SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
Edīte Brikmane
LV portāls
12. februārī, 2016
Lasīšanai: 14 minūtes
2
2

Ar jaunu laboratorisko izmeklējumu kārtību pret nelietderīgiem tēriņiem

No 2016.gada ģimenes ārsti neizsniedz nosūtījumus uz izmeklējumiem, kas atrodas speciālistu kompetencē. Jaunās kārtības mērķis ir veicināt racionālāku valsts līdzekļu izlietojumu, taču tā varētu palielināt gaidīšanas rindas ārstniecības iestādēs.

LV portāla infografika;
Designed by Freepik

“Šogad par šīm analīzēm diemžēl ir jāmaksā,” intonācijā, kas vienlaikus pauž nožēlu un vēlmi atvainoties, no laboratoriju darbinieku mutes šogad dzirdējis ne viens vien, jo, sākot ar 1.janvāri, ir ieviestas izmaiņas laboratorisko izmeklējumu apmaksas kārtībā. To pamatā ir trīs jaunumi, kas turpmāk būs jāņem vērā gan pacientiem, gan mediķiem.
īsumā
  • Jaunie nosacījumi paredz atsijāt gadījumus, kad analīzes tiek nozīmētas bez pietiekama medicīniska pamatojuma un tiek pārāk bieži atkārtotas.
  • Ģimenes ārsti vairs nav tiesīgi izsniegt nosūtījumus uz virkni izmeklējumu, kas atrodas konkrētu jomu speciālistu kompetencē.
  • Ja pacientam nosūtījums uz laboratoriskajiem izmeklējumiem izsniegts vēl pagājušajā gadā, izmeklējumu veicot šogad, piemēros šobrīd spēkā esošos apmaksas kārtību.
  • Arī turpmāk maksas vizītes laikā ārsts nevarēs nosūtīt uz valsts apmaksātiem izmeklējumiem.
  • Laboratoriskajiem izmeklējumiem paredzētais līdzekļu apjoms 2016.gadam, salīdzinot ar 2015.gadu, nav samazināts.

Atsevišķiem izmeklējumiem tiek noteikts skaits, ko no valsts budžeta līdzekļiem kalendārā gadā apmaksā vienam pacientam

Kā norāda Nacionālais veselības dienests (NVD), tie ir izmeklējumi, kurus medicīnisku iemeslu dēļ nav lietderīgi biežāk atkārtot.

Lūk, daži piemēri:

  • Pērn nepilnu asinsainu (hemoglobīns, eritrocīti, leikocīti, trombocīti), ja to nozīmēja ārsts, pacienti varēja veikt bez ierobežojumiem, taču 2016.gadā šīs analīzes apmaksās ne biežāk kā vienu reizi gadā, izņemot pie akūtām un hroniskām saslimšanām.
  • Līdzīgi ar ABL holesterīna līmeņa noteikšanu – ja 2015.gadā to apmaksāja bez ierobežojumiem, 2016.gadā šo laboratorisko izmeklējumu apmaksās ne biežāk kā vienu reizi gadā no 45 gadu vecuma, izņemot gadījumus, ja pacients lieto statīnu terapiju vai pastāv sirds asinsvadu slimības risks.

Virknei laboratorisko izmeklējumu noteikts veikšanas algoritms

Šāds jaunievedums nodrošinās izmeklējumu veikšanas pamatotu secību, un par tā ievērošanu ir atbildīga laboratorija. Tāpat ir svītroti un apvienoti atsevišķi izmeklējumi.

Piemēri:

  • Papildu urīna analīzes ar mikroskopiju 2015.gadā valsts apmaksāja bez ierobežojuma. Jaunā kārtība paredz, ka turpmāk šāds laboratoriskais izmeklējums tiks apmaksāts, ja konstatētas izmaiņas urīna analīzē ar teststrēmeli, kas ir vienkāršāka un lētāka metode.
  • Eritrocītu grimšanas ātrumu (EGĀ) noteikšanu valsts turpmāk neapmaksās, ja tā nozīmēta vienlaicīgi ar C reaktīvo (CRO) analīzi, jo abiem izmeklējumiem ir līdzīga informatīva nozīme – tie norāda uz iekaisuma procesu, tikai CRO ir specifiskāks.

