Publicēts pirms 8 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
FOTO: Aiga Dambe, LV portāls
To, ka hipotekāro kreditēšanas darījumu laikā vismazāk aizsargātā puse ir tieši patērētājs, kas vēlas paņemt kredītu sava vienīgā mājokļa iegādei, būvniecībai vai renovācijai, 2013. gadā savā informatīvajā ziņojumā ir secinājusi Tieslietu ministrija.1 Šajā ziņojumā aicināts uzlabot patērētāju tiesību aizsardzību un novērst normatīvo aktu regulējuma sadrumstalotību, iestrādājot galvenos aizsardzības mehānismus vienā likumā.
Tāpēc, balstoties uz Tieslietu ministrijas ieteikumiem, Ekonomikas ministrija ir izstrādājusi grozījumus Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, kurus 15. martā apstiprināja Ministru kabinets un kuri vēl gaidu savu kārtību izskatīšanai Saeimā.
Patērētājs nav aizsargāts no starpnieka negodīgas rīcības
Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā vistiešāk skars kredītdevējus un hipotekārās kreditēšanas starpniekus un to pārstāvjus, LV portālam skaidro Ekonomikas ministrijas pārstāve Elita Rubesa-Vorovko.
Starpniekam ir liela nozīme hipotekārajā kreditēšanā. Tieši starpnieks konsultē patērētāju, sameklē potenciālo kredītdevēju un piedāvā viņa vārdā sagatavot un noslēgt līgumu. Starpnieku loks ir plašs - tie var būt gan finanšu brokeri, gan mākleri, gan privātpersonas, kas attiecīgi vienojušās ar kredīta devēju par hipotekāro kredītu piedāvāšanu patērētājiem.
Jau šobrīd normatīvie akti izvirza atsevišķas prasības kreditēšanas starpniekiem, piemēram, pienākumu sniegt informāciju par sevi un kredīta devēju, ko pārstāv, pienākums izskaidrot patērētājam līguma nosacījumus. Tomēr regulējums ir nepietiekams, tāpēc patērētājs no krāpšanas nav pietiekami pasargāts.
Starpnieku un to pārstāvju pakalpojumi būs jāreģistrē
Patērētāju tiesību aizsardzības likuma grozījumi paredz definēt to, kas īsti ir starpnieks, nosakot, ka tā ir fiziska vai juridiska persona, kas nedarbojas kā kredīta devējs un savas saimnieciskās vai profesionālās darbības ietvaros par maksu (kas saskaņā ar noslēgto vienošanos var būt naudas veidā vai jebkādā citā finansiālas atlīdzības veidā) veic kādu no šādām darbībām:
Savukārt starpnieka pārstāvis ir fiziska vai juridiska persona, kas veic kredīta starpnieka pienākumus un rīkojas tikai viena kredīta starpnieka vārdā, un par to uzņemas pilnu atbildību.
Šobrīd Latvijā kredīta starpniecības pakalpojumi netiek reģistrēti. Likumprojektā ir paredzēts, ka hipotēkas kreditēšanas jomā kredīta starpnieka un kredīta starpnieku pārstāvju reģistrāciju un to darbības uzraudzību veiks Patērētāju tiesību aizsardzības centrs.
Tomēr Ekonomikas ministrijā vēl top MK noteikumi, kas noteiktu detalizētu kārtību kredīta starpnieku un kredīta starpnieku pārstāvju reģistrācijai, atzīšanai un atsaukšanai. Ministru kabineta noteikumos plānots arī paredzēt prasības kredīta starpnieku profesionālās darbības civiltiesiskai apdrošināšanai.
Kreditēšanas personāla atalgojums nevar būt motivācija, lai kaitētu patērētājam
Likumprojekts nostiprina arī vispārēju principu attiecībā uz kredīta devēja, kredīta starpnieka un kredīta starpnieka pārstāvja atalgojuma politikas veidošanu hipotekārās kreditēšanas jomā. Kreditēšanā ir iesaistīts liels personāla skaits, piemēram, kredītu inspektori, kredītu analītiķi, kredītprojektu vadītāji, kredītportfeļa administratori, aizdevuma administratori, juriskonsulti u.c.
EM izstrādātie grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā paredz, ka tieši darba devējs nosaka personāla politiku, ievērojot to, ka personālam jārīkojas godīgi, taisnīgi, paredzami un profesionāli, ņemot vērā patērētāja finanšu stāvokli, vajadzības un pamatotas intereses. Tāpat kredīta devējs nosaka arī atalgojuma izmaksu, taču tam jānodrošina, ka:
Tāpēc PTAL grozījumi paredz, ka gadījumos, kad kredīta devēji, kredīta starpnieki vai kredīta starpnieku pārstāvji dod padomus patērētājam, padomu došanā iesaistītā personāla atalgojuma struktūra nevar kaitēt viņu spējai rīkoties patērētāju interesēs un jo īpaši nav atkarīga no pārdošanas mērķiem.
Papildus PTAL iestrādātas minimālās prasības personālam hipotekārās kreditēšanas jomā. Piemēram, zināšanas par kreditēšanas pakalpojumiem un nepieciešamības gadījumā papildu pakalpojumiem, kurus parasti piedāvā kopā ar tiem, zināšanas par normatīvajiem aktiem, nekustamā īpašuma iegādes procesu utt.
Nekustamā īpašuma vērtēšanu veiks sertificēts nekustamā īpašuma vērtētājs
Tieslietu ministrijas informatīvais ziņojums uzrāda vēl vienu problēmu, ar ko patērētājs var saskarties hipotekārās kreditēšanas jomā, - nekustamā īpašuma tirgus vērtības noteikšana, kas var būt gan par zemu, gan par augstu. Tam iemesls, ka nekustamā īpašuma cenu var novērtēt arī nesertificēts vērtētājs.
