SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
16. oktobrī, 2014
Lasīšanai: 12 minūtes
RUBRIKA: Likumprojekts
TĒMA: Labklājība
2
8
2
8

No 2015.gada 1.janvāra ieviesīs pilnveidoto invaliditātes noteikšanas sistēmu

Invaliditāte ir slimības vai iedzimtā ceļā radies ilgstošs vai nepārejošs ļoti smagas, smagas vai mērenas pakāpes veselības traucējums, kas rada funkcionēšanas ierobežojumus, t.i., ierobežo cilvēka garīgās vai fiziskās spējas, darbspējas, pašaprūpi un iekļaušanos sabiedrībā.
Pēc Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas datiem, Latvijā 2013.gadā bija 161 483 cilvēki ar invaliditāti, t.sk. 7718 bērni ar invaliditāti.

FOTO: Ieva Lūka/ LETA

No nākamā gada 1.janvāra paredzēts ieviest pilnveidoto, starptautiskajiem kritērijiem atbilstošu invaliditātes noteikšanas sistēmu. Tā ietver funkcionēšanas ierobežojumu izvērtēšanu, nosakot invaliditātes grupu, kā arī darbspēju zaudējumu procentos.
īsumā

Invaliditātes un darbspēju zaudējumu plānots noteikt:

  • No 18 gadiem līdz valsts pensijas vecumam - vērtēs funkcionēšanas ierobežojumu  pakāpi, nosakot invaliditātes grupu, kā arī darbspēju zaudējumu procentos.
  • Ja sasniegts pensijas vecums -  vērtēs funkcionēšanas ierobežojumu pakāpi, nosakot invaliditātes grupu.
  • Ja invaliditāte noteikta līdz 2014.gada 31.decembrim, atkārtota ekspertīze būs jāveic tikai pēc invaliditātes termiņa beigām. Ja invaliditāte ir noteikta uz mūžu, tā nebūs jāpārskata.

Valsts sekretāru sanāksmē 9.oktobrī izsludināti Labklājības ministrijas (LM) izstrādātie Ministru kabineta Noteikumi par prognozējamas invaliditātes, invaliditātes un darbspēju zaudējuma noteikšanas kritērijiem, termiņiem un kārtību. Noteikumi vēl jāsaskaņo ar ministrijām un jāapstiprina valdībā.

Invaliditātes sistēmas pilnveidošana

LM Sociālās iekļaušanas un sociālā darba politikas departamenta vecākā eksperte Liene Kauliņa–Bandere informē, ka joprojām Latvijā turpinās invaliditātes noteikšanas sistēmas pilnveidošana. Tā notiek divos posmos: 2010.–2013.gadā izstrādāta cilvēka vispārējo darbspēju vērtēšanas sistēma. Tās ieviešana sāksies ar 2015.gada 1.janvāri, bet 2014.gadā tiek izstrādāta cilvēka profesionālo darbspēju vērtēšanas sistēma. Tās ieviešana plānota pēc 2020.gada.

Invaliditātes noteikšana turpmāk balstīsies uz Starptautiskās funkcionēšanas, nespējas un veselības klasifikācijā (SFK) noteiktajiem principiem.

Kā turpmāk noteiks invaliditātes un darbspēju zaudējumu?

Plānots, ka no 2015.gada 1.janvāra, nosakot invaliditātes un darbspēju zaudējumu, ņems vērā ne tikai cilvēka veselības traucējumus, bet arī to radītos aktivitāšu un funkcionēšanas ierobežojumus, skaidro L.Kauliņa–Bandere.

Tas nozīmē, ka no 2015.gada 1.janvāra cilvēkiem no 18 gadiem līdz valsts vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamajam vecumam paredzēts izvērtēt funkcionēšanas ierobežojumu un tā pakāpi, nosakot invaliditātes grupu, kā arī darbspēju zaudējumu procentos. Savukārt cilvēkiem pēc valsts vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamā vecuma sasniegšanas izvērtēs funkcionēšanas ierobežojumu un tā pakāpi, nosakot invaliditātes grupu.

Kā iedalīsies invaliditāte?

