Publicēts pirms 7 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Grozījumi paredz izslēgt ierobežojumus, kuri neļauj vieslektoriem pilnvērtīgi iesaistīties vēlētu vadības institūciju darbībā.
FOTO: Freepik
Pagājušā gada martā Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija lēma par darba grupas izveidi ar mērķi izstrādāt priekšlikumus Augstskolu likuma grozījumiem, lai Latvijas augstākās izglītības sistēmu padarītu kvalitatīvāku un konkurētspējīgāku, komisijas sēdē skaidroja tās priekšsēdētāja Ilze Viņķele. Darba grupa veidota neliela – piedaloties arī Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM), Augstākās izglītības padomes un Rektoru padomes pārstāvjiem.
"Mēs uzklausījām augstākās izglītības nozares ekspertus un augstskolu pārstāvjus, lai saprastu, kuras ir tās vietas Augstskolu likumā, kas, kaut nedaudz uzlabotas, augstākajā izglītībā ienestu pozitīvu virzību. Tās noteikti ir akadēmiskā personāla iesaiste, atalgojums un valodu jautājumi, augstskolu pārvaldība, akreditācijas process un jaunu studiju virzienu atvēršana," norādīja I. Viņķele.
Rezultātā tapuši ierosinājumi Augstskolu likuma grozījumiem, par kuriem vēl gaidāmas plašas diskusijas. Kādas izmaiņas paredz darba grupas priekšlikumi?
Lielāka brīvība ārzemju vieslektoru piesaistē
Šobrīd Augstskolu likuma 3. panta 7. daļa paredz, ka augstskolā vismaz pieciem procentiem no akadēmiskā personāla jābūt personām, kas iepriekšējo piecu gadu laikā bijušas nodarbinātas akadēmiskā amatā kādā no akreditētām Eiropas Savienības valstu augstskolām. Taču šī norma radījusi daudzus ierobežojumus, jo tādējādi šajos piecos procentos netiek ieskaitīti vieslektori, kuriem nav darba pieredzes Eiropas Savienības augstskolās, bet ir citviet pasaulē, piemēram, ASV, Kanādas, Austrālijas, Japānas u.c. valstu spēcīgajās augstskolās. Kā norāda darba grupa, tas ir pretrunā ar augstskolu uzdevumu veicināt sadarbību ar ārvalstu augstskolām. Tas ierobežo iespēju pasniedzējus piesaistīt specifisku, ar konkrētu valsti/reģionu saistītu jomu programmām, piemēram, Āzijas studijām.
IZM Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta direktora vietniece politikas plānošanas jomā Laura Treimane norāda: "Augstskolas aktīvi sadarbojas arī ar ne-Eiropas Savienības valstīm. Katrs vieslektors nozīmē finansējumu, darbavietu un saistības, tamdēļ augstskolai nebūt nav vienkārši piesaistīt kvalitatīvus un augsti kvalificētus lektorus, un, ja pasniedzēji nav no Eiropas Savienības un netiek ieskaitīti šajos 5%, tad augstskolas tiek nostādītas nelabvēlīgā situācijā."
Grozījumi paredz izslēgt ierobežojumus, kuri neļauj vieslektoriem pilnvērtīgi iesaistīties vēlēti vadības institūciju darbībā. Pašreiz Augstskolu likuma 40. panta otrā daļa paredz, ka, lai gan vieslektoriem ir tādas pašas tiesības, pienākumi un atalgojums kā uz vietas nodarbinātajiem pasniedzējiem, tomēr viņi nevar piedalīties vēlēto vadības institūciju darbā. Šāda mākslīga ierobežošana nemotivē vieslektorus ilgtermiņā sadarboties ar augstskolu. Piemēram, viesprofesoram nav iespējas piedalīties promocijas padomes darbā, ja viņš ir vadījis promocijas darbu.
Programmas varētu licencēt divu mēnešu laikā
Šobrīd izglītības normatīvie akti neparedz termiņu lēmuma par studiju programmas licencēšanu pieņemšanai, jo saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 64. panta pirmo daļu lēmuma pieņemšanas termiņš ir viens mēnesis no iesnieguma iesniegšanas dienas, ja vien kādā citā normatīvā aktā nav norādīts cits laiks.
Vienlaikus, tā kā studiju programmu licencēšanas komisijai lēmums par studiju programmas licencēšanu jāpieņem, izvērtējot studiju programmas atbilstību normatīvo aktu prasībām, kas ietver augstskolas un citu institūciju iesniegtās informācijas pārbaudi, IZM ieskatā to nevar izdarīt mēneša laikā, tāpēc nepieciešams noteikt termiņu, kas ir ilgāks par vienu mēnesi.
Darba grupā diskutēts arī par to, kam piešķirt tiesības lemt par jaunu studiju virzienu atvēršanu augstskolās vai koledžās. Šobrīd šādas tiesības ir Ministru kabinetam, kas lemj gan par valsts, gan privāto augstākās izglītības iestāžu programmām. Kā norāda I. Viņķele, iespējams, šis būtu laiks, kad vajadzētu uzticēties pašām augstākās izglītības iestādēm un to dibinātājiem, kas varētu paši pieņemt lēmumu par programmu atvēršanu. Izglītības un zinātnes ministrijā valda uzskats, ka Ministru kabinets lēmumus pieņem ilgi un politizēti, tamdēļ vislabāk, lai to turpmāk darītu izglītības ministrs, kas pārzina nozari. Taču darba grupā šim ierosinājumam liels atbalsts netika gūts – arī ministrs ir politiska persona un pārzina tikai vienu – izglītības – nozari.
Augstākās izglītības kvalitātes nodrošināšanas padomes izveide
Augstākās izglītības eksperti norāda, ka ierastā kārtība, saskaņā ar kuru studiju virzienu atvēršanu apstiprina Ministru kabinets, ir jāmaina. Izglītības un zinātnes ministrijas ieskatā lēmumu pieņēmējam gan attiecībā uz valsts dibinātām, gan privātpersonu dibinātām augstskolām ir jābūt vienam, tādējādi nodrošinot gan vienādas iespējas, gan procedūru un vienādu attieksmi pret visām iestādēm. Tāpēc grozījumi paredz, ka turpmāk lēmumus par jauna studiju virziena atvēršanu pieņems Augstākās izglītības kvalitātes nodrošināšanas padome.
Šādu jaunu institūciju paredzēts izveidot, lai nodrošinātu augstākās izglītības kvalitātē ieinteresēto institūciju pārraudzību pār Akadēmiskās informācijas centra darbu augstskolu, koledžu un studiju virzienu akreditācijas un studiju programmu licencēšanas procesā. Šobrīd plānots, ka padomē strādās pa vienam pārstāvim no Izglītības un zinātnes ministrijas, Ekonomikas ministrijas, Latvijas Bankas, reģistrētas Eiropas augstākās izglītības kvalitātes nodrošināšanas ārvalstu akreditācijas aģentūras, Latvijas Darba devēju konfederācijas.
Augstākās izglītības kvalitātes nodrošināšanas padomes uzdevums būs apstiprināt Studiju akreditācijas komisijas un Studiju programmu licencēšanas komisijas atlases kritērijus un komisijas sastāvu, kā arī to darba reglamentus. Likumprojekta autori norāda, ka šāda kārtība nodrošinās gan augstskolu, koledžu un studiju virzienu akreditācijas, gan studiju programmu licencēšanas procesa atbilstību Latvijai kā Boloņas procesa valstij saistošajiem Eiropas asociācijas kvalitātes nodrošināšanai augstākajā izglītībā izstrādātajiem standartiem un vadlīnijām kvalitātes nodrošināšanai.
Tiesa, diskusijas par šādas padomes izveidi varētu būt asas, jo tā pārraudzīs Akadēmisko informācijas centru, kuram šobrīd pieder monopols studiju programmu akreditācijā Latvijā.
Vairāk studiju svešvalodās
Šobrīd Augstskolu likums paredz, ka tie Latvijas studenti, kas nav ārvalstnieki, valsts dibinātās augstskolās nevar visu studiju programmu apgūt svešvalodā, ja tā nav kopīgā studiju programma vai tā nav valodu vai kultūras studiju programma. Šādu ierobežojumu nav privātās augstskolās, tādēļ valsts augstskolas ir neizdevīgākā situācijā, jo tās nevar Latvijas iedzīvotājiem piedāvāt studijas svešvalodās. Tāpēc darba grupa ierosina precizēt Augstskolu likumu.
Grozījumi vienkāršo nosacījumus attiecībā uz ES valodu lietojumu studiju programmās. Tie paredz, ka jebkuru studiju programmu, kuras realizācijā tiek iesaistīti ārvalstu pasniedzēji, var īstenot Eiropas Savienības oficiālajās valodās.
Grozījumi atceļ ierobežojumu attiecībā uz obligātajiem pārbaudījumiem valsts valodā, ņemot vērā, ka praksē šī prasība netiek konsekventi ievērota, kā arī šāda prasība mazina ārvalstu studējošo iespējas un motivāciju pabeigt studijas Latvijā.
Paredzēts, ka tas veicinās plašāku starptautisko sadarbību, tostarp piesaistot ārzemju sadarbības partnerus studentu noslēguma darba vadīšanai un veicinot studējošo iesaisti starptautiskās mobilitātes programmās studiju noslēguma posmā, kā arī dos iespēju Latvijas studentiem mācīties pie ārvalstu pasniedzējiem tepat Latvijā. Vienlaikus saglabāsies prasība pēc minimālām valodas prasmēm ārvalstniekiem.
Līdz ar to tiek rosināts pārskatīt Augstskolu likuma 56. pantu, nosakot kā obligātu prasību, ka visās valsts dibinātājās augstskolās ne mazāk kā piektā daļa kredītpunktu tiek iegūta programmās ES valodās. Savukārt privātajās augstskolās studiju programmas varēs īstenot jebkurā valodā.
Jāsaka, ka šim ierosinājumam iebilst Latvijas Studentu apvienība, kas norāda, ka, piemērojot šo prasību visām studiju programmām, pastāv risks, ka daļa studiju programmu šādu normu nevarēs ieviest, nezaudējot studiju programmas kvalitāti. LSA aicina atbalstīt Izglītības un zinātnes ministrijas priekšlikumu mazināt ierobežojumus valodu izmantošanai studiju programmās, nosakot, ka valsts dibināto augstskolu studiju programmas var īstenot svešvalodā tādā gadījumā, ja, veicot studiju virzienu akreditāciju, tiek pierādīts, ka augstskola spēj nodrošināt nepieciešamo kvalitāti. Vienlaikus LSA aicina ieviest obligātu latviešu valodas apguvi visiem ārvalstu studējošajiem, kuru kredītpunktu apjoms Latvijā pārsniedz 20 kredītpunktus vai 30 ETC. Latviešu valodas apguve un pieejamība jānodrošina augstskolai, norāda Latvijas Studentu apvienība.
Diskusijas par iespējām grozīt Augstskolu likumu vēl turpināsies. Saeimas Izglītības, zinātnes un kultūras komisija plāno vēl divas tikšanās reizes. Nākamā notiks 14. februārī.
