Publicēts pirms 8 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
LV portāla infografika
Likums "Par nekustamā īpašuma nodokli" atļauj pašvaldībai noteikt nodokļa likmi plašā diapazonā – no 0,2% līdz 3%, bet vairāk par 1,5% var prasīt tikai par graustiem un tad, ja būve nav laikus nodota ekspluatācijā.
Taču arī 1,5%, ko gan Rīga, gan daža Pierīgas pašvaldība pieprasa nedeklarētajiem, nav nekāds nieks. Piemēram, ja mājokļa kadastrālā vērtība ir 20 000 eiro, tad nodoklis gadam ir 40 eiro. Ja tajā neviena deklarētā nav, tad visam gadam nodoklis būtu 200 eiro, t.i., septiņreiz vairāk.
NĪN likmes pašvaldības nosaka savos saistošajos noteikumos. Pašvaldību saistošos noteikumus var atrast pašvaldību mājaslapās, deviņu pilsētu un atsevišķu novadu noteikumi ir pieejami portālā likumi.lv. Iedzīvotājiem vēl nav izveidojies ieradums sekot līdzi vietējās varas pieņemtajiem lēmumiem, līdz ar to paliekot neziņā. Arī daudzi rīdzinieki attapa pārmērīgā maksājuma briesmas novērst pēdējā brīdī, taču deklarēties portālā Latvija.lv gadu mijas dienās nebija iespējams, jo tas nedarbojās.
Rīgas domes Sabiedrisko attiecību nodaļa informē, ka rīdziniekiem, kuri pagājušā gada nogalē nepaspēja deklarēt savu dzīvesvietu Rīgā un kuriem līdz ar to šogad tiktu piemērota paaugstināta nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) likme, tiks dota iespēja deklarēties līdz 29.februārim ieskaitot. Par šādu risinājumu trešdien, 3.februārī, vienojās Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs un vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards.
"Paziņojums par NĪN aprēķinu tiks izsūtīts ar nelielu novēlošanos, pēc 15.februāra."
"Kopā ar ministriju esam raduši korektu risinājumu situācijai, kas izveidojās pagājušā gada nogalē, kad tehnisku iemeslu dēļ portālā www.latvija.lv nebija pieejams Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes e-pakalpojums "Dzīvesvietas deklarācijas iesniegšana". Līdz ar to daļai rīdzinieku no viņiem neatkarīgu iemeslu dēļ nebija iespējams deklarēt dzīvesvietu savā nekustamajā īpašumā. Visiem, kas to nav paspējuši izdarīt, tagad dosim iespēju deklarēties savā īpašumā līdz 29.februārim un saglabāt NĪN atlaides. Tādējādi paziņojums par NĪN aprēķinu tiks izsūtīts ar nelielu novēlošanos, pēc 15.februāra," norādījis Nils Ušakovs.
"Šāds lēmums ir pieņemts sabiedrības interesēs, Rīgas domei un ministrijai kopīgi izvērtējot situāciju, juridiskos un tehniskos aspektus," Rīgas mēra sacīto apstiprināja Kaspars Gerhards.
2015.gadā Rīgas dome pieņēma jaunus noteikumus par NĪN aprēķināšanas kārtību un atlaižu piemērošanu Rīgā. Būtiski nodokļa apmērs samazinājās ģimenēm ar bērniem, bet palielinājās tiem dzīvokļu īpašniekiem, kuros nav deklarētu personu. Rīgā šādu dzīvokļu ir ap 38 000. Parasti šādi dzīvokļi kalpo kā kapitāla ieguldījums un netiek izīrēti, vai arī dzīvokļa īpašnieks pretlikumīgi nedod atļauju īrniekam to deklarēt par savu dzīvesvietu, norādīts domes paziņojumā.
Rīgas dome aicina visus tos iedzīvotājus, kas faktiski dzīvo galvaspilsētā, bet līdz 2015.gada 31.decembrim nepaguva deklarēt savu faktisko dzīvesvietu, to izdarīt līdz 29.februārim. Pēc šī datuma deklarēšanās termiņš vairs pagarināts netiks un nekustamajiem īpašumiem bez deklarētām personām tiks piemērota paaugstinātā NĪN likme.
Kā LV portālu informēja Rīgas Pašvaldības ieņēmumu pārvaldē, sakarā ar deklarēšanas termiņa pagarinājumu ir gaidāmi grozījumi saistošajos noteikumos, atbilstoši tajos noteiktajam arī tiks rēķināts nodoklis. Rīgā nodokļa maksāšanu nosaka saistošie noteikumi Nr.148 "Par nekustamā īpašuma nodokli Rīgā".
Par nekustamā īpašuma nodokļa paaugstinātās likmes piemērošanu Rīgā nedeklarētajiem un dažādām ar to saistītajām situācijām LV portāls rakstīja skaidrojumā "Tukšiem mājokļiem nekustamā īpašuma nodoklis Rīgā būs daudz lielāks". Protams, individuālo situāciju, kas rada neskaidrības, var būt daudz vairāk. Tāpēc par tām jājautā Rīgas domes Pašvaldības ieņēmumu pārvaldei, izmantojot konsultatīvo tālruni 80000850, sūtot e-pastu uz adresi pip@riga.lv vai klātienē ierodoties Rīgas domes Pašvaldības ieņēmumu pārvaldes klientu apkalpošanas centrā Terēzes ielā 5, Rīgā.
Interese ne tikai par NĪN summu, bet arī par ienākuma nodokli
Ne tikai Rīga, bet arī citas pašvaldības izmanto deklarēšanos kā kritēriju manevriem ar likmēm, lai iedzīvotājus piesaistītu pašvaldībai un caur to arī pašvaldības budžetā saņemtu viņu maksāto iedzīvotāju ienākuma nodokli. LV portāls par to rakstīja skaidrojumā "Nekustamā īpašuma nodokļa izmaiņas 2016.gadā - likumā un pašvaldību saistošajos noteikumos".
Lai saprastu, kāpēc šādi "manevri" notiek, jāzina, ka nekustamā īpašuma nodokli administrē pašvaldība, un tās budžetā nonāk 100% šī nodokļa ieņēmumu.
Savukārt arī no iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) lauvas tiesa – 80% - nonāk tās pašvaldības kasē, kurā IIN maksātājs ir deklarēts. Tikai 20% no šī nodokļa tiek pārskaitīts valsts budžetam. Šādu kārtību nosaka likums "Par valsts budžetu 2016.gadam" - iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu sadalījums starp valsts budžetu un pašvaldību budžetiem ir šāds: pašvaldību budžetiem – 80% apmērā un valsts budžetam – 20% apmērā. Savukārt likums "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" nosaka, ka nodokļa summas tiek ieskaitītas maksātāja deklarētās dzīvesvietas pašvaldības budžetā un valsts pamatbudžetā atbilstoši gadskārtējā valsts budžeta likumā noteiktajam sadalījumam.
Ja mājokli pārdod, deklarēšanās fakts īpašumā var būt svarīgs
Ja nodokļa maksātājam saimē ir gana daudz ļaužu, lai tos piedeklarētu tā, lai rastos iespējami mazāki zaudējumi ģimenes maciņam, tā ir viena situācija. Izīrētāji arī varētu būt ieinteresēti savos it kā tukšajos mājokļos deklarēt puslegālos īrniekus, jo ne jau katrs īrnieks būs gatavs pie īres cenas piemaksāt vēl arī saimnieka "tukšā mājokļa nodokli".
Taču pašam mājokļa īpašniekam, pārdeklarējoties no viena nama uz citu, gan ir jābūt apdomīgam, piemēram, gadījumā, ja īpašumu ir paredzēts pārdot.
"Ne jau katrs īrnieks būs gatavs pie īres cenas piemaksāt vēl arī saimnieka „tukšā mājokļa nodokli”."
Likums "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" paredz, ka ienākumu no nekustamā īpašuma pārdošanas apliek ar nodokli kā ienākumu no kapitāla pieauguma. Nodokļa likme ir 15% no starpības, kāda veidojas, no pārdošanas ieņēmuma atņemot īpašuma iegādes vērtību.
Ir vairākas situācijas, kurās likums ienākuma guvēju no nodokļa maksāšanas atbrīvo, un viena no tām ir saistīta ar deklarēšanās kritēriju.
Likumā ir noteikts, ka nodoklis nav jāmaksā, ja pārdotais īpašums ir bijis īpašumā (no dienas, kad tas reģistrēts zemesgrāmatā) ilgāk par 60 mēnešiem un vismaz 12 mēnešus pēc kārtas (šo 60 mēnešu periodā) līdz pārdošanas līguma noslēgšanas dienai ir fiziskās personas deklarētā dzīvesvieta, kas nav deklarēta kā papildu adrese. Deklarēšanas kritērijs ir jebkuri 12 mēneši šajos piecos gados. Tātad netiek prasīts, lai cilvēks būtu deklarējies savā īpašumā, piemēram, tikai pēdējā gada laikā pirms tā pārdošanas. Taču piecu gadu termiņā šis kritērijs ir saistošs.
