Vecuma pensijas pārrēķināšana strādājošam pensionāram

Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) informācijā paskaidrots: strādājošiem vecuma pensijas saņēmējiem ir tiesības vienu reizi gadā veikt pensijas pārrēķinu, ņemot vērā pensijas kapitālu, kurš ir uzkrāts pēc pensijas piešķiršanas. Tas nozīmē, ka pirmo pensijas pārrēķinu var veikt pēc  izvēles - beidzoties darba attiecībām vai arī jebkurā citā laika periodā, tikai ņemot vērā, ka nākamo pārrēķinu varēsiet veikt (iesniegt iesniegumu ) precīzi pēc 12 mēnešiem no pēdējā veiktā pārrēķina, neatkarīgi no nostrādāto mēnešu skaita. To paredz likuma "Par valsts pensijām" 24.panta 1.daļa un 2.daļa.

Kā veidojas pensijas kapitāls pensionāram laikā, kad viņš turpina strādāt? Kā tiek aprēķināta jaunā pensijas summa - uz šiem un citiem  LV portāla jautājumiem atbildes sniedz Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras speciālisti.

Pensijas kapitālu veido 20 procenti no iemaksu objekta, tas ir, no personas algas, no kuras tiek veiktas sociālās apdrošināšanas iemaksas.

Piemēram, ja bruto alga ir 360 eiro mēnesī un darba devējs ir veicis iemaksas, tad  pensijas kapitālā tiek ieskaitīti 72 eiro, gadā – 864 eiro.

Pensijas kapitālu var veidot pirmā līmeņa un fondētais (jeb pensiju 2.līmeņa) pensijas kapitāls, ja persona ir fondēto pensiju shēmas dalībnieks. Ja persona nav fondēto pensiju shēmas dalībnieks, tad visi 20 procenti veido nefondēto pensijas kapitālu.

Savukārt fondēto pensiju shēmas dalībniekam 20 procenti tiek sadalīti starp pirmā un otrā līmeņa pensijas kapitālu. Konkrēto sadalījumu katru gadu nosaka Ministru kabinets. 2015.gadā 15% no iemaksu objekta veido nefondētais pensijas kapitāls, bet 5% no iemaksu objekta veido fondētais pensijas kapitāls.

Kas ietekmē pensijas pārrēķina rezultātā aprēķināto summu, kura pēc tam tiks pieskaitīta ikmēneša pensijai, tādējādi to palielinot?

Pensijas daļa par uzkrāto pensijas kapitālu pēc pensijas piešķiršanas vai pārrēķināšanas tiek aprēķināta pēc formulas: P=K:G:12, kur:

K – pensijas kapitāls,

G – laika posms (gados), par kuru no pensijas pārrēķināšanas gada tiek plānota pensijas izmaksa. G vērtība ir personas vecumam atbilstošs paredzamais mūža ilgums, kas pensijas piešķiršanas vai pārrēķināšanas gadā ir vienāds ar Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) statistiskajā  informācijā "Paredzamais mūža ilgums 40 līdz 90 gadus veciem iedzīvotājiem" attiecīgajam vecumam atbilstošo paredzamā mūža ilguma vidējo rādītāju abiem dzimumiem kopā kalendāra gadā, kas beidzas gadu pirms tā gada, kurā personai piešķir vai pārrēķina pensiju. Koeficients G katru gadu tiek noteikts no jauna.

Tātad pensijas daļas lielumu par nostrādāto laika periodu ietekmē:

a) pensijas kapitāls – jo lielāks pensijas kapitāls, jo lielāka pensijas daļa, kura tiek pieskaitīta pie pensijas;

b) vecums – jo lielāks vecums, jo G vērtība ir mazāka, līdz ar to pensijas daļa ir lielāka.

Par cik eiro izdosies papildināt ikmēneša vecuma pensiju, protams, atkarīgs no algas. Piemēram, ja pensijas saņēmēja, kurš ir darba ņēmējs, bruto alga ir 500 eiro, kāda būs summa, ko, pārrēķinot pensiju, cilvēks saņems pie pensijas?

Piemēram, personai 62 gadu vecumā piešķirta vecuma pensija no 2009.gada 29.oktobra, no 2015.gada 1.oktobra vecuma pensijas piešķirtais apmērs ir 278,50 eiro.  Laika periodā no 2015.gada 1.janvāra līdz 2015.gada 31.oktobrim persona strādāja ar mēneša algu 500 eiro un darba devējs no šīs summas faktiski ir veicis obligātās iemaksas. Tātad par šo laiku ir uzkrāts pensijas kapitāls 1000,00 (20% no 5000,00 (500,00x10)) eiro.

2015.gada 3.novembrī persona 68 gadu vecumā pieprasa pārrēķināt vecuma pensiju.

Pensijas daļu par uzkrāto pensijas kapitālu aprēķina pēc formulas: P=K:G:12, kur

K ir 1000,00; G 2015.gadā 68 gadu vecumā ir 14,72.

Ievietojot šajā formulā norādītos skaitļus, tiek iegūta pensijas daļa 5,66 (1000,00:14,72:12) eiro, kuru pieskaita pie pensijas apmēra pirms piešķiršanas, t.i., pie 278,50 eiro. Līdz ar to no 2015.gada 1.novembra vecuma pensijas apmērs ir 284,16 (5,66+278,50) eiro.

Kādas iedzīvotāju grupas ir pakļautas pensijas apdrošināšanai laikā, kad jau ir sasniegušas vecuma pensijas vecumu un pensiju jau saņem?

Darba ņēmēji vai pašnodarbinātie, kuri sasnieguši vecumu, kas dod tiesības saņemt valsts vecuma pensiju, vai kuriem ir piešķirta valsts vecuma pensija (tai skaitā priekšlaicīgā), ir pakļauti pensiju apdrošināšanai.

Ja strādājošs cilvēks ir pieprasījis pensiju priekšlaicīgi, taču turpina strādāt, tātad pensiju nesaņem. Vai viņam piešķirto pensiju pārrēķina, ņemot vērā pensijas kapitālu, kurš ir uzkrāts pēc priekšlaicīgās pensijas piešķiršanas?

Ja persona pēc priekšlaicīgās vecuma pensijas piešķiršanas turpināja strādāt un personai ir uzkrāts pensijas kapitāls pēc pensijas piešķiršanas, tad šai personai ir tiesības pieprasīt  pārrēķināt pensiju par šo pensijas kapitālu vispārējā kārtībā.

Lai pārrēķinātu pensiju, jāvēršas ar iesniegumu VSAA. Vai pensijas pārrēķinu var prasīt ar atpakaļejošu datumu?

Vecuma pensiju pārrēķina ar tā mēneša pirmo dienu, kurā pensionārs pieprasījis pārrēķināt pensiju, ja attiecīgo iesniegumu viņš iesniedzis līdz 15.datumam ieskaitot. Pensiju pārrēķina ar nākamā mēneša pirmo dienu, ja iesniegums iesniegts pēc 15.datuma.

Piemēram, ja iesniegums iesniegts 14.decembrī, pensiju pārrēķina ar 1.decembri, ja iesniegums iesniegts 20.decembrī, pensiju pārrēķina ar 1.janvāri.

Lai krātos pensijas kapitāls, iemaksām jābūt reāli samaksātām

Likuma "Par valsts sociālo apdrošināšanu" 5.panta ceturtā daļa nosaka: persona ir sociāli apdrošināta pensiju apdrošināšanai, ja faktiski ir veiktas valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas. Šī norma attiecas arī uz situāciju, kad pensija strādājošajam ir pārrēķināma.

VSAA skaidro: no 2011.gada 1.janvāra tikai tai personai, kura faktiski ir veikusi vai par kuru faktiski ir veiktas obligātās iemaksas, veidojas pensijas kapitāls, par kuru var pārrēķināt pensiju.

VSAA statistiskā informācija par 2015.gadu liecina, ka darba attiecībās (darba ņēmēji, pašnodarbinātie) ir ap 14% vecuma pensiju saņēmēji.

Šā gada septembrī vecuma pensiju saņēma 466 763 cilvēki, tātad apmēram 65 tūkstoši vecuma pensionāru turpina strādāt. Pensijas vidējais apmērs šogad septembrī bija 288, 35 eiro.

Desmit gados Latvijā kopējais sociāli apdrošināto cilvēku skaits gandrīz nav mainījies (2004.gadā – 1,089 miljoni personu bija sociāli apdrošinātas, 2014.gadā – 1,088 miljoni). Savukārt vidējā sociālo iemaksu alga, no kuras atkarīgs sociālo apdrošināšanas maksājumu apmērs, ir vairāk nekā divkāršojusies: 2004.gadā – 273 eiro, 2014.gadā – 622 eiro.