LM pārstāve uzsver, ka invaliditāte joprojām iedalīsies trīs grupās:

  • I invaliditātes grupa - ļoti smaga invaliditāte (darbspēju zaudējums ir 80—100% apmērā). Šiem cilvēkiem integrācija sabiedrībā bez sociālās palīdzības nav iespējama, tāpat ir ļoti ierobežotas darba un sevis apkopšanas spējas;
  • II invaliditātes grupa - smaga invaliditāte (darbspēju zaudējums ir 60—79% apmērā). Šiem cilvēkiem integrācija sabiedrībā bez sociālās palīdzības ir ļoti ierobežota, kā arī ir ierobežotas darba un sevis apkopšanas spējas;
  • III invaliditātes grupa - mērena invaliditāte (darbspēju zaudējums ir 25—59% apmērā). Šiem cilvēkiem integrācija sabiedrībā ir apgrūtināta. Savukārt darba un sevis apkopšanas spējas - mēreni ierobežotas.

Ko darīt cilvēkiem, kuriem invaliditāte noteikta līdz 2015.gadam?

L.Kauliņa–Bandere skaidro, ka cilvēkiem, kuriem invaliditāte noteikta līdz 2014.gada 31.decembrim, atkārtota invaliditātes ekspertīze būs jāveic tikai pēc invaliditātes termiņa beigām. Savukārt tiem, kam invaliditāte ir noteikta uz mūžu, tā nebūs jāpārskata.

Vai nepieciešama cilvēka klātbūtne, nosakot invaliditāti?

Plānots, ka prognozējamas invaliditātes, invaliditātes vai darbspēju ekspertīzi pamatā veiks bez cilvēka klātbūtnes. Paredzēts, ka klātienē cilvēkam būs jāierodas tikai gadījumos, ja Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas rīcībā nebūs pietiekamas informācijas vai tā būs pretrunīga.

Kas ir invaliditāte un prognozējama invaliditāte?

Invaliditāte ir slimības vai iedzimtā ceļā radies ilgstošs vai nepārejošs ļoti smagas, smagas vai mērenas pakāpes veselības traucējums, kas rada funkcionēšanas ierobežojumus, t.i., ierobežo cilvēka garīgās vai fiziskās spējas, darbspējas, pašaprūpi un iekļaušanos sabiedrībā, skaidro LM  pārstāve.

Savukārt prognozējama invaliditāte ir slimības vai traumas radīti funkcionēšanas ierobežojumi, kas gadījumā, ja netiek sniegti nepieciešamie ārstniecības un rehabilitācijas pakalpojumi, var būt iemesls invaliditātes noteikšanai.

Bērniem līdz 18 gadu vecumam invaliditāte tiek noteikta bez iedalījuma grupās.

Kas veic invaliditātes ekspertīzi?

Invaliditātes ekspertīzi Latvijā veic LM padotības iestāde - Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisija (VDEĀVK). Izvērtējot cilvēka funkcionēšanas ierobežojumus, VDEĀVK invaliditāti nosaka uz noteiktu laiku (no 6 mēnešiem līdz 5 gadiem pieaugušajam, bet bērnam, kurš nav sasniedzis 18 gadu vecumu, līdz tā sasniegšanas dienai) vai bez atkārtota ekspertīzes termiņa (uz mūžu).

"Lai nokārtotu invaliditāti, jādodas pie sava ģimenes vai ārstējošā ārsta, kurš lems par nosūtīšanu uz komisiju invaliditātes ekspertīzei."

Normatīvajos aktos paredzētajos gadījumos, piemēram, arodslimniekiem, Černobiļas AES avārijas seku likvidētājiem, traumu gadījumos cilvēkiem nosaka darbspēju zaudējumu. Šiem cilvēkiem to var noteikt arī gadījumos, ja viņu veselības stāvoklis neatbilst invaliditātes noteikšanas kritērijiem. Arī darbspēju zaudējumu procentos nosaka vai nu no 6 mēnešiem līdz 5 gadiem, vai uz mūžu.

Savukārt prognozējamu invaliditāti nosaka uz termiņu no 6 mēnešiem līdz 1 gadam.