Ja īpašums novērtēts zemāk, nekā ir tā patiesā vērtība, patērētājs var saņemt mazāku kredīta apjomu vai viņam var pieprasīt papildu saistību nodrošinājumu. Savukārt, ja novērtējums ir augstāks, kredīta ņēmējs var saņemt lielāku kredīta apjomu, taču, ja tas nespēs laicīgi norēķināties ar kredīta devēju, ieķīlātā nekustamā īpašuma reālā vērtība ir lielāka, lai nekustamā īpašuma pārdošanas rezultātā ar iegūtajiem līdzekļiem pilnībā segtu kredītņēmēja parādsaistības.
Lai šīs iespējamās problēmas novērstu, grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā paredz, ka nekustamā īpašuma novērtējumu varēs veikt tikai sertificēts nekustamā īpašumā vērtētājs.
Nedrīkstēs pieprasīt maksājumus pirms līguma slēgšanas
Ekonomikas ministrijas izstrādātie grozījumi paredz Patērētāju tiesību aizsardzības likumā ieviest vairākus nosacījumus, lai hipotekārās kreditēšanas laikā aizstāvētu patērētāju intereses. Piemēram, starpniekam un kredīta starpnieka pārstāvim būs aizliegts pirms līguma noslēgšanas no patērētāja pieprasīt veikt jebkādus maksājumus.
Kad līgums jau būs noslēgts, kredīta devējam nebūs tiesību patērētājam, ja vien tas nav pieļāvis būtisku līguma pārkāpumu, pieprasīt:
Par būtisku līguma pārkāpumu šajā gadījumā uzskatīs:
Ja patērētājs nebūs pieļāvis būtisku līguma pārkāpumu, tas varēs kredīta devējam lūgt izskatīt patērētāja priekšlikumu par kredīta atmaksas termiņa pagarināšanu vai kredīta valūtas maiņu.
Atteikuma gadījumā kredīta devējs sniedz patērētājam motivētu atbildi 30 dienu laikā. Šādu priekšlikumu patērētājs var izteikt ne biežāk kā vienu reizi gada laikā. Kredīta devējam nav tiesību prasīt jebkādu kompensāciju par šādu izmaiņu veikšanu, izņemot pamatotu un samērīgu maksu par pakalpojuma administratīvajiem izdevumiem.
Piemēram, praksē var rasties situācijas, kad pirms noslēgt līgumu, starpnieks prasa patērētājam veikt noteiktus maksājumus. Savukārt, ja līgums netiek noslēgts, patērētājs savu naudu atpakaļ neatgūst un kļūst par krāpniecības upuri.
Jāinformē būs arī galvinieks
Līdz ar grozījumiem domā arī uzlabot galvinieka tiesības hipotekārās kreditēšanas jomā. Iepriekš normatīvie akti neparedzēja, ka kredītdevējam ir pienākums galvinieku informēt par parāda apjomu.
Patērētāju kreditēšanas līguma izbeigšanas gadījumā cieš gan patērētājs, gan arī galvinieks, kuram ir jāatmaksā visa kredīta summa un ar to saistītie papildu maksājumi (procenti (t.sk. nokavējuma procenti), līgumsods un ar piedziņu saistītie izdevumi). Parasti ne patērētājs, ne arī galvinieks nespēj segt šīs izmaksas, kā rezultātā tiek realizēta ķīla un radīts kaitējums gan patērētāja, gan galvinieka interesēm. Arī kredīta devēja interesēs ir no patērētāja kreditēšanas līguma izrietošo saistību izpilde, nevis līguma izbeigšana, jo piedziņas procesā ne vienmēr tiek atgūta aizdotā summa un ir radušies zaudējumi.
Tādējādi turpmāk patērētāja kreditēšanas līguma galviniekam būs tiesības pieprasīt un kredīta devējam būs pienākums sniegt informāciju par patērētāja veiktajiem maksājumiem saskaņā ar patērētāja kreditēšanas līgumu, termiņu, maksājuma grafiku un atlikušo parādsaistību apjomu. Tas sniegs plašāku tiesisko aizsardzību galviniekam.
Vēl jāizstrādā MK noteikumi
Jānorāda, ka Ekonomikas ministrijas izstrādātie grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā nodrošina Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2014/17/ES par patērētāju kredītlīgumiem saistībā ar mājokļa īpašumu prasību pārņemšanu nacionālajos tiesību aktos. Lai pilnvērtīgi ieviestu direktīvas prasības, šobrīd vēl tiek gatavoti grozījumi MK noteikumos Nr. 1219 "Noteikumi par patērētāja kreditēšanu", kā arī kredīta starpnieku un kredīta starpnieku pārstāvju reģistrācijas noteikumi.
Paralēli Patērētāju tiesību aizsardzības likumam tiek grozīts arī Komerclikums, no kura slēgta 21. panta 3. daļa, kas nosaka, ka kapitālsabiedrībai, kura sniedz patērētāja kreditēšanas pakalpojumu, apmaksājamā pamatkapitāla minimālais lielums ir 425 000 eiro. Tā kā patērētāju kreditēšanas normas ir ietvertas Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, tad šo nosacījumu plānots noteikt šajā likumā, vienlaicīgi to izslēdzot no Komerclikuma.
1Informatīvais ziņojums par hipotekārās kreditēšanas tiesiskā regulējuma nepilnību izvērtējumu un priekšlikumiem tā pilnveidošanā.
