FOTO: Freepik
Pirmkārt, jānorāda, ka skolai būtu ieteicams iekļaut telefonu un citu mobilo ierīču (piemēram, diktofonu) lietošanas kārtību skolas iekšējās kārtības noteikumos un iepazīstināt ar tiem vecākus un skolēnus.
Var gadīties, ka skolēns mācību stundu vēlas ierakstīt informatīviem nolūkiem. Tomēr, ja skolas iekšējā kārtības noteikumos ir noteikts, ka fiksēt mācību stundas norisi var tikai ar skolotāja atļauju, tad jebkuram skolēnam ir pienākums to ievērot, LV portālam skaidro Izglītības un kvalitātes valsts dienests. Skolēniem ir jāsaprot: arī gadījumā, ja skolā nav noteikti ierobežojumi attiecībā uz audio vai video ierakstu veikšanu, Fizisko personu datu aizsardzības likums nosaka, ka ikvienai fiziskai personai, tostarp skolotājam, ir tiesības uz savu personas datu aizsardzību.
Līdz ar to skolotājam un/vai skolas vadībai būtu jāpārrunā ar skolēniem mācību stundas fiksēšanas mērķis un jāatgādina, ka arī tās fiksēšana un/vai publiskošana mācību nolūkos pirms tam ir jāsaskaņo ar skolotāju.
Video un audio ieraksti skolā – tikai drošības dēļ
Jānorāda, ka gan skolēnu, gan pedagogu datus aizsargā Fizisko personu datu aizsardzības likums. Tas neattiecas uz personas datu apstrādi, ko fiziskās personas veic personiskām vai mājas un ģimenes vajadzībām, turklāt personas dati netiek izpausti trešajām personām.
Tomēr, ja plānots ar video, fotogrāfijām vai audio ierakstiem dalīties tālāk, nepieciešams saņemt atļauju no skolēna vecākiem vai likumīgajiem pārstāvjiem, kā arī pedagogiem.
Personas dati ir jebkura informācija, kas ļauj identificēt noteiktu personu:
Atbilstoši Fizisko personu datu aizsardzības likuma 7. pantam datus bez skolēnu vai pedagogu piekrišanas var apstrādāt tikai tad, ja tas nepieciešams, lai aizsargātu datu subjekta vitāli svarīgas intereses, tostarp dzīvību un veselību.
Tas nozīmē, ka skolās videonovērošanu var veikt tikai tādā gadījumā, kad tas ir svarīgi, lai nodrošinātu drošību. Piemēram, filmējot skolas ārdurvis, lai varētu kontrolēt, ka skolā neiekļūst nepiederošas personas, utt. Videonovērošanu var veikt tikai tādā gadījumā, ja ieguvumi ir augstāki nekā iespējamais negatīvais efekts uz skolēniem, viņu vecākiem vai pedagogiem. Turklāt, ja ir iespējams drošību nodrošināt ar citiem efektīviem līdzekļiem, tas vienmēr ir jāmēģina, pirms ierīkot videonovērošanu. Jebkurai personai, kas tiek filmēta, ir jābūt par to skaidri informētai, izvietojot atbilstošas brīdinājuma zīmes.2 Tātad – skolās ieteicams izvairīties no video filmēšanas, ja vien tas nav vitāli nepieciešams.
Audio vai video ieraksts kalpo kā pierādījums vardarbībai
Citāds ir gadījums, ja ieraksts tiek veikts, lai fiksētu vardarbību no skolotāja vai citu skolēnu puses. Bērnu tiesību aizsardzības likuma 6. pants paredz, ka tiesiskajās attiecībās, kas skar bērnu, bērna tiesības un intereses ir prioritāras. Ja skolēns videoierakstu veic ar mērķi aizstāvēt savas tiesības uz drošību, piemēram, jo skolotājs ir emocionāli vai fiziski vardarbīgs, viņam ir tiesības šo materiālu tālāk nodot atbilstošām iestādēm. Piemēram, Aizkraukles bērnudārzā "Zīlīte" diktofona ieraksti palīdzēja pierādīt emocionālu vardarbību pret bērniem.
Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas (VBTAI) Bērnu tiesību aizsardzības departamenta valsts bērnu tiesību aizsardzības galvenais inspektors Sindijs Logins norāda, ka, saņemot bērna filmēto videomateriālu, kurā redzama prettiesiska rīcība, VBTAI veiks bērnu tiesību ievērošanas pārbaudi izglītības iestādē, kurā videomateriāls filmēts, lai izvērtētu bērnu drošību izglītības iestādē. Nepieciešamības gadījumā informācija tiks sniegta kompetentajām iestādēm, lai izvērtētu videomateriālā redzamās prettiesiskas darbības.
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 236.12 pantā noteikts, ka VBTAI izskata šā kodeksa 172.2 pantā (par valsts vai pašvaldību institūciju amatpersonu vai darbinieku fizisku vai emocionālu vardarbību pret bērnu) paredzētās administratīvo pārkāpumu lietas.
Tādējādi, saņemot ziņas par pedagoga prettiesisku rīcību, tiks izvērtēts, vai pastāv apstākļi, lai pieņemtu lēmumu par lietvedības sākšanu administratīvā pārkāpuma lietā par vardarbību pret bērnu.
Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 237. pantā noteikto lietvedības uzdevumi administratīvo pārkāpumu lietās ir šādi: savlaicīgi, vispusīgi, pilnīgi un objektīvi noskaidrot katras lietas apstākļus, izlemt to stingrā saskaņā ar likumu.
Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 243. pantā noteikto administratīvā pārkāpuma lietvedībā iegūtās ziņas par faktiem, kā arī ziņas, kas fiksētas ar tehnisku līdzekļu palīdzību, ir pieļaujams izmantot kā pierādījumus, ja tās iegūtas un procesuāli nostiprinātas šajā kodeksā noteiktajā kārtībā. Pierādījuma ticamība ir kādas ziņas patiesuma konstatēšanas pakāpe. To, cik ticamas ir pierādīšanā izmantojamās ziņas par faktiem, izvērtē, aplūkojot visus administratīvā pārkāpuma lietvedības laikā iegūtos faktus vai ziņas par faktiem kopumā un savstarpējā sakarībā. Nevienam no pierādījumiem nav iepriekš noteikta augstāka ticamības pakāpe attiecībā pret pārējiem pierādījumiem.
Saskaņā ar iepriekš minēto bērna filmētais videomateriāls administratīvā pārkāpuma lietvedībā tiks vērtēts kopumā un savstarpējā sakarībā ar citiem lietvedības laikā iegūtajiem pierādījumiem.
Vienlaikus jānorāda, ka MK noteikumi Nr. 1338 "Kārtība, kādā nodrošināma izglītojamo drošība izglītības iestādēs un to organizētajos pasākumos" paredz, ka skolas iekšējās kārtības noteikumos jāiekļauj arī instrukcija skolēnam par rīcību gadījumā, ja tas saskata draudus savai vai citu personu drošībai.
Vienlaikus jāpiebilst, ka arī tad, ja skolēni ierakstu veic, lai aizsargātu savas tiesības, piemēram, skolotāja emocionālas vai fiziskas vardarbības gadījumā, ieraksts jānodod tiesībsargājošo iestāžu rīcībā atbilstošu darbību veikšanai, nevis jāizplata publiskajā telpā.
1Datu valsts inspekcija. Rekomendācija "Personas datu definīcija", 3. lpp.
2Datu valsts inspekcija. Rekomendācija "Bērnu datu aizsardzība skolā", 12. lpp.