Mainīta nosūtītāju kompetence attiecībā uz izmeklējumiem

Virknei izmeklējumu ir mainīti nosacījumi, kurš ārsts - ģimenes ārsts vai speciālists - drīkst izsniegt nosūtījumu uz laboratoriskiem izmeklējumiem. Tas nozīmē, ka līdz ar jauno kārtību ģimenes ārsti vairs nav tiesīgi izsniegt nosūtījumus uz virkni izmeklējumu, kas atrodas konkrētu jomu speciālistu kompetencē. Piemēram, lielākā daļa ģenētisko analīžu turpmāk apmaksās tikai, ja to veikšanu nozīmēs noteikts ārsts-speciālists. Tātad, ja ģimenes ārsts uzskatīs, ka šāda veida pārbaudes vajadzētu veikt, pacients vispirms jānosūta uz konsultāciju pie speciālista, kurš tad arī padziļināti vērtēs izmeklējumu nepieciešamību un tālāko ārstēšanu.

Valsts apmaksāto laboratorisko izmeklējumu saraksts un jaunie apmaksas nosacījumi pieejami Nacionālā veselības dienesta (NVD) mājaslapā.

Mērķis – novērst nelietderīgus tēriņus

Kāpēc šādas izmaiņas ir nepieciešamas? Kā skaidro NVD, "jaunie nosacījumi paredz atsijāt tos gadījumus, kad analīzes tiek nozīmētas bez pietiekama medicīniska pamatojuma, tiek pārāk bieži atkārtotas vai netiek ievērota loģiska un racionāla izmeklējumu veikšanas secība".  Tādējādi tiks veicināts racionālāks valsts budžeta līdzekļu izlietojums veselības aprūpē.

Veselības ministrijas aprēķini par augošajiem tēriņiem laboratorisko izmeklējumu apmaksai, patiesi, ir viela pārdomām: pēdējo piecu gadu laikā tie teju dubultojušies. Ja 2010.gadā valsts iedzīvotājiem apmaksāja dažāda veida analīzes 16,99 miljonu eiro apmērā, tad pērn šim nolūkam tērēti gandrīz 28 miljoni – par 64% vairāk apstākļos, kad veselības budžets joprojām nav sasniedzis pirmskrīzes līmeni. Tas nozīmē, ka lieku reizi atkārtotu vai bez īpaša pamatojuma veiktu laboratorisku izmeklējumu dēļ naudas pietrūkst pakalpojumiem, kuri tiešām akūti nepieciešami.

"Ja 2010.gadā valsts iedzīvotājiem apmaksāja dažāda veida analīzes 16,99 miljonu eiro apmērā, tad pērn šim nolūkam tērēti gandrīz 28 miljoni."

"Laboratoriskie izmeklējumi nav skrīninga metode," atbalstu ministrijas centieniem ierobežot nepamatotu laboratorisko izmeklējumu veikšanu pauž Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas vadītāja Līga Kozlovska. Ģimenes ārstu praksēs netrūkst pacientu, kuri vēlas izmeklēties no "galvas līdz kājām", taču "par to ir jāmaksā," uzskata L.Kozlovska. Dažkārt arī maksas speciālisti, lai izskatītos labāki pacientu acīs, ieteic veikt pārbaudes, no kurām ne vienmēr visas ir nepieciešamas. Tāpēc Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdē lauku ģimenes ārstu pārstāve pauda, ka šādus ierobežojumus vajadzētu noteikt arī radioloģiskiem izmeklējumiem. 

Liekos izmeklējumus neapmaksās

Naudas ir tik, cik ir, un tā jātērē mērķtiecīgāk. "Liet ūdeni caurā mucā nav prāta darbs," par jaunās kārtības nepieciešamību nelokāms ir veselības ministrs Guntis Belēvičs. Turklāt laboratoriskajiem izmeklējumiem paredzētais līdzekļu apjoms 2016.gadam, salīdzinot ar 2015.gadu, nav samazināts un ģimenes ārstu paustajām bažām, ka naudas varētu nepietikt, neesot pamata.

Ministrija uzsver: izmaiņas līdzšinējos nosacījumos ir izstrādājusi darba grupa, kurā darbojās ne tikai laboratorijas speciālisti, Slimību profilakses kontroles centra un NVD pārstāvji, bet arī dažādu specialitāšu mediķi, tai skaitā ģimenes ārsti, kuri izvērtēja izmeklējumus, kuri būtu atstājami, kādi ir pārāk specifiski ģimenes ārstu kompetencei un kurus veikt biežāk nav lietderīgi.

"Gadās, ka regulāras pārbaudes tiek nozīmētas inerces pēc, lai gan daļa no tām kaut kādā laika periodā nav informatīvas," secina NVD pārstāve Māra Āboliņa. Daudz kas atkarīgs no ārsta godaprāta. Izsniedzot nosūtījumu uz laboratoriskajiem izmeklējumiem, ārstiem jāņem vērā jaunie apmaksas nosacījumi un jāinformē pacients gadījumā, ja tiek piedāvāts kāds maksas izmeklējums. "Maksas izmeklējuma nozīmēšanas gadījumā pacients ir tiesīgs pārrunāt ar ārstu izmeklējuma nepieciešamību un iespējamās alternatīvas," uzsver NVD.

