SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
Juris Kaža
telekomunikāciju eksperts
18. augustā, 2016
Lasīšanai: 11 minūtes
RUBRIKA: Skaidrojums
TĒMA: E-vide
2
2

Vai bankas aizstās lētāki un ērtāki fintech risinājumi mobilajās ierīcēs?

Pēdējos gados strauji attīstījusies jauna finanšu tehnoloģiju jeb fintech nozare, kas piedāvā lētākus un ērtākus naudas pārskaitījumus nekā bankas. Arī bankas atzīst, ka daudz kas ir mainījies, taču starp šobrīd šķietamiem konkurentiem, iespējams, agrāk vai vēlāk būs sadarbība.

FOTO: Ieva Lūka, LETA

Pakalpojumi internetā un mobilajās lietotnēs, kas ļauj ērtāk un parasti lētāk rīkoties ar personīgām finansēm, ir daļa no jaunas industrijas, kas balstās uz straujām izmaiņām informācijas tehnoloģiju (IT) izmaksās un iespējās. Pēdējos gados ir radusies jauna finanšu tehnoloģiju jeb fintech nozare. Fintech risinājumi privātpersonu un uzņēmumu finanšu darījumus “iznes ārpus bankas” un padara pieejamus internetā, arī mobilajās ierīcēs, bieži ar risinājumkompānijas zīmolu, kam nav sakara ar kādu konkrētu banku vai finanšu iestādi.
īsumā
  • Fintech risinājumi piedāvā lētākus un ērtākus privātpersonu un uzņēmumu darījumus ar naudu.
  • Fintech balstās uz mākoņdatošanas tehnoloģijām un viedtelefonu plašu pieejamību.
  • Latvijas uzņēmēju radīts rīks ļauj ērti samaksāt "grupveida" rēķinus – pusdienas, dāvanas kolēģiem u.tml.
  • Mintos internetā piedāvā ienesīgas investīcijas, iemaksājot pat nelielas summas.
  • Igauņu radīts risinājums būtiski palētinājis starptautiskos naudas pārskaitījumus.

Kā izpaužas fintech  uzņēmumu ātrums un lētums? Piemēram, sūtot 500 eiro ar kādu no jauniem naudas pārskaitīšanas pakalpojumiem uz studenta kontu ASV dolāros, komisijas naudā un no valūtas maiņas kursa var ietaupīt aptuveni 20 eiro, salīdzinot ar līdzīga pakalpojuma izmaksām bankā. Daudziem Latvijas iedzīvotājiem tas ir svarīgi kaut vai tādēļ, ka ar šādu paņēmienu tuvinieki Lielbritānijā var būtiski lētāk pārskaitīt naudu savējiem Latvijā.

Senāk lietoja papīra čekus

Senāk šāda fintech priekštece, vismaz ASV, kur maksājumiem daudz lietoja papīra čekus, bija kravas lidmašīnu flote, kas pa naktīm maisos pārvadāja tonnām čeku no vienas pilsētas uz otru. Čekus nākamā dienā iegrāmatoja attiecīgajās bankās. Šis savdabīgais bizness gan gājis mazumā, ASV ieviešot elektronisku čeku attēlu pārsūtīšanu un elektroniskus maksājumus. 

Mūsdienu fintech risinājumi arī praksē savieno visdažādākās bankas un izpilda virkni ar privātpersonu un uzņēmumu finansēm saistītu darījumu, kas agrāk bija pieejami tikai konkrētajās bankās un dažkārt to interneta bankās. Latvija un Baltijas reģions pat izceļas ar pašmāju fintech risinājumiem, no kuriem daži jau guvuši starptautiskus panākumus.

Sīknorēķinu risinājums Monea

Latvijā ar samērā lielu pompu un Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa piedalīšanos prezentācijā pērn rudenī sevi pieteica kompānija "Monea". "Monea" ar mobilo programmiņu risina tik ikdienišķu problēmu kā dažādu kopēju pusdienu vai krogus apmeklējuma rēķina sadalīšanu. Citiem vārdiem, draugu grupa paēd par 67 eiro, viens uzņemas ar savu karti samaksāt – bet kā iekasēt dažādās atsevišķās summas no, teiksim, četriem pieciem cilvēkiem? Ja pusdienotāju pulks visi ir pierakstījušies "Monea" platformā, tad naudu citiem reģistrētiem lietotājiem var pārskaitīt tikpat viegli, kā sūtīt īsziņu.

Lai nodrošinātu lietotājus pret nejaušu vai neapdomīgu naudas pārskaitīšanu, viena "Monea" pārskaitījuma limits ir 99,99 eiro, dienas kopējais pārskaitījumu limits ir 250 eiro, mēneša – 500 eiro. Savukārt lietotājam ir iespēja samazināt gan viena, gan dienas kopējo maksājumu limitu. Pārskaitījums, protams, nedaudz maksā, sākot no pieciem centiem.