Par invaliditātes noteikšanas datumu tiek atzīta diena, kad pieņemts iesniegums par invaliditātes noteikšanu, bet invaliditātes termiņš beidzas tajā datumā, līdz kuram noteikta invaliditāte.

Kā nokārtot invaliditāti?

Lai nokārtotu invaliditāti, cilvēkiem vispirms ir jādodas pie sava ģimenes vai ārstējošā ārsta. Ņemot vērā vispusīgas medicīniskās izmeklēšanas un atbilstošas ārstēšanas rezultātus, ārsts lems par cilvēka nosūtīšanu uz VDEĀVK nodaļu invaliditātes ekspertīzes veikšanai. Invaliditātes ekspertīzes uzdevums ir izvērtēt cilvēka fizisko vai psihisko spēju ierobežojuma pakāpi un iespējas integrēties sabiedrībā. Pamats invaliditātes ekspertīzei ir paša cilvēka vai tā likumiskā pārstāvja iesniegums un ģimenes/ārstējošā ārsta izsniegts "Nosūtījums uz Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu komisiju" (veidlapa 088/u), kā arī citi cilvēka medicīniskie dokumenti, ja ģimenes vai ārstējošais ārsts vai pats cilvēks uzskata, ka tas ir nepieciešams invaliditātes ekspertīzei. Personām, kas sasniegušas 18 gadu vecumu un kam tiks veikta invaliditātes ekspertīze, sākot ar 2015.gada 1.janvāri, būs nepieciešams aizpildīt arī funkcionālo spēju pašnovērtējumu. Dokumentus var iesniegt personīgi, elektroniska dokumenta formā atbilstoši normatīvajiem aktiem par elektronisko dokumentu noformēšanu vai nosūtīt pa pastu.

Pirmreizēja invaliditātes ekspertīze

Pirmreizējas invaliditātes ekspertīzes veikšanai ģimenes/ārstējošais ārsts var nosūtīt:

  • strādājošu cilvēku - vienlaikus ar nosūtījumu darbnespējas lapas pagarināšanai pārejošas darbnespējas periodā;
  • nestrādājošu cilvēku - ja viņš ne mazāk kā pēdējos sešus mēnešus atrodas regulārā ģimenes ārsta uzraudzībā, ko apliecina ieraksti ambulatorā slimnieka medicīniskajā kartē;
  • strādājošu vai nestrādājošu cilvēku ar smagu, prognostiski nelab­vēlīgu saslimšanu vai iegūta anatomiska defekta radītu fizisko vai psihisko spēju ierobežojumu neatkarīgi no ierobežojuma ilguma, ko apliecina attiecīgās specialitātes ārsts.

Atkārtotu invaliditātes ekspertīzi veic, ja beidzies invaliditātes termiņš vai ja būtiski mainījies cilvēka veselības stāvoklis.

Prognozējamas invaliditātes ekspertīze

Ja ģimenes/ ārstējošais ārsts uzskata, ka cilvēkam ir nepieciešams pagarināt darbnespējas lapu un/vai viņa veselības stāvoklis neatbilst invaliditātes noteikšanas kritērijiem, bet gan prognozējamas invaliditātes noteikšanas kritērijiem, viņš cilvēku var nosūtīt prognozējamas invaliditātes ekspertīzes veikšanai. Šādam nolūkam ārsts var sūtīt gan strādājošu, gan nestrādājošu cilvēku. E.Celmiņa uzsver, ka, nosūtot cilvēku darbnespējas lapas pagarināšanai, viņš vienlaikus nav obligāti jānosūta arī prognozējamas invaliditātes noteikšanai.