Daļa mediķu izmaiņas neatbalsta

Tiesa, ne visiem mediķiem noteiktie ierobežojumi veikt laboratoriskos izmeklējumus pacientiem ir pieņemami. Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas vadītāja Sarmīte Veide nenoliedz, ka dažkārt kādu pārbaužu nepieciešamību varētu arī pārskatīt, taču lielākie iebildumi saistīti ar ierobežojumiem ģimenes ārstiem pašiem izsniegt nosūtījumus uz atsevišķām analīzēm, kuras tagad drīkst nozīmēt tikai speciālists. "Ideja samazināt ģimenes ārstu kompetenci man nav pieņemama," secina asociācijas valdes loceklis Pauls Princis. Viņaprāt, ģimenes ārstiem ir jāseko līdzi pacientu veselībai, ne tikai jānodarbojas ar slimību uzraudzību. "Kad pacients ir slims, tad jau ir drusku par vēlu," viņš spriež.

Tikmēr NVD uzsver - pamata lietas ģimenes ārstiem nav liegts pārbaudīt. Jebkurā gadījumā, ja cilvēkam ir, piemēram, vairogdziedzera problēmas, ar ģimenes ārstu vien nevarēs iztikt un būs jāmeklē endokrinologa palīdzība, kurš tad arī izvērtēs, kādas analīzes konkrētajā gadījumā nepieciešamas, un attiecīgi paši izsniegs nosūtījumu.

Tomēr jaunā kārtība netiek viennozīmīgi vērtēta arī ārstu speciālistu vidū. "Runājot par pirmreizējām vizītēm, speciālistam veidojas pilnīgāks priekšstats par pacienta veselības stāvokli, ja viņam ir līdzi ģimenes ārsta veiktie izmeklējumi," stāsta Daiga Rauba, Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas (BKUS) pārstāve. "Ja ģimenes ārsti tos vairs nenozīmēs, izmeklēšana būs jāsāk no nulles, kas vēl vairāk noslogos rindu pie ambulatorajiem speciālistiem." Tāpēc BKUS reimatoloģe Ruta Šantere neslēpj bažas, ka jaunā kārtība var pagarināt laiku, līdz pacientam tiek noteikta galīgā diagnoze un sākta ārstēšana. "Kamēr pacients staigā pa kabinetiem, slimība var arī negaidīt," viņa brīdina.

Jaunās kārtības plusi un mīnusi

Kamēr mediķi un pacienti ar jauno sistēmu aprod, vismaz gada pirmajos mēnešos ar sarežģījumiem saņemt valsts apmaksātus laboratoriskos izmeklējumus varētu saskarties, piemēram, pacienti ar hroniskām saslimšanām, kuriem nepieciešamas kontroles vizītes 2-4 reizes gadā. "Lai tikšanās reizē ārsts varētu spriest par ārstēšanas rezultātiem, medikamentu blakusparādībām un koriģēt ārstēšanu, līdzi jābūt atbilstoši speciālista sniegtajām rekomendācijām veiktu analīžu rezultātiem.  Tā kā ģimenes ārsti vairs nav tiesīgi nozīmēt šos izmeklējumus, daudziem hroniskiem pacientiem, kam pagājušajā gadā speciālisti rekomendējuši kontroles izmeklējumus un vizītes, uz slimnīcu būs jādodas divreiz – vienreiz pēc nosūtījuma, otrreiz uz pašu konsultāciju," secina BKUS pārstāve D.Rauba.

Ja pacientam nosūtījums uz laboratoriskajiem izmeklējumiem izsniegts vēl pagājušajā gadā, izmeklējumu veicot šogad, tiks piemēroti šobrīd spēkā esošie apmaksas nosacījumi. Tas nozīmē, ka, ierodoties uz analīzēm laboratorijā ar pērn izsniegtu ģimenes ārsta nosūtījumu, var gadīties, ka par pakalpojumu jāmaksā pilna cena.

"Lieku reizi atkārtotu vai bez pamatojuma veiktu laboratorisku izmeklējumu dēļ naudas pietrūkst pakalpojumiem, kuri tiešām akūti nepieciešami."

Komentējot medijos izskanējušo gadījumu, kad pacientam speciāli jābrauc 140 km uz Rīgu, lai tikai saņemtu nosūtījumu, NVD pārstāve M.Āboliņa skaidro, ka līdz ar jauno kārtību tā turpmāk tomēr nevajadzētu notikt: "Pacientam, kuram nepieciešamas regulāras konsultācijas un pārbaudes, ārstam vizītes laikā jāizsniedz nosūtījums visiem izmeklējumiem, kas nepieciešami līdz nākamajai vizītei. Tas nekas, ja tā jāveic pēc vairākiem mēnešiem, nosūtījumu var uzrakstīt jau šobrīd."

No šāda aspekta raugoties, tiek ietaupīts gan pacienta, gan ģimenes ārsta laiks, jo pacientam vairs nevajadzēs atkārtoti doties pie ģimenes ārsta, lai saņemtu nosūtījumu uz speciālista rekomendētajiem laboratoriskajiem izmeklējumiem, kā tas bijis ierasts līdz šim. Vienlaikus "jāņem vērā, ka jaunā kārtība pagarinās konsultāciju laiku pie speciālista, kas arī varētu ietekmēt gaidīšanas rindu uz ambulatorajiem pakalpojumiem," norāda BKUS pārstāve D.Rauba. Turklāt slimnīcas speciālisti prognozē, ka biežākas būs situācijas, ka pacientiem pirms pusgada vai gada dotie nosūtījumi būs nozaudēti.

Papildu problēmas, neatrisinot iepriekšējās

Tā vēl būtu maza bēda, ja pie valsts apmaksātiem speciālistiem varētu tik vienkārši tikt. Diemžēl garās gaidīšanas rindas uz pieņemšanu ir vispārzināma problēma. Akūtā gadījumā pacienti izvēlēsies doties pie maksas speciālista, kurš var pieņemt ātrāk. Taču līdz ar jauno kārtību šie pacienti nostādīti neapskaužamā situācijā, jo, tāpat kā līdz šim, arī turpmāk maksas vizītes laikā ārsts nevarēs nosūtīt uz valsts apmaksātiem izmeklējumiem.

Ja agrāk nosūtījumu uz speciālista rekomendētajām valsts apmaksātām analīzēm varēja palūgt ģimenes ārstam, tagad pēc maksas speciālista vizītes arī laboratoriskie izmeklējumi būs jāapmaksā no savas kabatas, jo ģimenes ārstam vairs nav tiesības tos izsniegt. "Šobrīd ir tikai divas iespējas – vai nu pacients maksā pats par šo izmeklējumu, vai arī gaida rindā pie valsts apmaksāta speciālista," rezumē Ģimenes ārstu asociācijas vadītāja S.Veide.

"Izsniegt nosūtījumus uz virkni izmeklējumu liegts ne tikai ģimenes ārstiem – arī speciālistu iespējas ir ierobežotas."

D.Rauba norāda arī uz citām nepilnībām jaunajā apmaksas sistēmā. Izsniegt nosūtījumus uz virkni izmeklējumu liegts ne tikai ģimenes ārstiem – arī speciālistu iespējas ir ierobežotas. Piemēram, daļai reimatoloģijas pacientu, kuri vēlas saņemt bioloģisko terapiju, veikt kardioloģiskos izmeklējumus ārstēšanas efektivitātes un blakņu attīstības risku izvērtēšanai, papildus vēl jādodas pie kardiologa pēc izmeklējuma nosūtījuma, jo atsevišķu rādītāju noteikšanu valsts apmaksā tikai gadījumā, ja nosūtītājs ir kardiologs. Daži vecāki šī iemesla dēļ izlemj formālo vizīti negaidīt un par izmeklējumiem maksāt no savas kabatas.

Bērnu slimnīcas speciālisti ikdienā saskaras arī ar ģimenes ārstu atteikumu izsniegt nosūtījumus uz analīzēm, kuras tie pat būtu tiesīgi nozīmēt, baidoties pārtērēt laboratorijas izmeklējumu kvotu. "Neskaidrā situācija ir kļuvusi par iemeslu nesaskaņām starp ģimenes ārstiem, slimnīcas speciālistiem un bērnu vecākiem," secina BKUS pārstāve. Uz virkni neskaidrību norāda arī ģimenes ārsts P.Princis, paužot neizpratni, kā notiks, piemēram, izmeklējumu kvotēšana ģimenes ārstiem, laboratorijās un speciālistiem.  "Pacientiem šī situācija nav labvēlīga, un baidos, ka arī turpmāk notiks lieka staigāšana no viena ārsta pie otra, lai saņemtu nosūtījumus." Vai arī pacienti vienkārši samaksās, ja varēs to atļauties.   


1Ar asins vēzi slimojošam bērnam liek maksāt par savām analīzēm. TVNET. 26.01.2016.

Labs saturs
2
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU