Publicēts pirms 9 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
LV portāla infografika
Darba likuma plašajos grozījumos, kas ir spēkā no šā gada janvāra, ir arī paredzēts, ka Ministru kabinetam no 2016.gada ir jānosaka minimālās mēneša darba algas apmērs normālā darba laika ietvaros, kā arī minimālās stundas tarifa likmes aprēķināšana. Jaunais regulējums - Ministru kabineta noteikumi Nr.656 stāsies spēkā 2016.gada 1.janvārī.
Iepriekšējos gados, kad tika paaugstināta minimālā darba alga valstī, vienlaikus noteica arī minimālo stundas tarifa likmi. Šogad minimālā alga ir 360 eiro, minimālā stundas likme – 2,166 eiro. Minimālā stundas tarifa likme līdz šim tika rēķināta, ņemot vērā gada darba laika kalendāra vidējo darba stundu skaitu mēnesī.
Tagad noteikumos konkrēts skaitlis ir tikai minimālā alga – 370 eiro, taču minimālās stundas likmes aprēķinam ir noteikta formula, un stundas likme būs atkarīga no darbiniekam mēnesī noteiktām darba stundām.
No 2016.gada 1.janvāra normāla darba laika ietvaros minimālo stundas tarifa likmi aprēķina pēc formulas:
TLmin = MDA / h, kur:
TLmin – minimālā stundas tarifa likme eiro;
MDA – valstī noteiktā minimālā mēneša darba alga;
h – normālā darba laika stundu skaits mēnesī (piecu dienu darba nedēļa un 40 stundas nedēļā vai piecu dienu darba nedēļa un 35 stundas nedēļā, vai sešu dienu darba nedēļa un 40 stundas nedēļā, vai sešu dienu darba nedēļa un 35 stundas nedēļā), tai skaitā svētku dienu stundu skaits, ja darbinieks neveic darbu svētku dienā, kas iekrīt darbiniekam noteiktajā darba dienā.
Minimālās algas saņēmēju valstī diemžēl ir ļoti daudz, tāpēc gan strādājošos interesē, kā veidosies viņu algas summa, gan viņu darba devējus, jo ne jau visos mazajos uzņēmumos ir profesionāļi darba samaksas aprēķināšanai, kas uzreiz spēs saprast jauno kārtību un kāpēc tā ir mainīta, ieviešot formulas stundas likmei, nevis nosakot to konstantu, kā līdz šim.
Labklājības ministrijas (LM) Darba tirgus politikas departamenta vecākā referente Aina Liepiņa norāda: minimālā stundas tarifa likme nevar būt konstanta (vidēji pa gadu), jo katru mēnesi mainās darba stundu skaits un tāpēc tā nav taisnīga, aprēķinot mēneša darba algu par tiem mēnešiem, kuros darba stundu skaits mēnesī ir mazāks par gada vidējo darba stundu skaitu mēnesī vai ir lielāks par gada vidējo darba stundu skaitu mēnesī. Valsts nosaka, ka katru mēnesi darbiniekam normāla darba laika ietvaros darba alga nevar būt mazāka par minimālo mēneša darba algu, ja darbinieks ir nostrādājis visas mēnesī noteiktās normālā darba laika stundas.
Minimālā stundas tarifa likme - katru mēnesi cita
LM mājaslapā publicētajās atbildēs uz jautājumiem par darba samaksu paskaidrots, kuros gadījumos piemēro minimālo stundas tarifa likmi: minimālā stundas tarifa likme ir darba devējam saistošs rādītājs, kas nosaka minimālo darba samaksas apmēru par vienu nostrādāto stundu. To piemēro uzņēmumos, kuros noteikta laika algas sistēma un kuros nevar noteikt minimālo mēnešalgu, ja darba rakstura dēļ nav iespējams ievērot attiecīgajai darbinieku kategorijai noteikto normālo dienas vai nedēļas darba laika ilgumu, t.i., uzņēmumā noteikts summētais darba laiks.
A.Liepiņa informē, ka Labklājības ministrija ir aprēķinājusi minimālās stundas tarifa likmes apmērus nākamajam gadam pa mēnešiem, un tie ir ievietoti LM tīmekļa vietnē šeit.
"Labklājības ministrija ir aprēķinājusi minimālās stundas tarifa likmes apmērus nākamajam gadam pa mēnešiem."
Kā norādīts šajā LM informācijā, jaunajā sistēmā, lai būtu precīzāks ik mēneša darba algas aprēķins, minimālās stundas tarifa likmes apmērs tiek noteikts ar četrām zīmēm aiz komata.
Minimālās stundas tarifa likmes apmērs 2016.gada visiem mēnešiem ir aprēķināts četru veidu normālajam darba laikam (5 darba dienu nedēļa un 40 stundas nedēļā, 6 darba dienu nedēļa un 40 stundas nedēļā, 5 darba dienu nedēļa un 35 stundas nedēļā, 6 darba dienu nedēļa un 35 stundas nedēļā).
Piemēram, 2016.gada janvārī ir viena svētku diena (1.janvāris), kas iekrīt darbdienā, tātad arī tā formulā iekļaujama kā darba diena (kurā darbinieks neveic darbu).
Janvārī darbiniekiem, kuri strādās normālu darba laiku (piecu darba dienu nedēļa 40 stundas nedēļā), minimālā stundas tarifa likme būs 2,2024 eiro.
Stundas likme 2,2024 =370/168 stundas (21 darba diena x 8 stundas dienā).
Pusaudžiem un darbiniekiem, kuri pakļauti īpašam riskam un kuriem normālais darba laiks ir 35 stundas nedēļā, ja ir piecu darba dienu nedēļa, minimālā stundas tarifa likme janvārī būs 2,5170 eiro.
MK noteikumu anotācijā paskaidrots: minimālās stundas tarifa likmes aprēķināšanas formula attiecas uz visiem normālā darba laika uzskaites veidiem saskaņā ar Darba likuma 131.pantu "Normālais darba laiks" un 133.pantu "Darba nedēļas ilgums". Minimālās stundas tarifa likmes aprēķināšanas formulā ir iekļauts arī svētku dienu skaits, kad darbinieks neveic darbu svētku dienā, kas iekrīt darbiniekam noteiktajā darba dienā saskaņā ar Darba likuma 74.panta pirmās daļas 8.punktu un pirms svētku dienu stundu skaits saskaņā ar Darba likuma 135.pantu "Darba dienas ilgums pirms svētku dienām".
Formula arī virsstundu likmes aprēķinam
MK noteikumu 4.punktā noteikts, ka darbiniekiem, kuriem noteikta summētā darba laika uzskaites sistēma un kuri pārskata periodā, kas ir garāks par vienu mēnesi, nostrādājuši visu normālā darba laika ietvaros noteikto darba laiku (stundas), darba devējs nodrošina, ka aprēķinātās darba algas kopsumma pārskata perioda beigās nav mazāka par minimālo mēneša darba algu, reizinot ar mēnešu skaitu pārskata periodā.
Kā skaidro A.Liepiņa, saskaņā ar Darba likuma 14.pantu summētā darba laika uzskaites gadījumā pārskata periods var būt garāks par vienu mēnesi, tāpēc pārrēķins ir jāveic pārskata perioda beigās.
Savukārt darbiniekiem, kuriem noteikta summētā darba laika uzskaites sistēma un kuri nostrādājuši pārskata periodā vairāk nekā normālā darba laika ietvaros noteikto darba laiku (stundas), pārskata perioda beigās virsstundu piemaksu arī aprēķina pēc noteikumos iekļautās formulas.
LM piemērs vidējās minimālās stundas tarifa likmes virsstundu piemaksas aprēķināšanai par pārskata periodu 2016.gada janvāris – marts:
TLminv = MDA * n / hp, kur:
TLminv – pārskata perioda vidējā minimālā stundas tarifa likme virsstundu piemaksas aprēķināšanai eiro;
MDA – valstī noteiktā minimālā mēneša darba alga (370 eiro);
n – kalendāra mēnešu skaits pārskata periodā (3 mēneši);
hp – normālā darba laika stundu skaits pārskata periodā, tai skaitā svētku dienu stundu skaits, ja darbinieks neveic darbu svētku dienā, kas iekrīt darbiniekam noteiktajā darba dienā (168 stundas janvārī + 168 stundas februārī + 184 stundas martā = 520 stundas pārskata periodā).TLminv = 370 * 3 / 520 = 2,1346 eiro
Uz LV portāla jautājumu, kā lai darbinieks zina, ka viņam aprēķināta piemaksa par virsstundām, A.Liepiņa atgādina, ka saskaņā ar Darba likuma 140.pantu darbinieks ir jāiepazīstina ar viņam noteikto darba laika uzskaites sistēmu, pārskata perioda ilgumu un darba grafiku. Paralēli visus jautājumus par darba algas aprēķināšanu darbinieks var noskaidrot grāmatvedībā.
Nepilnais darba laiks
Valsts ieņēmumu dienests (VID) nereti ir norādījis uz situāciju: kolīdz valstī paaugstina minimālo algu, tā daļa darba devēju darbiniekus noformē uz nepilnu darba laiku.
MK jaunajos noteikumu 6.punkts nosaka: darbiniekiem, kuriem noteikts nepilns darba laiks, minimālo mēneša darba algu nosaka proporcionāli nostrādātajam laikam attiecībā pret minimālo mēneša darba algu.
"Nepilna darba laika gadījumā darba algu aprēķina proporcionāli minimālajai mēneša darba algai."
A.Liepiņa uzsver: minimālā stundas tarifa likme attiecas tikai uz normālu darba laiku. Nepilna darba laika gadījumā darba algu aprēķina proporcionāli minimālajai mēneša darba algai.
Piemēram: 2016.gada janvārī darbinieks nostrādā 84 stundas, normālais darba laiks ir 168 stundas, tad aprēķinātā alga ir (84 * 370 / 168) = 185 eiro.
Normāla darba laika ietvaros – garantēta minimālā alga
Noteikumos ir iekļauta arī atsevišķa norma darbiniekiem ar akorda algu normāla darba laika ietvaros un kuri nostrādājuši visas mēnesī noteiktās darba stundas. Šiem darbiniekiem aprēķinātā darba alga nevar būt mazāka par minimālo mēneša darba algu.
Vēl viena norma paredz, ka, ja darbiniekiem aprēķinātā vidējā izpeļņa par darbu normāla darba laika ietvaros ir mazāka par noteikto minimālo mēneša darba algu, to palielina par starpību starp aprēķināto vidējo izpeļņu un noteikto minimālo mēneša darba algu.
LM speciāliste norāda: šīs normas nav jaunas, tās pastāv jau vairākus gadus MK noteikumos par minimālo mēneša darba algu. Abas normas garantē darbiniekiem normāla darba laika ietvaros noteikt darba algu minimālās mēneša darba algas apmērā.
VID ģenerāldirektore Ināra Pētersone preses konferencē šā gada aprīlī vērsa uzmanību uz tendenci, ka, paaugstinoties minimālajai darba algai, pieaug nepilnu darba laiku strādājošo skaits. Saskaņā ar VID datiem 2015.gada februārī 20,3% nodarbināto saņēma par minimālo algu mazāku algu. Janvārī šādu nodarbināto bija 19,5%, bet 2014.gada decembrī, kad minimālā alga bija 320 eiro, par minimālo mazāka alga bija 17,6% nodarbināto.
2015.gada februārī bija 395 700 darba vietas, kurās cilvēki nodarbināti nepilnu darba laiku, janvārī - 436 200, pērn decembrī nepilns darba laiks bija 392 800 darba vietās.
Kopējais valstī nodarbināto skaits šā gada 1.februāri bija 782 414.
Valstī noteikto minimālo algu atšķirības ES
Saskaņā ar Eurostat datiem minimālās algas apmērs ES dalībvalstīs 2015.gada 1.janvārī bija no 184 eiro Bulgārijā līdz 1923 eiro Luksemburgā.
2015.gada janvārī 22 no 28 ES dalībvalstīm (izņēmumi: Dānija, Itālija, Kipra, Austrija, Somija un Zviedrija) bija valstī noteikts minimālās algas apmērs.
Eurostat norāda: atkarībā no minimālās algas apmēra valstis var iedalīt trīs grupās. Pirmajā grupā ir valstis, kurās minimālās algas ir zemākas par 500 eiro mēnesī: tās ir desmit ES dalībvalstis (Bulgārija, Rumānija, Lietuva, Čehija, Ungārija, Latvija, Slovākija, Igaunija, Horvātija un Polija).
Otrajā grupā ir piecas dalībvalstis (Portugāle, Grieķija, Malta, Spānija un Slovēnija), kurās vidējais minimālās algas apmērs ir vidējs - no 500 eiro līdz 1000 eiro mēnesī.
Trešajā grupā ir sešas ES dalībvalstis (Apvienotā Karaliste, Francija, Īrija, Vācija, Nīderlande, Beļģija un Luksemburga), kurās minimālā alga bija lielāka par 1000 eiro mēnesī.