"Šodien investēt var ar dažiem peles klikšķiem."

Tāpat ar "Monea" var pieprasīt naudu, teiksim, kādas kolēģa apsveikšanai – "2,50 eiro Andrim dzimšanas dienā" u.tml. Visus darījumus mobilajā telefonā (lietotne darbojas gan Android, gan iOS operētājsistēmu vidē) apstiprina ar paša izdomātu PIN kodu jeb paroli. Ja telefonu nozog vai pazaudē, to ļaundaris nevar izmantot, cenšoties savākt pa 1,50 eiro no pāris simts kontaktiem par "ziediem Annai" (kas būtu galvenā krāpniecības iespēja ar "Monea"). "Monea" var izmantot "Swedbank", "Nordea", SEB, "Citadele" klienti.

"Monea" ir viens no jaunākiem fintech uzņēmumiem Latvijā (oficiāli tas ir SIA "Monetizator", "Monea"  ir zīmols), taču patiesībā finanšu sistēmu apkalpojošiem uzņēmumiem Latvijā ir samērā gara vēsture. Pats vecākais nozarē, iespējams, ir Ziemeļvalstu informācijas tehnoloģiju (IT) koncerna "Tieto" Latvijas meitasuzņēmumā, kas pasaules mērogā atbild par kompānijas maksājumu karšu apstrādes un karšu sistēmu uzraudzības risinājumiem.

Latvijas fintech "ciltsmāte" – uzņēmums "Konts"

Savukārt skandināvu informāciju tehnoloģiju uzņēmuma "Tieto" tagadējās darbības pirmsākums bija vietējo latviešu speciālistu 1992. gadā dibinātā firma "Konts". Tā izstrādāja pirmo maksājumu karšu apstrādes sistēmu valstī. Latvijas uzņēmums piedāvāja programmatūras komplektu un risinājumu, kas bija pielāgojams jebkurai maksājumu karšu sistēmai. 1998. gadā "Konts" tika pievienots skandināvu IT risinājumu koncernam "Tieto". Starplaikā "Tieto" Latvijā ir izaudzis par koncerna galveno maksājumu karšu risinājumu attīstības un izstrādes centru. Latvijas "Tieto" speciālisti ieviesuši maksājumu sistēmas risinājumu Azerbaidžānas centrālajai bankai, apmācījuši Āfrikas banku ierēdņus maksājumu un krāpšanas novēršanas sistēmu lietošanā un ierīkojuši savu karšu apkalpošanas sistēmu "Card Suite" vairākās bijušās PSRS valstu bankās.

Protams, finanšu darījumi nav tikai maksājumi, cilvēki vēlas savus naudas līdzekļus "audzēt", tas ir, investēt. "Mintos" ir Latvijā radīta investīciju platforma, kas ļauj pat ar nelielām summām pelnīt no investīcijām īslaicīgos, t.s. nebanku kredītos.

""Mintos" ir izveidojis jaunu investīciju aktīvu klasi. Ja kādreiz finansēt aizdevumus varēja ierobežots cilvēku loks – tiem, kuriem bija apjomīgi brīvi naudas līdzekļi un savs personīgais privātbanķieris, tad šodien to var darīt ikviens, sākot ar 10 eiro. Lielā mērā tas ir, pateicoties tam, ka tehnoloģijas procesi ir padarīti efektīvāki un līdz ar to arī lētāki. Vairs nav nepieciešams uzturēt lielu darbinieku skaitu, kas manuāli apstrādā informāciju. Tā vietā šodien investēt var ar dažiem peles klikšķiem," skaidro "Mintos" līdzdibinātājs un vadītājs Mārtiņš Šulte.

Fintech risinājumi "dzīvo mākoņos", ir lēti uzturami

M. Šulte arī pauda, kādēļ, viņaprāt, Latvijā un pasaulē sācies fintech risinājumu un uzņēmumu dibināšanas bums. "Svarīgākais aspekts, kāpēc šodien tik strauji attīstās finanšu tehnoloģiju uzņēmumi, ir zemās izmaksas. Tehnoloģiju risinājumi ir kļuvuši daudz lētāki nekā pirms desmit gadiem. Investīcijas, kas nepieciešamas to izstrādei, ir neiedomājami mazākas, līdz ar to arī daudz vieglāk radīt un attīstīt jaunus produktus. Turklāt to iespējams izdarīt nesalīdzināmi ātrāk. Pirms 15, 20 gadiem finanšu tehnoloģiju uzņēmuma pirmais jautājums būtu – cik lielu serveri mums vajag un cik tas maksās? Šodien visu glabājam "mākonī" un strādājam pilnīgi citos apstākļos," viņš skaidroja.

"Mintos" dibinātājs arī norāda, ka interneta komercija un sociālie mediji, ar kuriem iedzīvotāji saskārušies jau vairākus gadus, ir cilvēkus iedrošinājuši veikt dažādus darījumus interneta vai mobilajā interneta vidē.

"Digitālie darījumi aug, bet internetbankas apmeklēšana samazinās. "

"Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācijas šā gada februārī veiktais pētījums parādīja, ka 44% iedzīvotāju Latvijā būtu gatavi veikt finanšu darījumus, izmantojot "Google" vai "Facebook". Tas parāda, ka sabiedrība kļūst daudz atvērtāka darījumu veikšanai interneta vidē, kā arī jaunām un inovatīvām tehnoloģijām," M. Šulte teica.

Vienlaikus M. Šulte skaidroja, ka "Mintos" un līdzīgu pakalpojumu rašanās nebūtu iespējama bez būtiskām izmaiņām "parastajos" finanšu tirgos, kas šādus alternatīvus darbības veidus padara pievilcīgus finanšu pakalpojumu lietotājiem. "Šodien bankas vairs neveic galveno finanšu sistēmas pamatuzdevumu – savienot tos, kuri grib atlikt patēriņu, ar tiem, kuri vēlas patērēt šodien. Depozītu likmes ir tuvu nullei vai pat negatīvas, savukārt kredītu pieejamība ir ierobežota. Labs piemērs tam ir mazie un vidējie uzņēmumi Latvijā – lai gan tie rada 70% no pievienotās vērtības iekšzemes kopproduktam, nodarbina 80% no privātajā sektorā strādājošajiem. Tieši šim sektoram ir visierobežotākā pieeja kapitālam, jo bankai ir jāvelta vienlīdz daudz darba, lai izsniegtu miljons vērtu kredītu vai 10 tūkstošus eiro."

Londonas igauņi un naudas pārskaitīšanas firmu bums

Rosība fintech nozarē arī pamanāma kaimiņvalstī Igaunijā, pareizāk sakot, Londonā dzīvojošos igauņu IT nozares uzņēmējos, kam bija apnicis maksāt lielas komisijas par starptautiskiem naudas pārskaitījumiem un attiecīgu valūtas maiņu. Viņi nodibināja starptautisku "starpvalūtu" naudas pārskaitīšanas platformu "Transferwise".

Darbojoties tikai un vienīgi ar starptautiskiem pārskaitījumiem, "Transferwise" izmanto sarežģītu sistēmu, kas sameklē darījumus, kurus var "pārtvert" un novirzīt kādam, kam šo summu vajag savā valūtā bez jebkādas valūtas konvertācijas. Nauda faktiski neatstāj katru valsti un šo darījumu "sapārošanu" veic igauņu speciālistu izstrādātā IT sistēma.

"Transferwise" ir uzradušies vairāki konkurenti, un kā vairākas t.s. pakalpojumu salīdzināšanas vietnes (piemēram, www.fxcompared.com) tie piedāvā būtiskus ietaupījumus (vairākus desmitus dolāru).

Bankas fintech  īpaši nebīstas

Vai bankām būtu jābīstas no fintech nozares konkurentiem, ņemot vērā, ka šādi pakalpojumi atņem komisijas naudas un "Mintos" veida uzņēmumi atņem darbu banku investīciju brokeriem?  "Swedbank" Baltijas valstu klientu servisa kompetences centra vadītājs Ģirts Bērziņš uzskata, ka starp šobrīd šķietamiem konkurentiem agrāk vai vēlāk būs sadarbība. Tomēr nesenā intervijā ziņu aģentūrai LETA Bērziņš atzina, ka banku klienti strauji pāriet uz darbošanos mobilo ierīču vidē: "Internetbanka atrodas piesātinājuma fāzē. Gada griezumā internetbankas apmeklējums krities par 1%. Digitālie darījumi aug, bet internetbankas apmeklēšana samazinās. Tas nozīmē, ka cilvēki daudzas lietas automatizējuši, piemēram, pieteikuši e-rēķinus, vai arī cilvēki visas vajadzības "sapako" un izdara vienā internetbankas apmeklējumā. Pašlaik privātpersona apmeklē internetbanku vidēji trīs, četras reizes mēnesī. Savukārt aktīvi mobilās lietotnes izmantotāji to lieto 20 un vairāk reizes mēnesī. Tā ir nebijusi pieredze – klients internetbanku apmeklē varbūt reizi nedēļā, filiāli – reizi, divas gadā, bet mobilo banku – katru dienu."

"Swedbank" vadītājs uzskata, ka banku sadarbība ar fintech uzņēmumiem ir neizbēgama, jo jaunuzņēmumi nekad nevarēs ar bankām konkurēt klientu skaita ziņā – bankām to vienmēr būs vairāk. Savukārt banku klientiem var interesēt daži fintech risinājumi, kas savukārt iegūs jaunus lietotājus no šo klientu aprindām.

Labs saturs
2
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU