Kam pirmsjāņu pirmdienas darba diena pārcelta uz pēcjāņu sestdienu

Līgo diena,  23.jūnijs nākamo otrdien, un Jāņu diena, 24.jūnijs nākamo trešdien,  ir svētku dienas, uz kurām attiecas Darba likumā noteiktā iespēja apvienot nedēļas atpūtas dienas: proti, ja darba nedēļas ietvaros viena darba diena iekrīt starp svētku dienu un nedēļas atpūtas laiku, darba devējs šo darba dienu var noteikt par brīvdienu un pārcelt to uz sestdienu tajā pašā nedēļā vai citā nedēļā tā paša mēneša ietvaros.

No valsts budžeta finansējamo institūciju darbiniekiem, kuriem noteikta piecu dienu darba nedēļa no pirmdienas līdz piektdienai, Ministru kabinets par darba dienas pārcelšanu izdod rīkojumu, kurā nosaka ne tikai datumu, kurā konkrētajā sestdienā visas valsts iestādes strādās, bet iesaka arī pašvaldībām, komersantiem un organizācijām ievērot šādu režīmu, nosakot darba un atpūtas laiku.

Ministru kabineta rīkojums Nr.245 par šā gada Līgo svētku nedēļu paredz darba dienu no pirmdienas, 2015.gada 22.jūnija, pārcelt uz sestdienu, 2015.gada 27.jūniju.

Tas nozīmē, ka svētkiem sekos trīs dienas īsa darba nedēļa – valsts iestādes strādās ceturtdien, piektdien un sestdien. Tiem iedzīvotājiem, kam valsts iestādēs kārtojamas lietas, jāzina, ka sestdienas darba diena būs īsāka, tāpēc laikus jāpārliecinās par darba stundām šajā dienā, jo darba laiku likums prasa saīsināt par vienu stundu, taču iestāde to var noteikt arī vēl īsāku, piemēram, strādāt līdz pulksten 15.

Valsts darba inspekcijas (VDI)  Darba tiesību nodaļas Konsultatīvā centra vadītāja Zaiga Strode skaidro: Darba likuma 135.pantā noteikts, ka pirmssvētku dienās darba dienas ilgums jāsaīsina par 1 stundu, ja darba koplīguma, darba līguma vai darba kārtības noteikumos nav noteikts īsāks laiks. 2015.gada 22.jūnijs ir pirmssvētku diena, pārceļot šo dienu uz sestdienu, 27.jūniju, 22.jūnija darba diena pārceļas ar visām tiesībām un pienākumiem. Tas nozīmē, ka 27.jūnijā darba dienas ilgums darbiniekiem ir saīsināms vismaz par vienu stundu.

Saskaņā ar Darba likumu noteikums par darba laika saīsināšanu par 1 stundu ir saistošs visiem darba devējiem neatkarīgi no to tiesiskā statusa, tātad ne tikai valsts iestādēs, bet arī komercsabiedrībās strādājošajiem pirmssvētku darbdienā, 22.jūnijā, vai arī uz 27.jūniju pārceltajā darba dienā darba laiks jānosaka īsāks.

Taču šī norma (pirmssvētku dienās darba dienas ilgumu saīsināt par vienu stundu) attiecas tikai uz normālā darba laika darbiniekiem. Darba likuma 131.panta pirmajā daļā paskaidrots: darbinieka normālais dienas darba laiks nepārsniedz astoņas stundas, bet normālais nedēļas darba laiks – 40 stundas.

Savukārt summētā darba laika organizācijas darbiniekiem var nepiemērot saīsināto darba dienas ilgumu konkrētā pirmssvētku dienā, ja uzņēmumā nepieciešams nodrošināt nepārtrauktu darba gaitu, skaidrots VDI mājaslapā informācijā par darba laiku. VDI vienlaikus arī  vērš uzmanību, ka šiem darbiniekiem darba laiks pārskata periodā nedrīkst pārsniegt attiecīgajam darbiniekam noteikto normālo darba laiku.

Ja sešu dienu darba nedēļa, darba dienu nepārceļ

Darba likums paredz: ja darba rakstura dēļ nevar noteikt piecu dienu darba nedēļu, darba devējs pēc konsultēšanās ar darbinieku pārstāvjiem nosaka sešu dienu darba nedēļu. Līdz ar to var rasties jautājums: Ja darba diena (iestādē vai uzņēmumā) tiek pārcelta no pirmdienas uz sestdienu, taču ir arī darbinieki, kam noteikta sešu dienu darba nedēļa, kā šie darbinieki var izmantot (un vai var) tiesības arī atpūsties pirmdien? Un kad tad viņiem būtu šī pirmdiena jāatstrādā? Vai arī – uz šādu situāciju darba dienu pārcelšana sakarā ar svētkiem nav attiecināma?

