Publicēts pirms 8 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Ditas Pences ilustrācija, Jurista Vārds
Pašlaik Latvijas Republikas normatīvajos aktos nav noteikts vispārīgs aizliegums sabiedriskās vietās nēsāt seju aizsedzošu apģērbu, tomēr virkne normatīvo aktu tieši vai netieši paredz nosacījumus, kad sejas aizsegšana nav pieļaujama, piemēram, personu apliecinošos dokumentos, sapulcēs, gājienos un piketos (likuma "Par sapulcēm, gājieniem un piketiem" 11. pants). Ministru kabinetā iesniegtā Sejas aizsegšanas ierobežojuma likuma mērķis ir "nodrošināt vienotas un harmoniskas sabiedrības pastāvēšanu, atvērtu savstarpējo sabiedrības locekļu saziņu un kopā dzīvošanu".
Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes Starptautisko un Eiropas tiesību katedras vadītājs Artūrs Kučs gan uzsver: "Nepieciešama plašāka diskusija ne tikai starp juristiem, bet arī antropologiem un sociologiem par to, cik fundamentāla vērtība Latvijas kultūras telpā ir sejas atsegšana un vai šī vērtība ir pārāka par citām Satversmē ierakstītajām, tai skaitā iecietību pret citādi domājošajiem un minoritāšu tiesību aizsardzību."
Diskutē gan Eiropā, gan islāma zemēs
Tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs lēš, ka jaunais likums varētu skart vairākus simtus cilvēku – ne tikai Latvijā dzīvojošos, bet arī iebraucējus, patvēruma meklētājus, tūristus un caurbraucējus. Runājot par to, kā tas varētu ietekmēt islāma reliģijas pārstāvjus, viņš norāda: "Ja runā tikai par islāma ticīgajiem, tad šīs kopienas absolūtais mazākums ir tādi, kuriem ir sejas aizsega tradīcija." Viņa viedoklim pievienojas arī Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes Āzijas studiju profesors Leons Taivāns, uzsverot, ka seju aizsedzošus tērpus – nikābu un burku - islāma valstīs nēsā ne vairāk par septiņiem procentiem sieviešu, turklāt to lietošana nav stingri reglamentēta reliģiskajos tekstos. "Aiz sejas aizsega slēpjas vesela pakete, kas nav draudzīga Eiropas sabiedrībai, kultūrai un arī Latvijas videi," uzskata L. Taivāns. Viņaprāt, sejas aizsegs uztverams kā tieša norāde uz radikālismu.
Diskusijas par attiecīgo tērpu nēsāšanu ir aktuālas ne tikai Eiropā, bet arī pašu musulmaņu vidū. "Tas ir ļoti voluntārs vietējā politiskā virziena reliģiskās tradīcijas jautājums," skaidro L. Taivāns. Burka ir noslēgtākais musulmaņu sieviešu tērps, kas pilnībā noklāj augumu, acu zonu apsedzot ar sietiņu. Tas parasti tiek asociēts ar zemēm, kurās valda stingrs islāma režīms, piemēram, Afganistānu Talibu režīma laikā. Savukārt nikābs, kas redzamībai atklāj tikai sievietes acis, pārsvarā tiek nēsāts arābu zemēs.
Eiropā par aizliegumu nēsāt seju aizsedzošu apģērbu tiek spriests vairākās valstīs. Ierobežojumi jau pašlaik ieviesti Francijā un Beļģijā, pavisam nesen arī Bulgārijā, kā arī atsevišķās Šveices, Spānijas un Itālijas pilsētās. Līdzīgi likumprojekti tiek izstrādāti arī Igaunijā, Nīderlandē, diskusijas sāktas Vācijā. Tomēr tiesībsargs Juris Jansons vērš uzmanību uz to, ka Eiropas Parlamentārā asambleja ir aicinājusi Eiropas valstis neieviest vispārējo aizliegumu un nodrošināt musulmaņu sievietēm iespēju izvēlēties nēsāt seju aizsedzošu apģērbu vai atturēties no tā.
Grib aizsargāt kultūrvēsturisko telpu
Latvijā ierosinātais Sejas aizsegšanas ierobežojuma likumprojekts sastāv no četriem pantiem, kuri nosaka ierobežojumus, izņēmumus un administratīvo sodāmību par likuma neievērošanu. Tekstam pievienota izvērsta, skaidrojoša anotācija, kas atsaucas uz dažādiem tiesību aktiem un Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumiem. Tas darīts, lai apliecinātu, ka plānotais ierobežojums ir samērīgs attiecībā pret cilvēktiesībām uz reliģijas brīvību, kuras Latvijā reglamentē Satversmes 99. pants. Tieslietu ministrija likumprojekta anotācijā norāda, ka Satversmes 116. pants paredz iespēju ierobežot reliģiskās pārliecības paušanu, lai "aizsargātu citu cilvēku tiesības, demokrātisko valsts iekārtu, sabiedrības drošību, labklājību un tikumību". Pēc likuma ierosinātāju domām, neskatoties uz ģērbšanās ierobežojumu, indivīdam tiek saglabāta brīvība piekopt savu reliģiju, veicot rituālus, ceremonijas, sludinot mācību, un valsts turpina aizsargāt personas tiesības nebūt diskriminētai, pamatojoties uz savu reliģiju. "Likuma mērķis ir kultūrvēsturiskās telpas aizsardzība un integrācija," norāda Dz. Rasnačs, piebilstot, ka drošības aspekts šajā gadījumā nav primārs.
"Sejas aizsegs ir zīme, ka sieviete pieder kopienai, ar kuru nekāda integrācija un kontakti nav iespējami," sejas aizklāšanas simbolisko nozīmi traktē L. Taivāns. Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs Jānis Iesalnieks likuma nepieciešamību skaidro ar pieņēmumu, ka Eiropas sabiedrībā savstarpējā komunikācijā ir svarīgs ne tikai pateiktais, bet arī mīmika, žestikulācija un sejas aizsegšana šo komunikācijas veidu krietni ierobežo. "Līdz ar to cilvēkiem, kuri komunicē ar tiem, kuri aizseguši seju, var rasties iespaids, ka viņiem ir kaut kas slēpjams, un tas var novest pie šo cilvēku diskriminācijas." Līdz ar to burkas, nikāba un citu seju aizsedzošo apģērbu nēsāšana varot tikt uztverta kā politisks akts, kas pauž neiecietību pret mītnes zemes kultūru, civilizāciju un paražām, kas valkātāju var pakļaut draudiem un rasistiskiem uzbrukumiem.
Kā nozīmīgs arguments likuma ieviešanai tiek minēts arī dzimumu līdztiesības jautājums. "Islāma pasaulē sievietes sejas aizsegšana ir zināms sievietes kā pakļautā dzimuma simbols, jo vīriešiem nav šādu tradīciju un sievietei šajā sabiedrībā ir otršķirīga loma," apgalvo J. Iesalnieks. "Līdz ar to Latvijas un eiropeiskā kultūrtelpā nebūtu pieņemami nostiprināt simbolus, kas veicina dzimumu diskrimināciju."
Tiesībsargs gan norādījis, ka šāda mēroga ierobežojumi nedrīkst tikt piemēroti, balstoties tikai uz aizspriedumiem pret konkrētas reliģijas pārstāvjiem: "Ierobežojums noteiktām personu grupām nēsāt seju aizsedzošas galvassegas pats par sevi nevar sasniegt izvirzīto mērķi – nodrošināt vienotas un harmoniskas sabiedrības pastāvēšanu." Arī Artūrs Kučs vērš uzmanību uz to, ka būtu nepieciešama analīze, vai līdzīga rakstura ierobežojumi Francijā un Beļģijā, uz kuru praksi atsaucas Tieslietu ministrija, ir veicinājuši sabiedrības saliedētību.
Visvairāk ietekmēs islāmticīgās sievietes
Likumprojekta 3. pantā paredzēts plašs izņēmumu klāsts, kas reglamentē gadījumus, kad sejas aizsegšana publiskās vietās ir atļauta:
Likumā noteiktie ierobežojumi nebūs spēkā arī vietās, kur tiek veikta reliģiskā darbība, kā arī privātos pasākumos. Netiek ierobežota arī musulmaņu sieviešu tradicionālā lakata – hidžāba – valkāšana, kā arī citās reliģijās noteiktās galvassegas, kas neaizklāj seju.
Pēc Tieslietu ministrijas apkopotās informācijas, pagaidām Latvijā ir tikai piecas sievietes, kuras reliģisku iemeslu dēļ ir izvēlējušās slēpt savu seju. Latvijas Universitātes Teoloģijas fakultātes paustajā viedoklī gan norādīts, ka daļai islāmticīgo sieviešu, kuras lieto seju aizsedzošu apģērbu, šī prakse ir pietiekami būtiska, lai viņas turpinātu to piekopt arī pēc sankciju ieviešanas.
Aptaujātajās musulmaņu draudzēs vērtējums par likumprojektu ir dalīts. Piecas no tām norāda, ka tajās netiek piekopta tradīcija aizsegt seju un līdz ar to nebūs problēmu ievērot jauno likumu. Savukārt musulmaņu draudzes "Halal", "Makka", kā arī biedrība "Latvijas Islāma kultūras centrs" atzīst, ka jaunais likumprojekts būtiski ierobežo indivīda pamattiesības pilnvērtīgi praktizēt savu reliģiju ārpus privātīpašumiem.
Lai gan likumprojekta autori uzsver, ka ierobežojums nav attiecināms tikai uz reliģiski un filozofiski motivētiem gadījumiem, bet uz jebkādu iemeslu dēļ veiktu sejas aizklāšanu, musulmaņu draudze "Makka" uzskata: "Likums, lai gan vispārināts un it kā attiecas uz visiem, reāli skars tikai islāmticīgos." Savukārt draudze "Halal" aicina likumā atrunāt konkrētus gadījumus, kuros nepieciešams atklāt seju, nevis piemērot vispārinājumu, kas attiecas uz gandrīz visu publisko telpu.
Likums kā prevencija
Iecerēts, ka par pārkāpumiem šajā jomā pirmais administratīvais sods būs aizrādījums, jo, kā norāda tieslietu ministrs - "likuma galvenais uzdevums ir prevencija – informēt, brīdināt, sagatavot". Par atkārtotu pārkāpumu varētu tikt piemērots naudas sods, kura apmērs vēl nav noteikts. Tomēr Artūrs Kučs bilst, ka cilvēktiesību ierobežojumus nevar noteikt absolūti preventīvi: "Nav skaidrs, kā piecas sievietes, kas pēc Tieslietu ministrijas rīcībā esošās informācijas šobrīd nēsā galvassegas, var apdraudēt mērķi veidot vienotu sabiedrību. Tāpat nav pamatojuma, ka situācija būtiski mainīsies saistībā ar gaidāmo patvēruma meklētāju uzņemšanu, jo, kā zināms, vairums patvēruma meklētāju no Sīrijas nenēsā reliģisku apģērbu, kas aizsedz seju." Viņš arī vērš uzmanību uz to, ka vienotas sabiedrības veidošanai nevajadzētu balstīties uz sodiem.
Diskusijas par tiesisku regulējumu šajā jomā pirms gada aizsāka Valsts prezidents, atsaucoties uz spriedzi un drošības riskiem, kurus Eiropā radīja no Tuvajiem Austrumiem ieceļojušie bēgļi. Tolaik Saeimā likumprojektu "Par personas sejas aizklāšanas regulējumu publiskās vietās" iesniedza pieci Latvijas Reģionu apvienības deputāti, bet tas tika noraidīts.
