Publicēts pirms 9 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Valsts veiktās sociālās apdrošināšanas iemaksas par personu tiek reģistrētas apdrošinātās personas kontā kā sociālās iemaksas, kas savukārt garantē arī darba stāža uzkrāšanu par periodu, kad tiek veiktas šīs iemaksas.
LV portāla infografika
Valsts sociāli apdrošina personas, kuras kopj bērnu vecumā līdz 1,5 gadiem
LV portāls skaidrojumā "Sociālās iemaksas un sociālās apdrošināšanas gadījumi" (I) jau rakstīja, ka likums "Par valsts sociālo apdrošināšanu" paredz sešus sociālās apdrošināšanas veidus, kuros, ja tāda nepieciešamība rodas, apdrošinātais (darba ņēmējs) saņem labumu (maksājumu) atbilstoši veiktajām sociālajām iemaksām:
Sociālajai apdrošināšanai var pievienoties arī brīvprātīgi, un vairākos gadījumos valsts uzņemas apdrošināšanas maksājumus cilvēka vietā.
Kādiem apdrošināšanas veidiem par māmiņu vai citu personu, kura kopj mazuli, sociālās iemaksas veic valsts un kādas ir sociālās garantijas šādos gadījumos, LV portālam skaidro Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) Pabalstu metodiskās vadības daļas vecākā eksperte Vita Cinīte.
Apdrošina bezdarbam, invaliditātei, pensijai
Likums "Par valsts sociālo apdrošināšanu" paredz, ka personas, kuras kopj bērnu vecumā līdz pusotram gadam un saņem bērna kopšanas pabalstu, un personas, kuras saņem vecāku pabalstu, no valsts budžeta līdzekļiem tiek apdrošinātas bezdarba gadījumam, invaliditātei un pensijai.
Savukārt 2001.gada 5.jūnija Ministru kabineta noteikumi Nr.230 "Noteikumi par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām no valsts pamatbudžeta un valsts sociālās apdrošināšanas speciālajiem budžetiem" nosaka, ka par personām, kuras kopj bērnu vecumā līdz pusotram gadam un saņem bērna kopšanas pabalstu, valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas bezdarba un invaliditātes gadījumam tiek veiktas no valsts pamatbudžeta, konkrēti no 142,29 eiro, piemērojot konkrētam kalendārajam gadam noteikto obligāto iemaksu likmi bezdarbam un invaliditātei. 2015.gadā attiecīgā valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu likme bezdarba gadījumam ir noteikta 2,10% un invaliditātei 3,14% apmērā. Savukārt pensiju apdrošināšanai no valsts pamatbudžeta tiek veiktas obligātās iemaksas 20% apmērā no 142,29 eiro.
Ja persona saņem vecāku pabalstu, tad iemaksas bezdarba gadījumam, invaliditātes un pensijas apdrošināšanai tiek veiktas no valsts sociālās apdrošināšanas budžeta, arī no tādām pašām summām, kādas noteiktas bērna kopšanas pabalsta saņēmējam.
Respektīvi, tas nozīmē, ka persona, kura kopj bērnu vecumā līdz pusotram gadam un saņem pabalstus sakarā ar bērna kopšanu, no valsts puses tiek sociāli apdrošināta līdz bērna pusotra gada vecumam.
"Valsts līdzdalība nodrošina sociālās apdrošināšanas stāža nepārtrauktību."
Speciāliste norāda, ka periodā no bērna pusotra gada līdz divu gadu vecumam, kad tiek saņemts bērna kopšanas pabalsts 42,69 eiro apmērā, valsts neapdrošina nevienam sociālā riska gadījumam.
V.Cinīte uzsver arī nosacījumu: obligātās iemaksas no valsts budžeta līdzekļiem sociāli apdrošinātas personas kontā tiek reģistrētas tikai tādā gadījumā, ja par konktēto periodu nav reģistrētas darba devēja iemaksas, proti, persona nav strādājusi.
To paredz likuma "Par valsts sociālo apdrošināšanu" 19.panta otrā daļa: obligātās iemaksas no valsts pamatbudžeta vai speciālajiem budžetiem netiek veiktas par pārskata mēneša dienām, par kurām personai ir aprēķinātas vai veiktas obligātās iemaksas kā par darba ņēmēju, iekšzemes darba ņēmēju pie darba devēja ārvalstnieka, ārvalstu darba ņēmēju pie darba devēja ārvalstnieka vai kā par pašnodarbināto.
Praktiski tas nozīmē, ka valsts veiktās iemaksas par personu tiek reģistrētas apdrošinātās personas kontā kā sociālās iemaksas, kas savukārt personai garantē arī darba stāža uzkrāšanu par periodu, kad tiek veiktas šīs iemaksas.
Bezdarbnieka pabalsts
Valsts sociālā apdrošināšana paredz tiesības uz bezdarbnieka pabalstu. Ja cilvēks ir strādājis un darbu zaudējis, pabalsts atkarīgs gan darba algas (jo lielāka alga un attiecīgi sociālās iemaksas, jo lielāks pabalsts), gan apdrošināšanas stāža. Pabalstu maksā deviņus mēnešus: pirmos 3 mēnešus - piešķirtajā apmērā; nākamos 3 mēnešus - 75% no piešķirtā pabalsta apmēra; pēdējos 3 mēnešus - 50% no piešķirtā pabalsta apmēra.
Kāds ir bezdarbnieka pabalsts, ja iemaksas par māmiņu bērna kopšanas atvaļinājuma laikā ir veikusi valsts?
V.Cinīte skaidro: gadījumā ja personai iestātos bezdarba gadījums, tad bezdarbnieka pabalstu piešķirtu, aprēķinātu un izmaksātu saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kas nosaka šī pabalsta piešķiršanas un aprēķināšanas kārtību - likumu "Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam" un uz šī likuma pamata izdotajiem Ministru kabineta 2008.gada 21.oktobra noteikumiem Nr.866 "Vidējās apdrošināšanas iemaksu algas aprēķināšanas kārtība bezdarbnieka pabalsta apmēra noteikšanai un bezdarbnieka pabalsta un apbedīšanas pabalsta piešķiršanas, aprēķināšanas un izmaksas kārtība".
Piemēram, personai, kura pēc bērna pusotra gada kopšanas (pirms tam nav bijusi darba ņēmēja un kā nestrādājoša persona saņēmusi bērna kopšanas pabalstu) nolemj pieprasīt bezdarbnieka pabalstu, piešķirtais bezdarbnieka pabalsts tiek noteikts 60% no valstī noteiktā sociālā nodrošinājuma pabalsta divkārša apmēra, šobrīd 60% (2x 64,03 eiro) – 76,84 eiro par pirmajiem trijiem mēnešiem. Pēc tam bezdarbnieka pabalsta apmērs samazinās - par nākamajiem trim mēnešiem tas ir 75% no piešķirtā pabalsta apmēra, par beidzamajiem trim mēnešiem - 50% no piešķirtā pabalsta apmēra.
Tātad šādā situācijā valsts veiktās iemaksas (142,29 eiro) netiek izmantotas pabalsta apmēra noteikšanā, bet gan tikai tiesību noteikšanā uz bezdarbnieka pabalstu. Laika periods, kad persona kopusi bērnu līdz pusotra gada vecumam un saņēmusi bērna kopšanas pabalstu, veido apdrošināšanas stāžu (darbam pielīdzināto periodu). Savukārt tiesības uz bezdarbnieka pabalstu ir bezdarbniekam, kuram apdrošināšanas stāžs ir ne mazāks par vienu gadu, ja par viņu Latvijas Republikā ir veiktas vai bija jāveic obligātās iemaksas bezdarba gadījumam ne mazāk kā 9 mēnešus pēdējo 12 mēnešu periodā pirms bezdarbnieka statusa iegūšanas dienas.
Piemēram, ja jauna māmiņa, kura nekad iepriekš nav strādājusi (nav bijusi darba ņēmēja vai pašnodarbinātā), ir kopusi savu bērnu un saņēmusi bērna kopšanas pabalstu un tad, kad bērnam ir, piemēram, 10 mēneši, iegūst bezdarbnieka statusu un pieprasa bezdarbnieka pabalstu – šādā situācijā tiesību uz to nebūs, jo, lai arī valsts obligātās iemaksas bezdarba apdrošināšanai būs veiktas vismaz 9 mēnešus (no valsts pamatbudžeta līdzekļiem), kopējais darba stāžs ir nepietiekams - tikai 10 mēneši, t.i., mazāk nekā 1 gads.
Tāpat gadījumā, ja bezdarbnieka pabalsts tiek aprēķināts atkarībā no personas apdrošināšanas stāža un tās ienākumiem, bet noteiktajā vidējās apdrošināšanas iemaksu algas aprēķināšanas perioda daļā persona strādājusi, bet daļā atradusies grūtniecības, dzemdību un bērna kopšanas atvaļinājumos, tad vidējā alga tiek noteikta no algotā darbā gūtajiem ienākumiem, izslēdzot grūtniecības, dzemdību un bērna kopšanas atvaļinājuma periodus. Respektīvi, arī šajā gadījumā valsts veiktās iemaksas (142,29 eiro) netiek izmantotas pabalsta aprēķinā, bet gan tikai tiesību uz bezdarbnieka pabalstu un personas apdrošināšanas stāža noteikšanai.
VSAA informācijā Bezdarbnieka pabalsts ir arī norādīts: vienlaikus saņemt vecāku pabalstu un bezdarbnieka pabalstu nevar. Vecāku pabalsta izmaksu pārtrauc uz laiku, kamēr tiek saņemts bezdarbnieka pabalsts. Bezdarbnieka pabalsta izmaksu aptur uz laiku, kamēr tiek saņemts slimības pabalsts.
Slimības pabalsta aprēķina periods pēc bērna kopšanas atvaļinājuma
Kā jau teikts, bērna kopšanas atvaļinājumā māmiņas (citas personas) valsts apdrošina tikai trim gadījumiem - bezdarbam, invaliditātei un pensijai. Slimības gadījumam valsts neapdrošina. Tas nozīmē, ka saslimusi māmiņa, nevar lūgt ārstam izrakstīt tā saukto slimības lapu un to iesniegt apmaksai VSAA.
Taču pēc bērna kopšanas atvaļinājuma, sievietei atgriežoties darbā, visbiežāk jārēķinās ar to, ka mazulis slimos. Ja bērns patiešām saslimt, tad strādājošajai māmiņai, vēršoties pie ģimenes ārsta, tiek izsniegta darbnespējas lapa B no slimības pirmās līdz 14.dienai. Savukārt no 15. līdz 21.dienai slimības lapu pagarina, ja bērnu kopj stacionārā. Slimības pabalstu šādā gadījumā maksā Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra.
Nereti māmiņām nav skaidrs, kā aprēķina pabalstu, ja sieviete pēc bērna kopšanas atvaļinājuma atsākusi strādāt un bērns saslimst, piemēram, pēc nepilniem diviem mēnešiem. Jautājumus, visticamāk, rada fakts, ka aprēķinātais pabalsta apmērs nav samērīgs, salīdzinot ar darba algu.
V.Cinīte skaidro: gadījumā ja pēc bērna kopšanas atvaļinājuma, sievietei atsākot strādāt, ir saslimis bērns, slimības pabalsts tiek aprēķināts tāpat kā gadījumā, ja saslimšana būtu notikusi ar pašu sociāli apdrošināto personu, tas ir, saskaņā ar likumu "Par maternitātes un slimības apdrošināšanu".
Darba ņēmējam slimības pabalsta vidējo apdrošināšanas iemaksu algu aprēķina par 12 kalendāro mēnešu periodu, šo periodu beidzot divus mēnešus pirms mēneša, kurā iestājusies saslimšana.
Vidējās iemaksu algas noteikšanas periodā neieskaita bērna kopšanas atvaļinājuma dienas, pārejošas darba nespējas, grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma dienas, atvaļinājuma bez darba algas saglabāšanas, kas piešķirts sakarā ar nepieciešamību kopt bērnu (šis atvaļinājums attiecas uz nākamajiem adoptētājiem un aizbildņiem, kā arī audžuģimenēm), dienas.
Tātad, ja noteiktajā 12 mēnešu perioda daļā persona atradusies bērna kopšanas atvaļinājumā un šajā periodā atsākusi arī strādāt, tad vidējo iemaksu algu slimības pabalsta apmēra noteikšanai aprēķinās no ienākumiem, kuri gūti, atsākot strādāt pēc bērna kopšanas atvaļinājuma.
Savukārt, ja visā 12 mēnešu periodā iemaksu alga jeb ienākumi, no kuriem jāveic sociālās apdrošināšanas iemaksas, nav bijuši pārejošas darbnespējas, bērna kopšanas atvaļinājuma, kā arī grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma dēļ, tad vidējo apdrošināšanas iemaksu algu aprēķina par iepriekšējiem 12 kalendāra mēnešiem, paredzot iespēju atkāpties 32 kalendāra mēnešu periodā pirms mēneša, kurā notikusi bērna saslimšana.
Ja arī šajā 32 kalendāra mēnešu periodā apdrošināšanas iemaksu alga nav bijusi, tad slimības pabalstu rēķina 40% apmērā no valstī noteiktās vidējās apdrošināšanas iemaksu algas. (Ja darbnespēja iestājusies 2015.gadā, tad tiek izmantota 2013.gada vidējā apdrošināšanas iemaksu alga valstī, kas ir 594,06 eiro, un 40% no tās ir 237,62 eiro mēnesī.)
Slimības pabalsta apmēru nosaka 80% apmērā no pieprasītāja vidējās apdrošināšanas iemaksu algas.