"22.jūnija darba diena uz sestdienu, 27.jūniju, pārceļas ar visām tiesībām un pienākumiem."

Z.Strode skaidro, ka Ministru kabineta rīkojums Nr.245 "Par darba dienu pārcelšanu 2015.gadā",  ar kuru darba diena no valsts budžeta finansējamās institūcijās pārcelta no pirmdienas, 2015.gada 22.jūnija, uz sestdienu, 2015.gada 27.jūniju, ir saistošs nodarbinātajiem, kuriem noteikta piecu dienu darba nedēļa. Darbiniekiem, kuriem nolīgta sešu dienu darba nedēļa, darba dienas nepārceļas.

Nepilna laika darbiniekiem darba diena ir pārceļama

Vasarā darba tirgus papildinās, strādā arī pusaudži, kuriem likums nosaka ierobežotu darba laiku. Ja darbiniekam noteikts nepilns darba laiks (piemēram, skolēniem), vai uz viņiem attiecas darba dienas pārcelšana uz sestdienu? Un vai ir tiesības uz šī nepilnā darba laika saīsināšanu pirmssvētku dienā?

Arī darbiniekiem, kuriem nolīgts nepilnais darba laiks un kuri strādā piecu dienu darba nedēļu, var pārcelt darba dienu no pirmdienas, 2015.gada 22.jūnija, uz sestdienu, 2015.gada 27.jūniju, informē Valsts darba inspekcijas pārstāve.

Taču uz nepilnu laiku strādājošajiem neattiecas noteikums par darba dienas saīsināšanu, paskaidro Z.Strode, atsaucoties uz norādīto Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamenta 2005.gada apkopojumā "Jautājumi par Darba likuma normu piemērošanu":  uz darbiniekiem, kas nodarbināti nepilnu darba laiku, nevar attiecināt Darba likuma 135.panta noteikumus par darba dienas saīsināšanu par vienu stundu pirms svētku dienām.

Darbnespējas lapas apmaksātās dienas, ja saslimst svētku nedēļā

LV portāls jau ir skaidrojis, ka darbnespējas gadījumā darbnespējas lapu A no saviem līdzekļiem apmaksā darba devējs par tām dienām, kurās darbiniekam būtu bijis jāstrādā. Tā kā pirmo slimības dienu darba devējs var neapmaksāt, par otro un trešo dienu jāmaksā ne mazāk kā 75% no vidējās izpeļņas, sākot ar ceturto dienu – ne mazāk kā 80% no vidējās izpeļņas, var gadīties, ka ilgāki svētki būtiski ietekmē slimības naudu.

Piemēram, ja tāda ķibele notiek nākamnedēļ, ja darbinieks saslimst 22.jūnijā un slimības A lapa ir 10 dienas, bet darba diena pārcelta no pirmdienas, 22.jūnija, uz sestdienu, 27.jūniju, par kurām dienām darba devējam pienākums ir apmaksāt darbnespējas A lapu?

Z.Strode, paskaidrojot šajā piemērā minēto situāciju, izklāsta: darba devēja pienākumu saistībā ar slimības naudas izmaksu nosaka likuma "Par maternitātes un slimības apdrošināšanu" 36.pants. Ja darbiniekam ir noteikta piecu dienu darba nedēļa un viņam izsniegta darbnespējas lapa laika posmā no 22.jūnija līdz 1.jūlijam (ieskaitot), šajā periodā ir jāapmaksā slimības nauda par tām darbnespējas dienām, kurās darbiniekam būtu bijis jāstrādā. Uzskatāms, ka normāla darba laika darbiniekam konkrētajā periodā būtu bijis jāstrādā 25., 26., 27., 29., 30. jūnijā, kā arī 1.jūlijā, proti, kopumā 6 darba dienas.

Tātad, ja kādam nākas izmantot darbnespējas A lapu, konkrētā 10 dienu periodā katrs pats var noteikt, cik dienas būs apmaksātas.

Ja atvaļinājums iekrīt svētku nedēļā

Vasarā ir aktīvs atvaļinājumu laiks. Un nu jau cilvēki lielākoties zina Darba likuma normu, kas ļauj pilnā apmērā izmantot ikgadējam atvaļinājumam noteikto dienu skaitu, neiztērējot tam svētku dienas. Jo Darba likuma 149.pants paredz, ka atvaļinājuma laikā iekrītošās svētku dienas atvaļinājumā neieskaita.

Tomēr joprojām LV portāls e-konsultāciju sadaļā saņem jautājumus par neskaidrībām ar atvaļinājumu, kurā iekrīt svētku dienas, kurās citi tāpat bauda šo atpūtas laiku. Tāpēc priekšstatam LV portāls lūdza VDI izklāstu par nākamo - svētku nedēļu, ja kādam tajā sākas atvaļinājums. Piemēram: ja darbinieka ikgadējais atvaļinājums ir no 22.jūnija līdz 28.jūnijam (t.i., pieprasīta viena kalendārā nedēļa), atvaļinājums pagarinās par divām svētku dienām. (Jautājumu par atvaļinājuma pārcelšanu vai pagarināšanu darba devējs un darbinieks izlemj, savstarpēji vienojoties.) Bet – par kurām dienām šajā kalendāra nedēļā jāmaksā atvaļinājuma nauda?

Z.Strode skaidro: Darba likuma 75.panta astotā daļa nosaka, ka par ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma laiku izmaksājamās naudas summu aprēķina, dienas vai stundas vidējo izpeļņu reizinot ar darba dienu vai stundu skaitu atvaļinājuma laikā. Konkrētajā piemērā no 22.jūnija līdz 28.jūnijam ir trīs darba dienas,  proti, 25., 26. un 27.jūnijs, par kurām darba devējam ir jāmaksā atvaļinājuma nauda.

Ja atvaļinājums ir no 22.jūnija līdz 28.jūnijam, tad atvaļinājums pagarinās par 2 dienām, proti, 29., 30.jūniju, un tā kā tās ir darba dienas, tad darba devējam tās ir jāapmaksā. Taču, ja atvaļinājums būtu, piemēram, no 22.jūnija līdz 26.jūnijam, tad tas pagarinātos par divām dienām, proti, 27. un 28.jūniju. Sakarā ar to, ka 27.jūnijs ir pārceltā darba diena, tā  šogad ir jāapmaksā, bet 28.jūnijs - nav, jo tā ir atpūtas diena, par kuru samaksa nepienākas.

Vēl vienkāršāks paskaidrojums ir šāds: atvaļinājuma laikā iekrītošās svētku dienas to pagarina. Pagarinājums tiek skaitīts, ņemot par pamatu kalendāra dienas un secīgi skaitot uz priekšu.

Ja pagarinājuma dienas iekrīt sestdienā vai svētdienā un darbiniekam šai laikā nav jāstrādā, tad samaksa par pagarinātajām atvaļinājuma dienām netiek maksāta.

Ja pagarinājums iekrīt kādā no darba dienām, tad šīs dienas ir jāapmaksā, ja cilvēkam šajā laikā būtu bijis jāstrādā. Rezultātā pilna laika atvaļinājumam apmaksājamo dienu skaits var iznākt vairāk nekā 20 dienas.

Vēl var būt situācija, ka darbiniekam atvaļinājums ir līdz 22.jūnijam (ieskaitot), un darba devējs šo darba dienu ir pārcēlis. Vai šim darbiniekam jāierodas darbā sestdien, 27.jūnijā?

Darba inspekcijas ieskatā, apstāklis, ka ar Ministru kabineta rīkojumu Nr.245 "Par darba dienu pārcelšanu 2015.gadā" darba diena no pirmdienas, 22.jūnija, pārcelta uz sestdienu, 27.jūniju, neietekmē darbinieka tiesības uz ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma izmantošanu, jo darba dienu pārcelšana realizējama, ievērojot principu, ka darba diena pārceļama ar visām tiesībām un pienākumiem, kas darba devējam attiecībā pret darbinieku būtu jāievēro, ja šī diena nebūtu pārcelta uz citu darba dienu. Tādējādi 27.jūnijs uzskatāms par atvaļinājuma dienu un darbiniekam darbā nav jābūt, norāda VDI pārstāve.

Tā kā darba dienu pārcelšana ievieš korekcijas strādājošo cilvēku pienākumos, Darba likumā (133.panta piektā daļa) saistībā ar pārceltajām darba dienām ir paredzēta iespēja uzskatīt pārcelto darba dienu par darbinieka ikgadējā atvaļinājuma dienu vai, vienojoties ar darba devēju, atstrādāt to citā laikā, ja darbinieks savas reliģiskās pārliecības vai citu pamatotu iemeslu dēļ nevar ierasties darbā pārceltajā dienā.