā atkārtoti vērtēs martā.

Jāpiebilst, ka no sociālā budžeta 2015.gadam invaliditātes pensijām paredzēti gandrīz 143 miljoni eiro.

Labs saturs
5
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU