SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
Lidija Dārziņa
LV portāls
20. oktobrī, 2014
Lasīšanai: 12 minūtes
RUBRIKA: Skaidrojums
TĒMA: Ģimene
1
1

Sociālie pakalpojumi un sociālo dienestu klienti - vienotā informācijas sistēmā

LV portāla infografika

Sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrs, sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības saņēmēju reģistrs ar ziņām par trūcīgām un maznodrošinātām personām, pārskati – šos un vēl virkni citus datus iekļaus vienotajā sociālās informācijas sistēmā, kas būs Labklājības ministrijas pārziņā.
īsumā

Centralizētā sociālās informācijas sistēma paredz:

  • Valsts finansētas ilgstošās sociālās aprūpes institūciju klientu aprūpes uzskaiti;
  • Sociālās aprūpes un sociālas rehabilitācijas pakalpojumu koordinēšanu;
  • Asistenta pakalpojuma personām ar invaliditāti administrēšanu;
  • Sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistru;
  • Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības pieprasītāju un saņēmēju reģistru.

Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 14.pants ar 2013.gada 14.novembra grozījumiem uzdeva Labklājības ministrijai (LM) veidot un uzturēt Valsts sociālās politikas monitoringa informācijas sistēmu. Vienlaikus ar likumu noteiktas tiesības no valsts un pašvaldību institūcijām saņemt un apstrādāt to personu datus, kuras pieprasījušas sociālo palīdzību, sociālās aprūpes, sociālās vai profesionālās rehabilitācijas pakalpojumus, tehniskos palīglīdzekļus vai pakalpojumus neatkarīgas dzīves nodrošināšanai, kā arī datus par šo personu pieprasītajiem un tām piešķirtajiem pakalpojumiem un sociālo palīdzību.

Monitoringa informācijas sistēmas datu apjoms, institūciju sadarbība reglamentēta Ministru kabineta 2014.gada 30.septembrī noteikumos Nr.587 "Valsts sociālās politikas monitoringa informācijas sistēmas noteikumi", kas stājās spēkā 8.oktobrī, taču vairākas prasības būs obligātas tikai no 2016.gada.

Informācijas sistēmu uztur un datus apstrādā ar valsts informācijas sistēmu savietotāja palīdzību vai izmantojot tiešo saskarsmi ar citām valsts informācijas sistēmām un pašvaldību informācijas sistēmām.

Tātad jaunajā sistēmā vienuviet būs gan personām pieejamie un saņemtie valsts apmaksātie sociālie pakalpojumi, gan pašvaldību finansētais atbalsts.

Piemēram, noteikumi paredz to personu reģistru, kuras pieprasījušas, saņem vai kurām atteikti sociālie pakalpojumi vai sociālā palīdzība.

Personu reģistrā iekļauj:

  • personu identificējošus datus (ne tikai vārdu, uzvārdu, personas kodu, bet arī personas deklarēto, reģistrēto vai norādīto dzīvesvietas adresi u.c.);
  • datus par mantisko stāvokli (trūcīga persona vai maznodrošināta, ziņas no iztikas līdzekļu deklarācijas);
  • datus par piešķirtajiem pašvaldības sociālajiem pabalstiem un sociālajiem pakalpojumiem (garantētā minimālā ienākuma līmeņa pabalsts; dzīvokļa pabalsts; vienreizējais pabalsts ārkārtas situācijā; citi likumos vai Ministru kabineta noteikumos noteiktie pašvaldības sociālie pabalsti, tai skaitā sociālās garantijas bāreņiem un audžuģimenēm; pašvaldības saistošajos noteikumos noteiktie citi sociālās palīdzības pabalsti ģimenes (personas) pamatvajadzību nodrošināšanai; pašvaldības atbalsts pēc brīvprātīgas iniciatīvas u.c.);
  • datus par piešķirtajiem valsts sociālajiem pakalpojumiem/valsts finansētajiem ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumiem un asistenta pakalpojumiem personām ar invaliditāti pašvaldībā (personas iesniegums; datums, no kura pakalpojums piešķirts;  lēmums par uzņemšanu rindā pakalpojuma saņemšanai u.c.)

Kam būs labums?

Informācija vienuviet domāta, lai pilnveidotu sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības organizēšanu, koordinēšanu un pārraudzīšanu.

Noteikumos ir paredzētas arī tiesības bez maksas saņemt ziņas no informācijas sistēmas, tai skaitā izmantojot e-pakalpojumus:

  • privātpersonām – par sevi un tās aizgādībā un aizgādnībā esošu personu;
  • zinātniekiem un pētniekiem – zinātniskiem vai statistiskiem pētījumiem, ievērojot nosacījumu, ka ziņas nesatur personu identificējošus datus;
  • valsts un pašvaldību institūcijām – šo institūciju funkciju izpildei nepieciešamos datus;
  • personām, kurām deleģēta valsts pārvaldes uzdevumu izpilde, – deleģēto uzdevumu izpildei nepieciešamajā apjomā.

Ko šī jaunā centralizētā sistēma dos cilvēkam? Vai būs labāk informēts sociālais dienests un sociālo pakalpojumu sniedzēji? Vai pats cilvēks varēs sistēmā atrast sevi, un kādā veidā viņš varēs tai piekļūt? Šie ir jautājumi, kas varētu interesēt iedzīvotājus, par kuriem dati tiks iekļauti sociālās sistēmas reģistrā.

"Sociālās informācijas dati vienuviet ļaus uzlabot sociālā atbalsta kvalitāti un caurskatāmību."

Sistēma ir uzbūvēta Labklājības ministrijas funkciju veikšanai, lai pārraudzītu sociālo pakalpojumu  un  sociālās palīdzības sniegšanu, dodot iedzīvotājiem netiešu labumu, uzlabojot sociālās sfēras kvalitāti, skaidro Labklājības ministrijas Komunikācijas nodaļas vadītāja Marika Kupče. Pakalpojumu saņēmēji varēs tiešsaistē sekot līdzi savai rindai uz valsts finansēto pakalpojumu saņemšanu. Savukārt informāciju par sevi fiziska persona var saņemt, vēršoties pie sistēmas turētāja. Piekļuve sistēmai tiek nodrošināta tikai amata pienākumu veikšanai.

Uz vaicāto, vai vienotā informācija būs noderīga arī pašvaldībām un vai šīs sistēmas ieviešana tagad radīs kādus papildu pienākumus arī sociālajam dienestam, Rīgas domes Labklājības departamenta Sociālās pārvaldes Sociālās palīdzības administrēšanas nodaļas vadītāja Baiba Skuja norāda - jaunie Ministru kabineta noteikumi ietver ļoti lielu datu apjomu. Pašvaldībām noderīga būs informācija par personām, kuras vienlaikus saņem gan pašvaldības piedāvātos sociālos pakalpojumus, gan arī kādu no valsts piedāvātajiem pakalpojumiem. "Ceram, ka pašvaldībām šo noteikumu ieviešanas procesā netiks uzlikti ne papildu pienākumi, ne arī radīsies papildu izdevumi," piebilst B.Skuja.

Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) sākotnēji nesaskaņoja noteikumu projektu.

LPS padomnieks informāciju tehnoloģiju jautājumos Guntars Krasovskis klāsta: "Projekta būtība ir izveidot sistēmu, kurā tiks savietotas vairākas datubāzes vienuviet, tostarp arī datus no pašvaldībām. Visas pašvaldības savus datus uzkrāj savās sistēmās. Lielākā daļa no tām izmanto vienu produktu "ZZ Dats" izstrādāto "SOPA". Tikai divas pašvaldības izmanto atšķirīgu risinājumu – Daugavpils pilsēta un Kandavas novads.

LPS sākotnējie iebildumi bija vērsti uz to, ka nebija paredzēti līdzekļi, lai varētu savietot Labklājības ministrijas un visu pašvaldību izmantotos produktus tā, lai pašvaldības arī turpmāk varētu izmantot savas datubāzes un dati tiktu nodoti uz LM sistēmu automātiski - sistēmu līmenī. Pēc ilgām sarunām LM tomēr piekrita šādam risinājumam un nodrošinās, ka tiks izveidota šāda savietošana par projekta līdzekļiem.

Sociālajiem dienestiem papildus pienākumi nerodas, ir pat daži ieguvumi – vairs nevajadzēs sūtīt LM pārskatus Excel datnēs un parakstītās veidlapās, visu LM nepieciešamo informāciju LM speciālisti varēs sagatavot paši no savas datubāzes.

LM tā noteikti būs noderīga, jo ļaus iegūt pilnīgāku pārskatu par konkrētam cilvēkam sniegto sociālo palīdzību gan no valsts, gan no pašvaldību puses. Tieši tādai pašai funkcijai vajadzētu būt arī pašvaldību sociālajiem dienestiem – viņiem ar mazākām pūlēm vajadzētu būt pieejamai informācijai par konkrētu cilvēku, kas ļaus precīzāk un mērķtiecīgāk pieņemt lēmumu par nepieciešamo palīdzības veidu. Šim risinājumam vajadzētu kalpot par pamata instrumentu valsts kopējai un katra novada pašvaldības sociālās politikas veidošanai, informācijas apkopošanai un analīzei."

Jaunajā sistēmā ir personu reģistrs ar ļoti daudziem datiem. Vai no šādas caurskatāmības būs labums arī pašam cilvēkam - sociālo pakalpojumu, sociālās palīdzības saņēmējam?

G.Krasovskis skaidro, ka tas ir viens no riskiem, uz ko norādīja ne tikai LPS, bet arī Datu valsts inspekcija un sociālie dienesti – personu datiem varēs piekļūt ne tikai pašvaldību sociālie dienesti, kas tieši organizē palīdzības sniegšanu, bet arī ministrijas pārstāvji, kuriem jāveido vispārēja politika un uzraudzība. Labums varētu būt tāds, ka būs iespējams ātrāk saņemt ziņas par personu, tādā veidā paātrinot lēmuma pieņemšanu pašvaldībā, bet diemžēl tas nedarbosies pilnā apjomā. Ārpus šīs sistēmas paliks sasaiste, piemēram, ar Valsts ieņēmumu dienestu. No VID ziņas aizvien vajadzēs iegūt, izmantojot citas informācijas sistēmas vai dažreiz pat papīra dokumentus. Tas, protams, nekādu lēmuma paātrināšanas procesu neveicinās. Sasaiste ar VID un citām informācijas sistēmām šajā projektā nemaz nebija plānota, lai gan tā ir būtiska pašvaldību darbā. Tas ir viens no piemēriem, kā valsts informācijas sistēmas tiek veidotas tikai ministrijas vajadzībām, nedomājot, ka pārējām pusēm, šajā gadījumā pašvaldībām, arī ir savas ikdienas darba prasības.

Uz jautājumu, vai pašvaldībām ir paredzēts kāds pārejas periods, lai tehnoloģiski salāgotu savas informācijas sistēmas tā, lai jaunās sistēmas pārzinis (Labklājības ministrija) no tām var paņemt noteikumos paredzētos datus, LPS padomnieks norāda, ka pašvaldībām tieši nekādas tehniskās darbības nav jāveic, jo visus darbus veiks LM projekta ieviešanas grupa sadarbībā ar pašvaldību programmatūru izstrādātājiem. Protams, pašvaldību un LM pārstāvju kopdarbs būs juridisko jautājumu sakārtošana, datu apmaiņas līgumu noslēgšana.

Pilna sociālā aina no 2016.gada

Vairākas noteikumu prasības, kas nosaka pašvaldības sociālo dienestu pienākumu sniegt informāciju jaunajai monitoringa (novērošana un analīze) sistēmai, stāsies spēkā 2016.gada 1.janvārī. Piemēram, tas attiecas uz Personu reģistrā iekļaujamajiem datiem par personas dzīvesvietas apsekošanu.

Labklājības ministrijas pārstāve informē, ka sistēma pilnībā tiks ieviesta 2015.gada jūnijā - ar pārejas periodu, pēc kura visu datu ievade būs obligāta, tas ir, ar 2016.gadu.

Noteikumu anotācijā norādīts, ka sistēma sniegs atbalstu LM tai likumā noteikto uzdevumu izpildei, un informācijas sistēmas funkcionalitāte palīdzēs sasniegt divus valsts nozīmes mērķus: nodrošināt mērķa grupām sociālo pakalpojumu pieejamību un uzraudzīt valsts finansējuma izlietojumu par sniegtajiem pakalpojumiem, kā arī pārraudzīt pašvaldību sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības nodrošināšanu personai, kura to ir pieprasījusi.

Ir paredzami ieguvumi no dažādu administratīvo datu sistemātiskas salīdzināšanas, jo dažādi naudas pabalsti labklājības sistēmā tiek administrēti dažādās datubāzēs un netiek regulāri savstarpēji pārbaudītas pretrunas pabalstos un to nesaderība.

"Visu noteikumos paredzēto datu ievade sistēmā būs obligāta no 2016.gada."

Ir apzināts, ka sistēma apstrādās ap 7000 klientu rindu uz valsts finansēto ilgstošo aprūpi; 4000 ilgstošās sociālās aprūpes klientus; 200 000–300 000 pašvaldību sociālās palīdzības un sociālo pakalpojumu saņēmēju, ieskaitot asistentu pakalpojuma saņēmējus un asistentus; 900 sociālo pakalpojumu sniedzēju datus; valsts statistika pārskatu moduļa datus un citus.

Ieviešot datu apmaiņas risinājumus, tiek plānota sadarbība ar Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisiju, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldi, Iekšlietu ministrijas Informācijas centru, Tiesu administrāciju, Valsts zemes dienestu, Ceļu satiksmes drošības direkciju, Sociālās integrācijas valsts aģentūru un pašvaldību sociālajiem dienestiem.

Sistēmā iekļautos personas datus paredzēts izmantot labklājības nozares institūcijām saskaņā ar tām noteikto kompetenci:

  • Sociālās integrācijas valsts aģentūrai, piešķirot valsts finansētos sociālos pakalpojumus;
  • Valsts sociālās aprūpes centriem, filiālēm un līgumorganizācijām, sniedzot ilgstošās sociālās rehabilitācijas pakalpojumus;
  • Labklājības ministrijai – veicot sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrāciju un to sniegto pakalpojumu kvalitātes pārbaudes, administrējot asistenta pakalpojumu personām ar invaliditāti;
  • Citām valsts un pašvaldību institūcijām – šo institūciju funkciju izpildei nepieciešamos datus, un personām, kurām deleģēta valsts pārvaldes uzdevumu izpilde – deleģēto uzdevumu izpildei nepieciešamajā apjomā.
Labs saturs
1
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU