AMATU KONKURSI
LASĪT VĒLĀK ( 3 )
SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
Laura Studente
LV portāls
09. jūlijā, 2014
Lasīšanai: 11 minūtes
RUBRIKA: Skaidrojums
TĒMA: Skola
7
7

Pirms publicēt bērna fotogrāfiju, skolām būtu jāsaņem vecāku atļauja

Datu valsts inspekcija iesaka regulāri kontrolēt, kas par jums vai jūsu bērniem tiek publicēts internetā. Indivīdam ir tiesības prasīt, lai no mājaslapas tiktu dzēsta informācija par viņu, kā arī tā informācija, kas ir tikusi saglabāta meklēšanas ierīcē. Vecāki ir atbildīgi par to, ko bērns par sevi publicē internetā.

FOTO; Ieva Lūka, LETA

Skolas parasti lepojas ar savu audzēkņu panākumiem, tāpēc bieži vien to fotogrāfijas ievieto savā mājaslapā. Tomēr Datu valsts inspekcija skaidro, ka, pirms publicēt bērna fotogrāfijas, skolām būtu jāiegūst bērnu vecāku atļauja.
īsumā
  • Pirms skolā tiek fotografēta kāda persona, jāsaņem tās piekrišana foto tālākai apstrādei – tas attiecas gan uz bērniem, gan viņu vecākiem, gan skolas darbiniekiem.
  • Bērnu fotografēšanai un fotogrāfiju publiskošanai jāsaņem vecāku atļauja.
  • Skolām iekšējās kārtības noteikumos būtu jāiestrādā speciālas norādes par rīcību ar audzēkņu fotogrāfiju izplatīšanu.
  • Videonovērošana ir personas brīvības aizskārums, tāpēc tās nepieciešamība jāizvērtē.
  • Skolām, veicot videonovērošanu, ir pienākums informēt skolā esošās personas par to, ka viņi tiek novēroti.

Lai palīdzētu skolām, bērniem un to vecākiem orientēties datu aizsardzībā izglītības iestādēs, Datu valsts inspekcija (DVI) ir izstrādājusi rekomendāciju "Bērnu datu aizsardzība skolās". Šai rekomendācijai ir ieteikuma raksturs, un to ir vērts ņemt vērā, domājot un rūpējoties par bērnu datu drošību.

Fotogrāfija ir personas datu veids

Kāpēc jāsargā cilvēka fotogrāfija? Datu valsts inspekcija norāda, ka personas attēls ir uzskatāms par personības raksturīgu pazīmi. Tas ir privātās dzīves konfidencialitātes elements, un tam jābūt aizsargātam, ņemot vērā cilvēka tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību. To skaidri nosaka arī Personas datu aizsardzības likuma 6.pants.

Parasti skolas savu audzēkņu fotogrāfijas pievieno skolas dokumentiem. Tās var parādīties gan skolu informatīvajos materiālos, gan skolu avīzēs un interneta mājaslapās vai arī izvietotas publiskai apskatei skolas telpās.

Tehnoloģiju attīstība ir veicinājusi arī fotogrāfiju izplatību. Šobrīd nav nepieciešama atsevišķa fotokamera, lai iemūžinātu nozīmīgus brīžus. Pietiek arī ar fotokameras opciju mobilajā telefonā vai viedtālrunī. Turklāt jāatceras, ka, lai gan informācijas tehnoloģijas piedāvā arvien jaunas iespējas, tas nozīmē arī to, ka pedagogiem, vecākiem un skolēniem ir jāapzinās riski, ko šīs iespējas var radīt. DVI uzsver, ka draudus rada nevis informācijas tehnoloģijas pašas par sevi, bet gan tas, kā šīs tehnoloģijas izmanto cilvēki.

Pirms publicēt skolēna fotogrāfiju, jāsaņem vecāku piekrišana

Datu valsts inspekcija informē: pirms skolā tiek fotografēta kāda persona, ir jāsaņem tās piekrišana foto tālākai apstrādei. Ja fotogrāfijā ir iespējams atpazīt vienu vai vairākus skolēnus, tad no viņiem visiem jāsaņem atļauja fotogrāfiju publicēšanai. Tas attiecas arī uz klases fotogrāfijām – ir jāiegūst bērnu likumisko pārstāvju piekrišana, jau pirms tiek organizēta klases fotografēšana.

Fotogrāfijas izmantošanai jābūt stingri noteiktai, bet gala vārds par tās izmantošanu pieder personai, kas uz tās attēlots. Cilvēks ir tiesīgs iebilst pret viņa fotogrāfiju izmantošanu vai izplatīšanu tālāk, kā arī protestēt, ja tas ir izdarīts pret viņa gribu.

Datu valsts inspekcija rekomendē skolām savos iekšējās kārtības noteikumos iestrādāt speciālas norādes par rīcību saistībā ar audzēkņu fotogrāfiju izplatīšanu. Noteikumos var iekļaut informāciju par to, kādā veidā par fotografēšanu informēs vecākus, kuros brīžos bērnus skolā var fotografēt. Jābūt norādītam, kā un kad vecāki var pret to iebilst, kā arī tam, kā un kur šīs fotogrāfijas var tikt publiskotas. Vecāku piekrišanu var lūgt, piemēram, aptauju veidā. Līdz ar šī jautājuma iestrādi iekšējos kārtības noteikumos vecāki ar to varētu iepazīties jebkurā laikā.

DVI informē: pirms publiskot bērnu fotogrāfijas, katram jārod atbildes uz šiem jautājumiem:

  • Kāds ir iemesls konkrētās fotogrāfijas publiskošanai? Ko ar šīs fotogrāfijas publiskošanu mēģina pateikt?
  • Vai fotogrāfija ir uzskatāma par pozitīvu informācija? Vai to vēlēsimies redzēt publiski arī pēc 10 gadiem?
  • Vai es vēlētos, lai šāda fotogrāfija tiktu publiskota arī par mani?
  • Vai fotogrāfija parāda skolu/klasi/ bērnu pozitīvā gaisotnē?
  • Ko teiktu konkrētais bērns, ieraugot savu fotoattēlu publiskotu?

Inspekcija arī akcentē, ka bērna draugu vai skolotāju fotogrāfijas var tikt publicētas (piemēram, ievietotas tiešsaistes sociālo tīklu portālos, publicētos emuāros) tikai tad, ja persona, kura redzama fotogrāfijā, neiebilst.

Jāpiebilst, ka Personas datu aizsardzības likums gan burtiski neaizliedz arī pašiem vecākiem fotografēt dažādus pasākumus skolā, piemēram, Ziemassvētku balli, tomēr šīs fotogrāfijas ar svešiem bērniem vecāki nevar publiskot bez atļaujas. 

Videonovērošana skolās – tikai ja nav citu alternatīvu

Videonovērošanu parasti veic, lai aizsargātos pret ļaunprātīgu rīcību un nodrošinātu drošību skolās. Datu valsts inspekcija atgādina, ka videonovērošanas veikšana ietekmē arī personas brīvību (piemēram, brīvību nākt un iet). Līdz ar to skolām, veicot videonovērošanu, ir jāievēro personas datu aizsardzība un tām ir pienākums informēt gan skolotājus, gan skolēnus, gan citus darbiniekus un skolas apmeklētājus par to, ka viņi tiek novēroti.

Šim nolūkam var izvietot brīdinājuma zīmes pie ieejas telpās vai teritorijā. Šajās zīmēs jānorāda, ka tiek veikta videonovērošana, ar kādu mērķi tas tiek darīts un atbildīgais par videonovērošanu.

"Draudus rada nevis informācijas tehnoloģijas, bet gan tas, kā šīs tehnoloģijas izmanto cilvēki. "

Skolas dokumentos ir skaidri jāidentificē videonovērošanas mērķi un kārtība. Jānosaka arī attēlu uzglabāšanas laiks un procedūras, kas nosaka pieejas tiesības šiem videoierakstiem.

DVI norāda, ka šādiem attēliem var piekļūt tikai tādas personas, kurām ir speciālas pilnvaras (parasti tas ir atbildīgais par drošību skolā). Šīm personām ir jābūt speciāli apmācītām.

Svarīgi arī zināt, ka ierakstu uzglabāšanās ilgums nedrīkst būt garāks par dažām dienām. Visi ieraksti ir jāiznīcina, izņemot tos gadījumus, kad tie ir nepieciešami, piemēram, izmeklēšanā. Tomēr arī šādos gadījumos šis laiks nevar pārsniegt mēnesi.

Jāņem vērā, ka videonovērošanu nevar uzsākt pirms tās reģistrēšanas Datu valsts inspekcijā. Reģistrācija ir jāveic pārzinim, kas ne vienmēr ir pati skola. Tas notiek atbilstoši Personas datu aizsardzības likuma 21.pantam, kur norādīts, ka, ja tiek veikta videonovērošana, saglabājot personas datus, tā ir jāreģistrē Datu valsts inspekcijā, vai šim uzdevumam jānorīko fiziska persona — datu aizsardzības speciālists.

Pirms uzstādīt videonovērošanas iekārtas, skolai vai pašvaldībai vajadzētu izvērtēt šādus aspektus:

  • Kādi būs plānotie ieguvumi no šādu iekārtu uzstādīšanas? Vai tie būs būtiskāki par iespējamo negatīvo vecāku reakciju?
  • Vai videonovērošanas ierīču izmantošana tiešām ir nepieciešama, un vai tā ir efektīva mērķu sasniegšanai??
  • Vai nepastāv citi veidi, kā sasniegt mērķi nodrošināt drošību skolā? Piemēram, izmantojot drošākas durvis, labāk aizsargātus logus, dažādas slēdzeņu sistēmas utt.
  • Vai nepieciešams saglabāt ierakstus no videonovērošanas iekārtām vai veikt videonovērošanu reālā laika režīmā?
  • Vai veikt ierakstus pastāvīgi vai tikai tad, ja iestājas kāds noteikts apstāklis?
  • Vai ir iespējams sasniegt mērķi, veicot tikai noteiktas telpas daļas novērošanu?
  • Vai uzstādīt mobilu videonovērošanas ierīci vai pastāvīgi filmējošu?
  • Vai videonovērošanas ierīces filmēšanas perimetrs būs nemainīgs, vai tas mainīsies automātiski, vai to varēs mainīt manuāli?
  • Vai attēlu varēs palielināt?

DVI uzsver, ka, uzstādot videonovērošanas kameras skolās, ir jāievēro proporcionalitātes princips. Tas nozīmē, ka, ja videonovērošanas ieviešana atbilst drošības mērķiem (kontrolēt piekļūšanu telpām), tad tas vienlaicīgi nevar būt par pamatu, lai novērotu noteiktus darbiniekus vai noteiktas personu grupas, kas nav nepieciešams drošības sasniegšanai. Piemēram, par nelikumīgu varēs uzskatīt tādu videonovērošanu, ko veiks telpās, kurās jāievēro personas privātums. Piemēram, dušas telpās, tualetēs, ģērbtuvēs, medicīniskās aprūpes kabinetā utt.

Ja uz skolu atbrauc žurnālisti

Gadās arī tā, ka uz skolu atbrauc televīzijas žurnālisti, lai veidotu ierakstu, un filmējot kadrā iekļūst arī skolēni. DVI atgādina, ka personām ir tiesības piekļūt saviem datiem un pieprasīt tos dzēst vai iznīcināt. Šādu risinājumu var piemērot arī uz žurnālistu izteiktu vēlmi skolā filmēt.

Savukārt Tieslietu ministrijas speciālisti norāda, ka bērnu personas datu aizsardzībā ir jāņem vērā ne tikai Fizisko personu datu aizsardzības likuma prasības, bet arī to normatīvo aktu prasības, kas nosaka bērnu tiesību aizsardzību. Piemēram, filmējot/fotografējot bērnus skolā un vēlāk šīs informācijas izmantošanai masu medijos ir nepieciešama vecāku informēšana, lai gadījumā, ja vecāks nepiekrīt šādām darbībām, konkrētais bērns filmēšanā/ fotografēšanā nepiedalās.

Bērni – ideāls mērķis ļaunprātībai

Laikā kad daudzi vecāki ar savu atvašu bildēm brīvi dalās sociālajos tīklos, šie ieteikumi var likties galējība. Tomēr, kā norāda arī Datu valsts inspekcija, bērni ne vienmēr ir pietiekami informēti par savām tiesībām, spēj izvērtēt savu rīcību un paredzēt tās sekas. Jāatceras, ka viss, kas tiek ievadīts internetā, atstāj savas "pēdas". Informāciju, kas bijusi publiskota internetā, nav iespējams pilnībā dzēst, jo nav zināms, kuras personas rokās šī informācija var būt nokļuvusi, kura to ir saglabājusi savā datorā. Līdz ar to ir tikai pareizi rūpēties par sava bērna drošību.

DVI akcentē, ka bērni bieži vien ir ideāls mērķis, lai negodprātīgi iegūtu informāciju par viņiem un viņu ģimenēm. Internets tam ir ļoti ērts rīks. Personas datu aizsardzības likums noteic, ka personas dati jāsaglabā pēc iespējas īsāku laiku un atkarībā no mērķa, kāpēc tie tiek ievākti. Šādā kontekstā būtu jādarbojas principam "tiesības tikt aizmirstam". Cilvēka smadzenēm ir iespēja informāciju aizmirst, bet tas neattiecas uz datoru. DVI akcentē, ka neviens nevar kontrolēt to, kas tiek publicēts internetā, tomēr katram ir iespēja ievērot dažādus piesardzības pasākumus, lai nepieļautu savu personas datu ļaunprātīgu izmantošanu. Tāpēc arī vecākiem ir tiesības iebilst pret viņu atvašu fotogrāfiju publicēšanu publiski.

Labs saturs
7
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
NOVĒRTĒ PĀRMAIŅAS