Lai veiktu prognozējamas invaliditātes ekspertīzi, cilvēks vai viņa likumiskais pārstāvis VDEĀVK iesniedz iesniegumu. To var izdarīt personīgi, elektroniska dokumenta formā atbilstoši normatīvajiem aktiem par elektronisko dokumentu noformēšanu vai nosūtīt pa pastu. Iesniegumam pievieno šādus dokumentus:

Cilvēkam, kuram noteikta prognozējama invaliditāte, ir tiesības prioritāri saņemt invaliditātes riska mazināšanai paredzētos pakalpojumus: ārstniecības pakalpojumus, atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtību, sociālās rehabilitācijas pakalpojumus un profesionālās rehabilitācijas pakalpojumus. Minēto pakalpojumu veidus, apjomu, saņemšanas nosacījumus un saņemšanas kārtību nosaka MK 2010.gada 28.decembra noteikumi Nr.1207 "Noteikumi par personai ar prognozējamu invaliditāti prioritāri sniedzamo invaliditātes riska mazināšanai paredzēto pakalpojumu veidiem, apjomu, saņemšanas nosacījumiem un saņemšanas kārtību". Ārstniecības pakalpojumu saņemšanas nosacījumus un saņemšanas kārtību nosaka administratīvie akti, kas regulē veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtību.

Invaliditātes ekspertīze bērniem

Bērna invalīda statusu nosaka bērniem līdz 18 gadu vecumam. Kad šis vecums sasniegts, veicot atkārtotu ekspertīzi, atbilstoši funkciju traucējumu pakāpei nosaka invaliditātes grupu ar invaliditātes cēloni – invaliditāte no bērnības.

Invaliditātes ekspertīzi bērniem no visas Latvijas ar vispārēja rakstura slimībām veic tikai Rīgas apvienotajā nodaļā. Tā atrodas Rīgā, Ventspils ielā 53, un uz to ir obligāta iepriekšēja pierakstīšanās pa tālruni 67892324. Lai bērnam noteiktu invaliditāti, vecākiem vai bērna likumiskajam pārstāvim (aizbildnim) jāiesniedz:

  • pediatra, ģimenes/ārstējošā ārsta vai speciālista (acu ārsta, psihiatra) izsniegts nosūtījums uz VDEĀVK – veidlapa 088/u (derīga 1 mēnesi no izsniegšanas dienas);
  • bērna likumiskā pārstāvja iesniegums;
  • vecāku (aizbildņa), bērna pase vai bērna dzimšanas apliecība;
  • bērna medicīniskie dokumenti (stacionāru izraksti, konsultantu slēdzieni u.c.);
  • bērna fotokartiņa 3x4 cm invalīda apliecībai (bērnam līdz trīs gadu vecumam fotokartiņa nav vajadzīga).

Invaliditātes ekspertīze bērniem ar redzes traucējumiem

Invaliditātes ekspertīzi bērniem līdz 18 gadu vecumam ar redzes traucējumiem veic Rīgas apvienotā nodaļa Rīgā, Ventspils ielā 53. Iepriekšējs pieraksts pa tālruni 67892324.

Nepieciešams acu ārsta (okulista) izsniegts nosūtījums uz VDEĀVK (veidlapa 088/u) un iepriekš minētie dokumenti. Iesniegumu var noformēt uz vietas.

Invaliditātes ekspertīze bērniem ar psihiskiem, uzvedības un garīga rakstura  traucējumiem

Šādu ekspertīzi veic vairākās vietās:

  • Rīgas specializētā nodaļā Ventspils ielā 53, Rīgā, tālrunis 67394101;
  • Daugavpils specializētā komisijā Valkas ielā 6a, Daugavpilī, tālrunis 65431787;
  • Valmieras nodaļā Jumāras ielā 195, Valmierā, tālrunis 64202508.

Nepieciešams psihiatra nosūtījums (veidlapa 088/u), jau minētie dokumenti; iesniegums, kuru var uzrakstīt nodaļas telpās.

Papildu informāciju par invaliditātes ekspertīzes kārtību un Valsts komisijas nodaļu darba laiku var iegūt VDEĀVK mājaslapā www.vdeavk.gov.lv, kā arī zvanot uz Rīgas apvienoto nodaļu vai reģionālajām ārstu komisijām.

Informācijai

Saskaņā ar VDEĀVK datiem 2013.gadā bija 161 483 cilvēki ar invaliditāti, t.sk. 7718 bērni ar invaliditāti.

Labs saturs
8
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU